ĪSUMĀ:
- Kopumā 85 Krievijas reģionos notiek 5000 dažāda līmeņa vēlēšanu.
- Tiek ievēlēti gan vietējā, gan federālā līmeņa likumdevēji un gubernatori – kopumā vairāk nekā 47 000 amatpersonu.
- Vislielākā uzmanība pievērsta divām pilsētām – galvaspilsētai Maskavai un Sanktpēterburgai.
- Maskavā notiek pilsētas domes vēlēšanas, Sanktpēterburgā tiek izvēlēts gubernators.
- Tiek ziņots par incidentiem – apšaudītu autobusu ar vēlēšanu novērotājiem, konstatētiem viltus novērotājiem, piespiedu balsošanu.
Vislielākā uzmanība pievērsta divām pilsētām – galvaspilsētai Maskavai, kur notiek pilsētas domes vēlēšanas, un Sanktpēterburgai, kur tiek izvēlēts gubernators.
Maskava uzmanības centrā atrodas jau gandrīz divus mēnešus. Iepriekš daudz vēstīts par vietējo varas iestāžu lēmumu nepielaist vēlēšanām neatkarīgos opozīcijas deputātus un šim lēmumam sekojošajām masveida protesta akcijām, kuru laikā tika aizturēti tūkstošiem cilvēku. Pēdējās nedēļās un dienās pirms vēlēšanām drošības iestāžu pārstāvji regulāri veica pārbaudes un kratīšanas pie opozīcijas aktīvistiem.
Aizbildinoties ar krimināllietām par augusta beigās notikušajām protesta akcijām, veikti mēģinājumi aizkavēt tā dēvēto gudrās balsošanas sistēmu, ko izstrādājusi opozīcijas aktīvista Alekseja Navaļnija komanda.
Šī sistēma liktu vēlētājiem balsot par kādu no varai alternatīvajiem kandidātiem. Nav svarīgi, pie kādas politiskās partijas viņš pieder – galvenais, lai viņam būtu iespējas uzvarēt valdošās partijas "Vienotā Krievija" kandidātu. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ daudzi no "Vienotās Krievijas" pārstāvjiem izlēmuši startēt nevis no vienotā partijas saraksta, bet gan paši izvirzīt savu kandidatūru. Taču, kā iepriekš apgalvojuši Navaļnija komandas pārstāvji, viņiem šādi cilvēki ir labi zināmi.
Nedaudz novārtā ir palikusi Sanktpēterburga, taču arī tur kaislības ir situšas augstu vilni. Uz apstiprināšanu gubernatora amatā pretendē vien pērn amatā ieceltais Aleksandrs Beglovs. Kā norāda portāls "Meduza", šī gada laikā Beglovs kā gubernators ir piedzīvojis vairākas publiskas izgāšanās, un, lai arī sākotnēji ir bijis plāns viņu nomainīt, par Beglovu iestājies Valsts prezidents Vladimirs Putins. Beglova priekšvēlēšanu kampaņu arī rīko prezidenta administrācija.
"Meduza" norāda, ka pat tika īpaši izvēlēti vairāki Beglovam izdevīgi pretinieki, taču vēlāk izrādījās, ka pat tie ir populārāki par pašreizējo gubernatoru. Pat par spīti tam, ka laika gaitā vairāki no šiem populārākajiem kandidātiem no turpmākās cīņas atteicās, iespējams, ne pēc savas vēlmes, Beglova uzvara nebūt nav garantēta.
Un eksperti pieļauj, ka, zaudējot Putina dzimtajā pilsētā, vara var izlemt kardināli mainīt politisko sistēmu valstī, padarot konkurences iespējas tajā vēl mazākas.
Runājot par pašu vēlēšanu norisis, novērotāju grupas "Golos" pārstāvis Staņislavs Andrejčuks stāstīja, ka valsts austrumu daļā balsošana sākās jau ap pusnakti pēc Maskavas laika. Rīta stundās saņemtas ziņas, ka Tuvā nezināmi uzbrucēji apšaudījuši autobusu ar vēlēšanu novērotājiem. Arī Maskavā esot aizturēts viens no pieredzējušākajiem novērotājiem Vladimirs Jegorovs, Sanktpēterburgā varas iestādes vērsušās pret Navaļnija štābu pārstāvošajiem novērotājiem. Savukārt Irkutskā pat esot konstatēti viltus novērotāji. Vairākos reģionos, kur notikusi iepriekšējā balsošana, novērota arī piespiedu balsošana, kurā, kā ierasts, balsot tiek piespiestas militārpersonas, valsts iestāžu un citu uzņēmumu darbinieki.
Kā intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" norādīja politologs Valērijs Solovejs, ne tik svarīgs ir pats vēlēšanu norises fakts, kā tas, kas var sekot pēc tam. Pēc viņa vārdiem, iespējamās manipulācijas ar vēlēšanu rezultātiem var dot jaunu grūdienu politiskiem protestiem visā Krievijā.
"Vara cer, ka gadījumā, ja 8. septembrī visu izdosies sarīkot gludi, protesta noskaņojums sāks mazināties. Par pamatu šādai pieejai tiek ņemts fakts, ka ielu protesta akciju apjoms pēdējā laikā ir krities. Taču viss būs pilnīgi pretēji – ielu protesti pēc kāda laika, ne uzreiz, iegūs jaunus impulsus. Iespēja, ka tiks organizētas dažādas manipulācijas vai kavēti atkārtotie balsojumi, ir strauji izprovocējusi jaunu protestu iespējamību. Otrkārt, un tas pat ir svarīgāk, protestu iespējamība būs augstāka tur, kur būs labi organizēta vēlēšanu novērošana. Un Maskavā tas tā būs," uzskata politologs.
Pēc Soloveja vārdiem, protesti ir iespējami arī citos reģionos, jo saspīlējums tajos ir audzis jau vairākus gadus. Viņš gan atzīst, ka ir arī vairāki reģioni, kuros protesta noskaņojums jau uz laiku ir pieklusināts.
Vēl pirms vēlēšanām Aleksejs Navaļnijs un citi opozīcijas aktīvisti prognozēja, ka līdzšinējo opozīcijas aktivitāšu dēļ šajās vēlēšanās varētu pieaugt vēlētāju aktivitāte. Iespējams, pat līdz aptuveni 40%. Taču vairāki eksperti prognozēja, ka kopējā aktivitāte būs līdzīga kā iepriekšējās vēlēšanās, nepārsniedzot 25% līdz 30%.
