2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Kandidātiem līdz 2021. gada 4. jūnijam jāiesniedz 1. kārtas pieteikums. Kuras pilsētas tiks izvirzītas 2. kārtai, uzzināsim vasarā, bet EKG titula ieguvēju paredzēts apstiprināt 2022. gadā.
Par savu kandidatūru paziņojušas 9 pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre, Valmiera.
Kopumā tā nu gluži nav. Pilsētai novērtējuma punktus tomēr esmu piešķīris – par pievienošanos pāris domnīcas "Culture Lab" vebināriem, “Ideju Banku” jeb iniciatīvu pieteikumu izsludināšanu gadu mijā un vispasaules jēkabpiliešu sasaukšanās akciju, kas it kā notiek EKG ietvaros. Vēl var minēt pilsētas organizēto tikšanos februārī ar “vairāk nekā 40 kaimiņu novadiem”, lai diskutētu par sadarbību un iespējām EKG kontekstā, kā arī Kultūras pārvaldes darbinieku tikšanos “Ideju ping-pongā”.
Tomēr kas pa īstam notiek Jēkabpils prātā, varu tikai minēt.
Ja godīgi, man tas nav jādara, jo šī teksta pamatā, galu galā, ir publisko aktivitāšu apzināšana un analīze. Tas, ko zinu, ir neskaidrība par to, kāds ir pilsētas koncepts, moto, fokuss, vizuālā identitāte, komanda utt. Varu minēt trīs iespējamus scenārijus šādam klusumam – vai nu Jēkabpils ir pārpratusi EKG pieteikuma veidošanas procesu, ignorējot publisko telpu, vai nu pilsēta ir atteikusies no domas kandidēt (maz ticams), vai arī kandidatūras izziņošana bijis vien politisks solis, lai kāds spodrinātu savu tēlu un iegūtu papildu balsis tieši pirms vēlēšanām uz pāris kultūras darbinieku pūļu rēķina. Žēl, ka pēdējā gadījumā vēlētāji, visticamāk, atcerēsies vēlmi kandidēt nevis nespēju pieteikties.
