Krustpunktā

Krustpunktā - diskusija: Kā slimnīcu tīkla optimizācija ietekmēs veselības aprūpi?

Krustpunktā

Kādas pārmaiņas gaida būvniecības nozari Latvijā?

Valsts drošība un aizsardzības politika. Studijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Pabriks: Vienošanās par budžetu valdībā prasīja daudz nervu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tas, lai Ministru kabinetā pieņemtu lēmumu par nākamā gada budžetu, prasīja daudz nervu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “ Krustpunktā” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par!”).

Taujāts par raizēm par nozares budžetu, Pabriks sacīja: “Ir jāraizējas par budžetu kopumā un valdību.” Viņš norādīja uz Latvijas un citu valstu pieredzi, ka valdības un ministri nenoturas amatos visu termiņu.

“Šis budžets, ņemot vērā to, ka ir virkne jaunu partiju un jaunu politiķu, ir nedaudz citādāks vai pieņemšana ir nedaudz citādāka, nekā tas ir bijis vēsturiski pieredzēts – ar daudzām dažādām prasībām un ambīcijām. Domāju – tas prasīja Kariņa kungam un mums visiem diezgan daudz nervu, lai tiktu līdz lēmumiem, kas tika vakar pieņemti Ministru kabinetā,” sacīja ministrs.

Viņš piebilda, ka, šķiet, tagad lielākās pretrunas par budžetu ir pārvarētas. Viņš arī pauda optimismu, ka budžetu izdosies pieņemt Saeimā un līdz ar to valdība varēs turpināt darbu.

Savukārt attiecībā uz aizsardzības jomas budžetu politiķis sacīja: “Šī manā politiskajā pieredzē ir pirmā reize, kad aizsardzības budžets ir pamatbudžetā un līdz ar to mums nav jārunā par jaunām iniciatīvām.”

Aizsardzības budžetam nākamgad gaidāms 1,7% pieaugums, lai tādējādi noturētu 2% līmeni no iekšzemes kopprodukta. “Īstenībā nemaz nav tik daudz, (..) ja skatāmies uz tādām valstīm kā Krievija vai virkne citu valstu, kas iegājušas bruņošanās fāzē, tur pieaugums gadā pamatā ir starp 8% un 15%,” sacīja politiķis.

Savukārt Stokholmas institūta SIPRI dati liecina, ka Krievijas izdevumi aizsardzībai nav krasi auguši. 2018.gadā Krievija aizsardzībai atvēlēja 3,9% no IKP, kas ir mazāk nekā 2017.gadā (4,2% no IKP) un 2016.gadā (5,5% no IKP). Izdevumu sarukums vērojams arī absolūtajos skaitļos gan rubļos, gan dolāros, proti, no 66,5 miljardiem dolāru 2017.gadā uz 64,2 miljardiem dolāru pērn, pārliecinājās Rus.lsm.lv.

KONTEKSTS:

Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad.

Prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīs 173,9 miljonus eiro. No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti