Vairāk nekā 10 miljonu iedzīvotāju lielajā Zviedrijā līdz šim ar Covid-19 ir inficējušies gandrīz 38 000 cilvēku, bet no vīrusa izraisītajām komplikācijām ir miruši vairāk nekā 4400. Aptuveni puse no vīrusa upuriem ir aprūpes namu iemītnieki.
Covid-19 inficēšanās un mirstības rādītājos Zviedrija ir pārliecinoša līdere starp Ziemeļvalstīm.
Pēc Covid-19 upuru skaita uz miljonu iedzīvotāju Zviedrija ievērojami apsteidz tādas vīrusa smagi skartas valstis kā ASV un Lielbritānija.
Maija pēdējā nedēļā Zviedrijā uz miljonu iedzīvotājiem reģistrēti 5,6 jauni Covid-19 nāves gadījumi, raksta izdevums “The Independent”. Savienotajās Valstīs tajā pašā laika posmā reģistrēja 2,9 jaunus vīrusa upurus uz miljonu iedzīvotājiem.
Atšķirībā no pārējo Eiropas valstu iedzīvotājiem zviedri arī pēc vīrusa pandēmijas sākuma varēja doties uz darbu un skolu, kā arī apmeklēt kafejnīcas un restorānus.
Valdība mudināja iedzīvotājus regulāri mazgāt un dezinficēt rokas un ievērot sociālo distancēšanos, lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos.
Zviedrijas valdību konsultējošie epidemiologi uzskatīja, ka nav nepieciešami stingri iedzīvotāju pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi. Viņi cerēja, ka tas ļaus sasniegt tā dēvēto pūļa imunitāti un apturēt vīrusa izplatīšanos.
Lai tas notiktu, vismaz 60% Zviedrijas iedzīvotāju vajadzētu izstrādāties Covid-19 antivielām. Valdība cerēja, ka līdz maija beigām vismaz 20% zviedru būs izstrādājusies imunitāte, taču Sabiedrības veselības aģentūras veiktā pētījumā noskaidrojās, ka šī vīrusa antivielas ir tikai 7,3% iedzīvotāju.
Tas ir zemāks rādītājs nekā vairumā valstu, kurās pandēmijas laikā spēkā bija ierobežojumi.
Zviedrijas valdība ir saņēmusi pārmetumus ne tikai par plašu ierobežojumu neieviešanu, bet arī par nepietiekamo Covid-19 analīžu skaitu. Aizvadītajā nedēļā valstī veica gandrīz 36 500 Covid-19 testu, kas bija lielākais skaits kopš marta sākuma. Taču tas joprojām bija ievērojami mazāk par valdības nosprausto mērķi – 100 tūkstošiem testu nedēļā.
Neraugoties uz kritiku, Zviedrijas valdība un vadošie epidemiologi joprojām aizstāv valsts liberālo pieeju cīņā pret bīstamo vīrusu.
Tomēr politiskā spiediena rezultātā premjerministrs Stēfans Levēns ir paziņojis, ka tuvākajā laikā izveidos neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, kura analizēs valdības stratēģiju pandēmijas apturēšanai. Viņš vakar laikrakstā “Aftonbladet” publicētā intervijā sacīja, ka ir jāizvērtē paveiktais nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.
Iepriekš Levēns runāja par izmeklēšanas komisijas izveidi pēc pandēmijas beigām.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Pasaulē ar jauno vīrusu inficējušies vairāk nekā 6,4 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 370 000 miruši.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, kas arī negatīvi ietekmēja ekonomiku. Situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
