ĪSUMĀ:
- Lietuvā vēlēšanu 2. kārtā uzvar opozīcijā esošā „Tēvzemes savienība”.
- “Tēvzemieši” ieguvuši 50 deputātu vietas no 141.
- Valdošā Zemnieku un zaļo savienība ieguvusi 32 mandātus.
- Parlamentā iekļuvuši kopumā 11 partiju saraksti.
- Vēlēšanu 2. kārtā balsojuši nepilni 40% pilsoņu, kas ir mazāk nekā 1. kārtā.
- To skaidro ar Covid-19 izplatīšanos Lietuvā un pilsoņu bailēm inficēties.
- “Tēvzemiešu” premjera amata kandidāte – Ingrīda Šimonīte.
- Viņa plāno veidot valdību ar Liberāļu savienība un Brīvības partija.
- Potenciālajai koalīcijai Seimā būtu 74 no 141 deputāta.
- Šimonīte neatbalsta Brīvības partijas solījumu ļaut reģistrēt viendzimuma attiecības un legalizēt marihuānu.
- Šimonītei koalīcijas prioritāte – pārskatīt valdības stratēģiju cīņā ar Covid-19.
- Zemnieku un zaļo savienība atzīst sakāvi; uzsver samērā labo ekonomisko situāciju.
Svētdien, 25. oktobrī, aizvadītajā Seima vēlēšanu otrajā kārtā uzvarētāju laurus plūca opozīcijas partija „Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti”, kas triumfēja arī balsojuma pirmajā kārtā divas nedēļas agrāk. Nākamajā Seima sasaukumā „tēvzemieši” būs pārstāvēti ar 50 deputātiem no 141, liecina Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Abās vēlēšanu kārtās otro rezultātu sasniegusī pašreiz valdošā Zemnieku un zaļo savienība ieguvusi 32 mandātus.
Vēl četru partiju frakcijām deputātu skaits būs no 10 līdz 13. Parlamentā iekļuvuši kopumā 11 partiju saraksti.
Vēlēšanu otrajā kārtā piedalījušies nepilni 40% balsstiesīgo pilsoņu. Tas ir mazāk nekā pirmajā kārtā, kad nobalsoja vairāk nekā 47%. Vēlētāju aktivitātes samazināšanos varētu saistīt ar straujo koronavīrsa Covid-19 izplatīšanos Lietuvā un pilsoņu bailēm inficēties.
“Tēvzemes savienības – Kristīgo demokrātu” līdere un premjerministra amata kandidāte Ingrīda Šimonīte paziņojusi, ka vēlas veidot centriski labēju valdību, kurā strādātu arī Liberāļu savienība un Brīvības partija. Arī šīs partijas vada sievietes.
Potenciālajai koalīcijai Seimā būtu 74 no 141 deputāta.
Šimonīte paziņoja, ka viņas vadītais spēks pirms koalīcijas veidošanas sarunām nepieprasīs sev konkrētas atbildības sfēras vai posteņus valdībā, bet uzklausīs Liberāļu savienības un Brīvības partijas vēlmes. Pagaidām konservatīvie spēki uzsver, ka koalīcijas veidošanas sarunās nekādas sarkanās līnijas nenovelk un sola vēlētājiem atklātu valdības veidošanas procesu.
"Pirmkārt, mums droši vien ir jāmaina pārvaldes prakse. Manuprāt, un mēs to esam teikuši daudzas reizes, ir jābūt pilnīgi skaidram, kurš runā ar kuru un par ko, kā arī kādi lēmumi ir pieņemti. Tas līdz šim mums ir trūcis. Mums ir trūkusi gan skaidrība, gan procesa pārskatāmība – kurš un vai vispār kāds dod padomus, kāpēc valdība ieklausās vienā vai otrā padomā un kuram galu galā ir pēdējais vārds," sacīja Šimonīte.
Liberāļu savienība paziņoja, ka piedāvās savus kandidātus zinātnes, izglītības, vides aizsardzības un ekonomikas ministru amatiem. Liberāļi sev vēlas arī Seima spīkera krēslu. Savukārt Brīvības partija pauda, ka tās prioritātes būs izglītība, ekonomika un cilvēktiesības.
Sagaidāms, ka koalīcijas veidošanas sarunas būs sarežģītas, jo iespējamā premjerministre Šimonīte ir paziņojusi, ka viņa valdības programmā noteikti neiekļaus Brīvības partijas solījumu atļaut viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu un marihuānas legalizāciju.
Šimonīte par vēl netapušās koalīcijas galveno prioritāti uzskata nepieciešamību pārskatīt pašreizējās valdības stratēģiju cīņā ar Covid-19.
Viņa vēlas, lai turpmāk lēmumu pieņemšanā lielāka teikšana būtu epidemiologiem un mediķiem.
Vēl viens svarīgs jaunās valdības uzdevums būs 2021. gada valsts budžeta pieņemšana.
„Tēvzemiešu” līdzpriekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis sacīja, ka jaunā valdība turpināšot līdzšinējās valdības ārpolitisko kursu. Tas nozīmējot ciešu stratēģisko attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm Latviju, Igauniju un Poliju. Tikpat būtiskas būšot attiecības ar ASV, kas esot Lietuvas drošības garants. Savukārt Eiropas Savienības ietvaros būšot svarīgi stiprināt saites ar bloka ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju, kur arī pie varas ir konservatīvie.
Landsberģis uzsvēra, ka arī turpmāk Lietuvas ārpolitiskā prioritāte būšot finansiālā un politiskā atbalsta sniegšana Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai.
Tomēr politikas vērotāji prognozē, ka ārpus jaunās valdības, visticamāk, varētu atstāt līdz šim valdošos spēkus – Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienību. Partijai izdevās izcīnīt 32 mandātus no 171. Partijas līderi sakāvi ir atzinuši.
"Mēs atstājam patiesi labus ekonomiskos pamatus, jo mūsu pašreizējā ekonomiskā situācija ir vislabākā Eiropas Savienībā.
Arī runājot par koronavīrusu, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, mēs nevaram īpaši sūdzēties.
Mirušo ir ļoti maz un cerēsim, ka šis pieaugums nebūs tik straujš kā citās valstīs," sacīja Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis.
