Kopš stāšanās britu premjerministra amatā šī gada jūlijā šī būs pirmā reize, kad Boriss Džonsons klātienē tiksies ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Un sagaidāms, ka sarunas nebūs tās pašas patīkamākās.
Dienu pirms došanās uz Luksemburgu Boriss Džonsons salīdzināja sevi ar komiksu un filmu varoni Halku, kurš atbrīvojas no Eiropas Savienības važām. Kā paziņojuši Dauningstrītas pārstāvji, Džonsons gatavojas paziņot, ka viņš joprojām vēlas panākt vienošanos ar Eiropas Savienību. Ja to neizdosies panākt līdz 18. oktobrim, viņš negatavojoties prasīt vēl vienu breksita sarunu pagarinājumu un ir gatavs pamest 28 valstu bloku bez vienošanās par spīti likumdevēju pieņemtajam likumam, kas premjeram uzliek par pienākumu prasīt sarunu pagarinājumu.
Kā pirmdien informē izdevums "The Guardian", Džonsons aktīvi meklē caurumus likumdošanā un veidus, kā apiet šo likumu. Viena no versijām, kas pēdējā laikā izskanējusi, liecina par plāniem apturēt parlamenta darbu uz vēl ilgāku laiku. Taču, visticamāk, nekādi jauni lēmumi netiks pieņemti līdz šonedēļ gaidāmajam Augstākās tiesas spriedumam par sūdzībām, kurās apstrīdēta parlamenta darba apturēšanas likumība.
Tikmēr Džonsona valdības pārstāvji arvien skaļāk pauž ticību premjera spējām panākt vienošanos. Uz to intervijā BBC norādījusi arī vieno no valdības pārstāvēm, iekšlietu ministre Priti Patela:
"Premjerministrs ir pilnībā apņēmies panākt vienošanos. Es esmu pārliecināta, ka visa valsts pēc pēdējās nedēļās parlamentā notiekošā ir redzējusi apņēmību nodrošināt, ka mēs izstājamies 31. oktobrī. Tāpat ir redzams, ka visa valdības mašinērija pašlaik ir koncentrējusies uz to, lai panāktu šo vienošanos un pamestu Eiropas Savienību tieši 31. oktobrī. Ar vienošanos."
Savukārt breksita lietu ministrs Stīvens Bārklijs ir izteicies, ka viens no potenciālajiem veidiem, kā mīkstināt pašreizējo vienošanos, būtu pārejas perioda pagarināšana par vienu vai diviem gadiem. Pašreizējais plāns paredz, ka pēc izstāšanās šāds pārejas posms turpinātos līdz 2020. gada decembrim.
Taču aktuālākais jautājums joprojām ir Ziemeļīrijas pagaidu noregulējums. Pirms gaidāmās tikšanās Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka nav pārliecināts, vai ir iespējams panākt jebkādu alternatīvu Ziemeļīrijas pagaidu noregulējumam. Eiropas Komisija arī gaida konkrētus piedāvājumus, kā šo situāciju varētu risināt citādāk, cerot šādus ierosinājumus sagaidīt jau pirmdien. Pēc Junkera vārdiem, bezvienošanās breksits radītu haosu, kura atrisināšanai būs nepieciešami gadi. Pēc Eiropas Komisijas prezidenta vārdiem, Apvienotās Karalistes patrioti savai valstij šādu likteni nenovēlētu.
Runājot par Ziemeļīrijas noregulējumu, iepriekš ir izskanējuši piedāvājumi, piemēram, ļaut Ziemeļīrijai uz kādu laiku saglabāt vienotu regulējumu un standartus ar Īrijas Republiku, tādējādi novēršot pilnas muitas pārbaudes uz robežas. Kā uzsvēris Stīvens Bārklijs, šādam risinājumam gan ir nepieciešama visu Ziemeļīrijas kopienu piekrišana.
Kamēr britu puse, un īpaši Boriss Džonsons, turpina apgalvot, ka politiskajā un tehniskajā līmenī sarunas virzās uz priekšu ļoti strauji un Berlīnē, Parīzē un Dublinā arī ir manāma noskaņojuma maiņa Ziemeļīrijas noregulējuma jautājumā, Eiropas Savienības puse ir pilnīgi pretējās domās. Kā norādījuši avoti Briselē, Eiropas puse joprojām ir nobažījusies par iznākumu un gala rezultāts vēl ir tālu aiz kalniem. Turklāt, rodoties sajūta, ka briti notiekošo uztver kā spēli, nevis kā kaut ko ārkārtīgi nopietnu.
