Inga Meldere nominēta balvai par darbu “Braunijs no Bruņinieku ielas” Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles starpgadu programmas “microRIBOCA” ietvaros (skatāms no 4. jūnija Bruņinieku ielā 14, Rīgā).
“Ingas Melderes monumentālais sienu gleznojums Bruņinieku ielā 14 ir simboliem un tēliem piepildīts vēstījums par stāvokli, kādā pašlaik atrodas Rīgas vēsturiskā koka apbūve.
Tas ir cieņpilns mākslas darbs par bijušajiem ēkas iedzīvotājiem un viņu stāstiem, kā arī par pašu ēkas nolemtību iepretim kam “izdevīgākam” un “grandiozākam”. Ingas Melderes gleznojums ir saruna ar ēkas arhitektūru, pilsētas ainavu un iedzīvotājiem tajā.
“Braunijs no Bruņinieku ielas” parāda, ka arī Rīgā iespējama kvalitatīva un domāt rosinoša māksla publiskā telpā, kas, no vienas puses, ir vizuāls baudījums, bet, no otras puses, aktualizē problēmu loku, kas pievērš pilsētas iedzīvotāju, viesu un atbildīgo instanču uzmanību aizmirstai Rīgas vēsturiskās atmiņas daļai. Ingas Melderes un kuratora Kaspara Vanaga kopprojekts “microRIBOCA” ietvaros ir sociāli iekļaujoša mākslas prakse, kurā mākslas darbs vienlaikus ir forma, izglītības programma un dialogs ar dažādām Rīgas kopienām,” ekspertu viedokli pamato mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule.
Savukārt Dace Lielā izvirzīta Purvīša balvai par gleznu sēriju “Palu ūdeņi” izstādē “Gleznas” galerijā “Daugava” (22.05.–27.07.2019.).
"Katrs tiešs pienesums ainavu glezniecībā, modernizējot nacionālās vizuālās mākslas kanonam (kuru nevajadzētu sajaukt ar oficiālo kultūrkanonu) atbilstošo telpas interpretācijas lauku, lokālās mākslas un kultūras kontekstā ir padziļinātas uzmanības vērts. Vēl jo padziļinātāku šo interesi raisa tieši Daces Lielās pievēršanās ainavai, īpaši jau ņemot vērā viņas glezniecības ceļojumu no 80. gadu postsociālistiskā eksistenciālisma un caur 90. gadu vēlo postmodernismu, tomēr katru reizi dokumentējot savas paaudzes mentālo kondīciju. Protams, Daces Lielās ainavas piedāvā atšķirīgu telpas māksliniecisko interpretāciju. Tās nav Purvīša sintezējošās ainavas vizuālās struktūras. Tās nav Ubāna poētiski romantiskās ainavas, lai gan šķiet, ka Ubāns būtu pieskaitāms tuvākajiem inspirācijas avotiem. Tās nav Kalniņa filozofiski meditatīvās jūras ainas.
Daces Lielās ainavas piedāvā citu telpas un skatītāja attiecību spēli. To vislabāk varētu raksturot kā pilsētnieka, urbānās kultūras patērētāja izraušanos no savas antropocentriskās un tehnogēnās estētikas ietvariem, lai sastingtu pirmā ieraudzītā dabas stūrīša burvestībā.
Fragmentārā dabas estētika, kas pārvēršas kopējā, vienotā vēstījumā, kuru vēl nozīmīgāku padara aktuālais konteksts – dabas kā galvenās vērtības apzināšanās globālas klimata katastrofas priekšvakarā,” darbu raksturo Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija: Elzas Sīles izstāde “(c1, c2, citrons un citi)” Rīgas cirkā , Sandras Strēles izstāde “Nostalģija” Rīgas Mākslas telpā, Ivara Drulles izstāde “Господи, помилуй” galerijā “Alma”, Katrīnas Neiburgas izstāde “Mati” Laikmetīgās mākslas centrā "kim?", Kaspara Groševa izstāde “Velni un Pelni” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā “Maboca” mākslas festivāla ietvaros, Rūdolfa Štamera izstāde “Varbūt var būt” “LOW” galerijā.
Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, izstāžu zāles ARSENĀLS Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas “Careva Contemporary” dibinātāja un vadītāja Alise Careva.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Kā zināms, Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī. Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. "Purvīša balvu 2017" pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”.
