Ārpus ētera / Spēles
Kuram koronavīruss laupīja veselo saprātu, kuru “apzaga” vēlēšanās un kuram ellē paredzēta īpaša vieta? Gada izskaņā esam apkopojuši 16 spilgtus citātus, kas iezīmē šā gada nozīmīgākos notikumus Latvijā un pasaulē. Pārbaudi, vai vari atminēt, kurš ko ir teicis, un izaicini draugus pārspēt sevi!
Sestdien, 7. novembrī, ceturto reizi notiks pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā, bet jau tagad piedāvājam pārbaudīt savas latgaliešu valodas zināšanas, aizpildot testu.
Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” piedāvā nevis tikai klausīties politisko spēku solījumos, kas būs vai nebūs Rīgā, bet iepazīt partijas, to komandas un cilvēkus no citas puses. Īpašā vēlēšanu projektā – sacensības "Rīgas vēlēšanu svētki" – iespējams ieraudzīt, kā politisko spēku pārstāvji spēj strādāt komandā, kādas ir viņu labās īpašības vai – arī gluži pretēji – kādi ir viņu trūkumi.
1920. gada 11. augustā Latvija un Padomju Krievija noslēdza miera līgumu – vienu no nozīmīgākajiem notikumiem jaundibinātās Latvijas Republikas vēsturē. Tas pavēra ceļu mūsu valsts starptautiskajai atzīšanai, un ar to noslēdzās Brīvības cīņas. Joprojām daudziem šis vēstures posms ir maz zināms. Bet varbūt mēs kļūdāmies? Pārbaudiet savas zināšanas ar testa palīdzību!
Līdz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām atlikušas mazāk nekā divas nedēļas. Šajā laikā būs daudz interviju, diskusiju, partijas tiekas ar vēlētājiem un kā vienmēr – sola un solīs visādus labumus, kas varbūt īstenosies, bet varbūt ne. Bet Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vēlējās ieraudzīt politisko spēku pārstāvjus pavisam citā gaismā – kā viņi spēj strādāt komandā, kādas ir viņu labās īpašības, vai arī gluži pretēji – kādi ir viņu trūkumi.
500 dienas – aptuveni tik daudz laika vajadzēja, lai ideju par administratīvi teritoriālo reformu pārvērstu Saeimas apstiprinātā kartē. Vai zini, kādi lēmumi pa šo laiku tika pieņemti un kādas izmaiņas sagaidāmas? Pārbaudi savas zināšanas par novadu reformu!
Pirms simt gadiem 1920. gada 7. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu, kas aizliedza necienīgu himnas ''Dievs, svētī Latviju!'' izpildījumu. Līdz ar šo likumu valdība lika pamatu, lai ''Dievs, svētī Latviju!'' kļūtu par oficiālu valsts himnu. Tāpēc šogad jūnijā varam svinēt nozīmīgu gadskārtu mūsu himnai. Tomēr ''Dievs, svētī Latviju!'' ceļš līdz himnas statusam nebija gluds. Un tieši par šo ceļu piedāvājam pārbaudīt jūsu zināšanas šajā testā.
Ārkārtas situācija attiecas arī uz Lieldienām – vīrusam brīvdienu diemžēl nav. Ar kopēju mērķi apturēt Covid-19 izplatību Latvijā šogad Lieldienas jāsvin un tām jāgatavojas citādi, nekā ierasts. Piedāvājam izpildīt testu, lai ierobežojumi nepārsteigtu nesagatavotus.
Vai zini, kas jāievēro, atrodoties pašizolācijā, karantīnā un izolācijā? Testā atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, ko drīkst, ko nedrīkst un kā rīkoties konkrētās situācijās.
Ārkārtējās situācijas laikā cilvēkiem ir jāievēro 2 metru distance citam no cita. Daudzos gadījumos vairs nav iespējams noteikt, kur cilvēks inficējies. Ir jāpieņem, ka inficēties var jebkurš no jebkura. Kas šobrīd ir atļauts, lai mēģinātu uzveikt Covid-19 Latvijā? Piedāvājam izpildīt testu un noskaidrot.
Lai gan Covid-19 ir pirmā plaša mēroga epidēmija, kuru lielākā daļa no mums piedzīvoja savā mūžā, tā pavisam noteikti nav pirmā Latvijas vēsturē. Gadsimtu gaitā pār Latviju ir gājušas neskaitāmas epidēmijas, atstājot savas pēdas mūsu vēsturē. Pārbaudi savas zināšanas par epidēmijām un slimībām no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam.
Par spīti ieilgušajam karam Latvijas iedzīvotāji pirms 100 gadiem tik un tā atrada veidus, kā bagātināt garu caur mākslu vai slāpēt garlaicību uzdzīvē. Šie centieni tikai vēlreiz apliecina cilvēku spēju saglabāt savu cilvēcību pat visgrūtākajos apstākļos. Lai pietuvotos vēstures noskaņai, piedāvājam pārbaudīt zināšanas vai veiksmi, atbildot uz jautājumiem LSM.lv testā par mākslu, kultūru un izklaidi Pirmā pasaules kara izskaņā un Brīvības cīņu laikā.
Pirms simt gadiem šajās dienās notika pēdējās Latvijas armijas sadursmes ar bēgošajām bermontiešu vienībām. Līdz ar to pilnībā noslēdzās šis Neatkarības kara posms un sākās gatavošanās Latgales atbrīvošanai. Tāpēc, lai gan svētki jau ir nosvinēti un Bermontiādes simtgade pieminēta, piedāvājam iespēju pārbaudīt savas zināšanas par kaujām pret Bermonta armiju.
Seriāls “Rivjēra” straujiem soļiem tuvojas otrās sezonas noslēgumam. Attiecības starp Kliosu ģimeni un Džordžīnu ir nokaitētas līdz baltkvēlei. Pieļautas tik daudzas liktenīgas kļūdas, un tā vien šķiet, ka bagātais un tradīcijām piepildītais Kliosu nams pajuks pa vīlēm, bet Irina pastrādās kaut ko pavisam baisu.
1919. gada 8. oktobrī sākās izšķirošās cīņas Latvijas Neatkarības karā jeb tā dēvētā bermontiāde. Šie notikumi ir neatraujami saistīti ar Latvijai naidīgās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas komandieri Pāvelu Bermontu. Bermonta odiozā un avantūriskā personība, kā arī gadu atstatums ir radījis daudzus mītus un nostāstus. Šoreiz piedāvājam iespēju pārbaudīt savas zināšanas par vēsturisko Bermontu.
Krievijas pilsoņu karš savos mutuļos ierāva simtiem tūkstošu latviešu. Daļa latviešu entuziastiski atbalstīja boļševikus, citi ar tikpat lielu pārliecību cīnījās balto spēku pusē, kamēr pārējie šajā haosā centās atrast izeju un saglabāt savu kailo dzīvību. Šoreiz pievērsīsimies tiem latviešiem, kas atstājuši vislielāko iespaidu uz kara norisi.
1919. gada 19. augustā beidzot tika izsludinātas ilgi gaidītās Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanas. Atzīmējot šo notikumu, piedāvājam pārbaudīt savas zināšanas un izspēlēt spēli, atbildot uz jautājumiem par politiskajām partijām un vēlēšanām Latvijā līdz 1919. gada augustam. Vēlam veiksmi!
Pirmajam pasaules karam ievelkoties, Eiropas ekonomika sabruka, un miljoniem eiropiešiem nācās saskarties ar savas dzīves laikā nepieredzētu trūkumu. Kara apstākļi spieda taupīt un domāt par jauniem veidiem, kā sagādāt vai aizvietot pat vispašsaprotamākās ikdienas dzīves nepieciešamības – pārtiku, higiēnas preces, apģērbu u.c. Latvijas iedzīvotāji cieta kopā ar pārējo Eiropu, apstākļiem kļūstot īpaši smagiem 1918. gadā un 1919. gada pirmajā pusē. Šajā testā Tev ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par veidiem, kā Latvijas iedzīvotāji pirms simt gadiem risināja kara radītās problēmas.
1919. gada vasarā Kārļa Ulmaņa vadītā valdība bija izcīnījusi iespēju īstenot savu politiku Latvijā un uzsākt gatavošanos Satversmes sapulces vēlēšanām. Bet ceļš līdz šai iespējai nebija gluds. Pārbaudi savas zināšanas par Kārļa Ulmaņa politiskās karjeras pirmsākumiem un viņa vadītās valdības darba pirmo pusgadu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!
No 1919. gada 10. maija līdz 26. jūnijam Andrievs Niedra vadīja Kārļa Ulmaņa valdībai alternatīvu Ministru kabinetu. Pats Niedra uzskatīja, ka viņa vadībā izdosies rast izlīgumu starp vācbaltiešiem un latviešiem un radīt labāku Latviju. Tomēr pēc sakāves Cēsu kaujās viņš daudzu acīs ir kļuvis par nodevēja simbolu Latvijas vēsturē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
