Citviet pasaulē nesapulcēsi vienuviet tik daudz līdzjutēju, kas atbalsta tevi, paskaidroja Martins. Īpaši viņam palikusi atmiņā epizode pirms otrā brauciena, kad sportists iesildīšanās laikā pagrieza galvu un pamanīja, ka cilvēki arvien plūda iekšā jau tā pilnajā trases teritorijā.
"Ja es parasti ņemu tādu "šotiņu", lai sevi pamodinātu, tad tajā brīdī adrenalīns bija pilnīgi pietiekami un emocijas bija ļoti spēcīgas," pastāstīja skeletonists.
Līdzjutēju aizrautība Martinu pat mazliet izsitusi no sliedēm.
Brauciena laikā viņš pamanīja fanus, kas kārās rokām iekšā trasē, bet skeletonistam sajūtas bija fantastiskas, trases garumā jūtot pūli kliedzam.
Martins Dukurs uzsvēra, ka Eiropas čempionātā situācija nemaz nebija vienkārša. Arī treneri bija pamanījuši mājinieku favorīta vēlēšanos sevi apliecināt un rēķinājās, ka Martins izjūt nopietnu spiedienu. Martins paskaidroja, ka jau sezonas sākumā Siguldā nopietni gatavojās pats un pielāgoja tehniku Eiropas čempionātam, lai varētu sevi parādīt no labākās puses.
Ja nemitīgi seko uzvaras, ir grūti atkāpties,
atzina Martins. Viņa pašmērķis nav vinnēt kādu padsmito reizi, bet sasniegt kādu noteiktu mērķi, piemēram, ar skatījumu uz nākamajām olimpiskajām spēlēm. Ik katrās sacensībās dzīties pakaļ kādai noteiktai vietai Martins neuzskata par lietderīgu.
Par ļoti interesantu Martins uzskata sporta psiholoģiju, lai paanalizētu, uz ko katrs sportists paļaujas un kā varbūt lieki sev uzkrauj kādu nastu, kas liedz gūt panākumus. Tituliem bagātais Dukurs pieļauj, ka ar pašu droši vien ir līdzīgi. Lai gan sportisti ir lieli un muskuļoti, aiz ārējās maskas atlēts ir pavisam cits, ne jau gladiators, uzsvēra Martins. Viņš nešaubās, ka katram ir kādi noteikti savi stresi un formula, kā tos pārvarēt, lai paveiktu maksimumu.
Martins atceras, ka pērn Sanktmoricas trasē treniņos netika pat TOP 20, turklāt nesaprata, kas notiek. Viņš mainīja kamanas un uz startu gāja, nezinot, kas sagaida. Tas izrādījies ļoti motivējoši, jo Martinam izdevās izcīnīt uzvaru, lai cik neiespējami tas pirms starta izskatījās.
Pēc finiša Martinam emocijas iet pa gaisu un nekas nav ieplānots iepriekš.
Viņš neslēpj, ka brīžiem pašam vēlāk nepatīk sava uzvedība, tādēļ sportists cenšas sevi emociju izpausmēs vairāk iegrožot.
No Martina ir lieki gaidīt solījumus par rezultātiem, jo medaļas pirms sacensībām viņš nekarina. Sportists jūt, ka pat olimpiskajā gadā viņam nebūs viss skaidrs par tehniku, jo arvien ir daudz jaunu ideju. Dukurs gan ir pārliecinājies, ka
labākie rezultāti viņam bijuši, pieturoties pie vienas filozofijas, nevis "lēkājot" tehnikas izvēlē,
jo tas nosit braukšanas garšu un sniegumu.
"No vienas puses gribas mieru un skaidrību. No otras puses, ja kaut kas konkrēts netiks atrasts, visdrīzāk, tā miera nebūs," iespējamos risinājumus skeletona kamanu izvēlē iezīmēja Martins Dukurs.
Martins rēķinās, ka iespējamu neveiksmju gadījumā viss ies pa gaisu un visi būs vainīgi, bet savādāk viņa karjerā sportā diez vai kādreiz notiks.
