Hania Rani jeb Hanna Marija Raniševska (Hanna Maria Raniszewska) ir pianiste, komponiste un mūziķe, kura par mājām joprojām sauc Varšavu, taču lielāko daļu sava laika pavada Berlīnē. Lai arī mākslinieces debijas albums “Esja” dienasgaismu ieraudzīja vien šī gada pavasarī, Hania Rani jau ir kļuvusi par vienu no pazīstamākajām savas paaudzes mūziķēm-autorēm.
Viņa pārstāv to pēdējās desmitgades pianistu un komponistu saimi, kurā mirdz Nils Frāms (Nils Frahm), Makss Rihters (Max Richter), “Hauschka” un citi laikmetīgās autormūzikas mākslinieki.
Kā komponiste Hania Rani radījusi darbus stīgu ansambļiem, klavierēm, balsij un elektronikai, sadarbojusies ar mūziķiem Kristianu Lefleru (Christian Löffler), čellisti Dobravu Čoheru (Dobrawa Czocher), “Hior Chronik”, kā arī pagājušogad laidusi klajā ierakstu kopā ar poļu apvienību “tęskno”. Salīdzinoši nesenā pagātnē mūziķe uzstājusies prestižajās “Funkhaus” (Berlīne) un “The Roundhouse” (Londona) koncertzālēs, Valsts filharmonijā Varšavā, kā arī festivālos “Open`er”, “Off” un “Eurosonic”.
Hania Rani ir viena no mūziķēm, kura labi pazīstama ar Dāvida Kļaviņa radītajiem instrumentiem. Īsi pirms Ventspils instrumenta “mazākais brālis” – “450i”, nokļuva Nila Frāma studijā Berlīnē, māksliniece par tā skanējumu varēja pārliecināties meistara darbnīcā Ungārijā.
Albums “Esja” ir ierakstīts Hania Rani dzīvoklī Varšavā un viņas drauga Bergura Tourisona (Bergur þórisson) studijā Reikjavīkā. Kā stāsta pati autore, ieraksts ir pirmais, īstais un personīgais pieteikums kā mūziķei-solo māksliniecei.
“Vairs nekādu “sadarbību” vai “projektu”. Beidzot tā esmu es. Tikai es, tāda, kāda esmu,” teic Hania Rani.
