Labrīt

Ķirsis: Rīga taupīs uz bedrīšu lāpīšanu, taču pabeigs Deglava un Brasas tilta remontu

Labrīt

Re:check pēta: senioru nāve Norvēģijā, vakcīnas un auglība, mediķi par Covid-19

Vērtēs iespēju Mežaparka estrādi apsaimniekot kopā ar "Ziemeļblāzmu" un VEF kultūras pili

Vērtēs iespēju Mežaparka estrādi apsaimniekot apvienībā ar «Ziemeļblāzmu» un VEF Kultūras pili

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šajā vasarā beidzot tiks pielikts punkts vairāk nekā četrus gadus ilgajai Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai. Sākumā tika pārbūvēta skatītāju zona, tad – nojaukta vecā dziedātāju tribīne un vietā uzcelta jauna, bet pašlaik rit noslēdzošie darbi pie estrādes iekštelpu izbūves. Ieceres ir ambiciozas – piecsimtvietīga zāle koru koncertiem, Dziesmu svētku ekspozīcija, telpas konferencēm un semināriem. Taču joprojām nav izlemts, kas īsti Mežaparka estrādi turpmāk apsaimniekos. Pašvaldībā ir tikai vienprātība, ka to vairs neturpinās darīt “Rīgas meži”.

Vērtēs iespēju Mežaparka estrādi apsaimniekot apvienībā ar «Ziemeļblāzmu» un VEF Kultūras pili
00:00 / 05:33
Lejuplādēt

Tas bija 2018. gada oktobrī, kad buldozeri sāka nojaukt 50. gados celto Dziesmu svētku estrādes tribīni. Pērnvasar bija gatava jaunā, Austra Mailīša un Jura Pogas projektētā “Sidraba birzs dziesmu kalnā”, bet vēl turpinās mazāk redzamie darbi tribīnes aizmugurē, kur, tāpat kā vecajā estrādē, aiz skatītāju pakāpieniem būs prāvas iekštelpas.

“Pirmajā stāvā pa vidu ir telpa ar augstiem griestiem uz 800 kvadrātmetriem, kas paredzēta koncertiem ar 500 sēdvietām,” bijušais Rīgas mērs un ilggadējais Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") min tikai vienu piemēru lielajām iekštelpām. Tur plānota arī Dziesmu svētku ekspozīcija 500 kvadrātmetru platībā un telpas konferencēm.

Burovs estrādes pārbūvei sekojis kopš pirmsākumiem un tagad kā opozīcijas deputāts ceļ trauksmi, ka par teju simt miljoniem eiro rekonstruētajam kompleksam nav jaudīga apsaimniekotāja. Pašlaik Mežaparka estrāde ir “Rīgas mežu” pārziņā.

“Mēs vienojāmies, ka “Rīgas meži” var, es atvainojos, pļaut zāli, kopt visu zaļo zonu, bet nodarboties ar kultūras funkciju...

lai viņi ar to nodarbojas pārējā Mežaparka teritorijā, bet estrādē tas tomēr varētu būt kāds cits,” norāda Burovs.

Viņa ieskatā variantu nav daudz – jaunas iestādes veidošana prasītu papildu naudu, tāpēc viņš rosina Mežaparka estrādi saistīt apvienībā ar turpat Rīgas ziemeļdaļā esošo VEF Kultūras pili un kultūras centru “Ziemeļblāzma”, vadības grožus varētu pārņemt VEF Kultūras pils direktore Liene Kubiļus, kura savulaik pārraudzīja abu kultūras centru rekonstrukciju un vēlāk tos vadīja. Burovs viņu vērtē kā izcilu menedžeri:

“Tādu cilvēku kultūras jomā, kas izcili organizē pasākumus, bet tajā pašā laikā skaita naudu, nemaz nav tik daudz.”

Vēl būdams Rīgas mērs, Burovs piedāvājis VEF Kultūras pils direktorei konsultēt arhitektus un būvniekus iekštelpu izbūvē, kam Liene Kubiļus piekritusi.

“Arhitekti nedarbosies šajās telpās, tāpēc, ja nav lietotāja piesaistes būvniecības procesā, tur ārkārtīgi daudz var būt lietu, kas pēc tam nav izmantojamas. Mežaparka estrādes iekštelpu izbūvē esmu pieaicināta kā eksperte, lai konsultētu par kabelizāciju, aprīkojumu, telpu izvietojumu, lai pēc tam normāli būtu gan internets, gan skaņa un gaisma. Mēs esam diezgan pamatīgi visu šajā procesā pārstrādājuši,” stāsta Kubiļus.

Viņa būtu ar mieru nākotnē vadīt arī Mežaparka estrādi kā daļu no apvienības ar VEF Kultūras pili un “Ziemeļblāzmu”, jo 11 gados guvusi gana daudz pieredzes lielu kultūras objektu rekonstrukcijā un vadīšanā un ir pārliecināta, ka arī Mežaparka estrādei jādod jauna elpa: “Šai vietai ir jābūt dzīvotspējīgai un funkcionējošai visu cauru gadu un vairākās jomās – kultūrizglītība, sports un atpūta, tūrisms, starptautiski sakari.

Arī lielajiem valsts un pilsētas pasākumiem būtu jākoncentrējas tieši tur, nevis krastmalā. Mežaparkam ir jāiegūst otrā elpa, pilnīgi jauna dzīvība.”

Taču Kubiļus uzsver, ka lēmums par Mežaparka estrādes apsaimniekotāju ir jauno pilsētas deputātu ziņā, un pieļauj, ka ir iespējami arī citi varianti. To apliecina arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (''Attīstībai/Par!”), gan norādot, ka Burova piedāvātais modelis nebūt nav tas sliktākais.

“Tas ir viens no variantiem, ko mēs apspriežam, – bez šī politiskā uzstādījuma, kurš ir nācis ar šo ideju pirmais.

Jo, lai nu kā mēs domātu par iepriekšējo valdīšanu, VEF [Kultūras pils] un arī “Ziemeļblāzmas” projekti tika īstenoti pietiekami jēgpilni,” uzsver Ratinīka.

Tomēr uzklausītas tikšot arī citas idejas Mežaparka estrādes apsaimniekošanai. Ratinīka sola, ka tuvākajās nedēļās tās nonāks arī uz komitejas galda. Taču šā gada budžetā nav iekļauts finansējums estrādes iekštelpu aprīkošanai – gaismas un skaņas aparatūrai, mēbelēm. Iepriekš komiteja noraidīja Burova ierosinājumu tam atvēlēt pusotru miljonu eiro. Ratinīka norāda – tas nav bijis pietiekami gatavs.

“Budžets top lejupejošas ekonomikas un pārdalīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa apstākļos, kad Rīgai tiešām ļoti jāmeklē veidi, kā taupīt, nevis nekritiski, neaprēķinot virzīt kaut kādu summu telpu piepildījumam, īpaši pirms lēmuma, kas tad simtprocentīgi šajās telpās būs,” uzskata Ratinīka.

Mežaparka lielās estrādes rekonstrukciju plānots pabeigt šā gada 18. jūnijā, bet pēc tam vēl turpināsies Dziesmu svētku ekspozīcijas iekārtošana.

KONTEKSTS:

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Lai nodrošinātu skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos – B1 un B2. Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana. Tomēr valstīs izsludinātās ārkārtas situācijas laikā svētkus norises laiks tika pārcelts par gadu un tika grozīti arī plānotie būvniecības darbu termiņi.

Būvniecības valsts kontroles birojs 2020. gada 21. maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti