Lāčplēša dienā daudzi valsts un pašvaldību darboņi svinīgos apstākļos saņēma īpašu apbalvojumu – Lāčplēša goda zīmi. Šī “ordeņa” piešķiršanu un “apsaimniekošanu” nodrošina biedrība “Lāčplēsis”, kurā rosās Latviešu strēlnieku apvienības aktīvists Jānis Kasparsons, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un politiķis Gunārs Kūtris, bet Saskaņu šajā raibajā kompānijā pārstāv Zenta Tretjaka.
Ārpus ētera / Komiksi
Ziemassvētki ir gaišs laiks. Lampiņas, svecītes, piparkūkas un dāvanas. Šogad Latvijas pašvaldībās valda īpašs satraukums. Nevar skaidri zināt, vai uz eglīti atnāks Ziemassvētku vecītis un atnesīs dāvanas, vai arī nāksies atbildēt par tām dāvanām, kas saņemtas gada laikā, jo ir gandrīz kā dziesmiņā – dažu brīdi dusmīgs KNAB garām aizcilpo… Tiem, kas uzvedušies smuki, nav jāsatraucas, bet, kas darījuši palaidnības, pelnījuši žagarus. Tā mums mācīja bērnībā.
Latviešu (un citu tautu) sakāmvārdi mēdz būt ļoti trāpīgi. Kā gan vēl precīzāk raksturot to, kas kopš Alfreda Rubika pilsētvadības laikiem norisinājies Latvijas galvaspilsētā? Gan jau, ka ''paši pūta, paši dega'' arī viņa laikā, bet ne par to stāsts. Vai ''Saskaņa'' pie varas nāca uzreiz pēc neatkarības? Vai korupcija Rīgā sākās kopš tā brīža? Nē, protams.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātes, lai arī publiski pamanāmas, reti kad ir arī tikpat publiski izskaidrotas. Arī skaidrojums par “Rīgas satiksmes” korupcijas skandālu no KNAB nācis pēc poļu kolēģu operatīvi publicēta paziņojuma.
Pēc ieilgušās jaunpartiju mērīšanās ar vietu skaitu parlamentā, personiskā nozīmīguma slavināšanas, apvainošanas un atvainošanos caurvītajām bezgalīgi konstruktīvajām sarunām visi acu skatieni pievērsti Rīgas pilij, kur top plāns B – prezidenta Raimonda Vējoņa paša radītais premjera kandidāts.
Saeimas vēlēšanas ir diena, kad lemjam valsts nākotni nākamajiem četriem gadiem. Arī nepiedalīšanās ir lēmums. Tas ir balsojums – man vienalga.
Līdzīgi kā uzņēmēju pasākumos, kas regulāri norisinās Ķīpsalas hallē, arī vēlēšanas ir sava veida gadatirgus, kurā partijas cenšas mums pārdot savu piedāvājumu. Politiskajam EXPO gan ir kāda būtiska atšķirība – partijas ir apkarinātas ar birkām, un no tām ir pagalam grūti atbrīvoties. Vai tās ir tādas, kādas mēs redzam, bet varbūt mēs redzam to, ko gribam? Vai tie ir stereotipi, bet varbūt - objektīva realitāte? Kur ir šī sarkanā līnija?
Šī vasara karsta ar lauku darbiem piepildīta un labām cerībām lolota. Jaunais vīns ielikts pagrabā, cūku pupas izlobītas no pākstīm, ābolu sula izspiesta un kartupeļi no dārza novākti. Nākamās sezonas lauku darbi vairs nav “aiz kalniem”. Lauciniekiem jauna pieredze un drīz arī krāsaina rudens iedvesma. Par to arī LSM.lv ilustratores Lienes Rubanes komikss no Latgales laukiem.
Pirms pāris gadiem daudzie ciema kaimiņi biežāk sanāca kopā darbus darīt un svētkus svinēt. Ziema vai vasara, darbs vai atpūta, vienmēr jautri. Katrā ciemā dzīvoja kāds muzikants vai dziedātājs. Lustējās līdz rītausmai. Tagad šie spilgtie momenti tikai atmiņā ataust, un ir nebeidzama vēlme kaut ko mainīt, lai glābtu mūsu senču ieradumus. Lauki kļūst arvien tukšāki. Nākotne laukos ir miglā tīta. Pacietīgi gaidām, vai šo miglu spēs kāds izkliedēt.
Svētdiena - brīvdiena! Iegulties šupuļkrēslā un iemalkot gardu, paštaisītu alus glāzi, ieklausīties putnu čivināšanā un viegli ieelpot svaigo augusta vēsmu. Aizmirst par vakardienas naudas problēmām un rītdienas darba plānu. Pievakarē vēl kaimiņu satikt uz jēra šašlika vakariņām. Varbūt ieplānotais ne katru reizi piepildās, jo īpaši lauku setās, kur dabas pulkstenis nosaka darba grafiku. Kā kaimiņš teica: “Brīvdienās jāstrādā atpūšoties.” Par to arī jaunākais LSM.lv ilustratores Lienes Rubanes komikss no Latgales laukiem.
Kas tā par sētu, kurā nav pirts! Vieta, kur attīra ne tikai ķermeni, bet arī garu un domas. Tikai jātaisa, lai laba! Guļbūves pirts ar lauku akmeņu krāsni, lai sanāk dabīga un veselīga. Izmaksas lielas priekš mūsdienu algām, bet laukos kopīgiem spēkiem visu var. Lai veselā miesā vesels gars! Par to arī viens no šīs vasaras LSM.lv autores Lienes Rubanes komiksiem no Latgales laukiem.
Mazās latgaļu govju saimniecības vēl izcīna savu vietu tirgū. Smags darbs ar liellopiem, bet iespējams, vismaz kamēr veselība vēl atļauj. Darba sākums pirms saules ausmas, un ar saules rietu jāiet gulēt. Kur vēl veselīgāks dzīvesveids! Darba prasmes tiek ieliktas jaunajās paaudzēs. Tikai tie jaunie vairs negrib strādāt! Jaunajiem jaunas idejas un meklē labāku dzīvi. Kāpēc to neatrast lauku sētās?
Dzīve laukos ir dzīve tuvāk dabai. Sava māja, savi dārzeņi un augļi, dziļie meži un plašie zāļu lauki, dabas skaņas un svaigais gaiss. Tāds ir lauku valdzinājums un tā spēks. Šovasar karsti un saulaini, tikai zāle izstīdzējusi un dārzeņi dārzos tādi… nekādi. Laikapstākļi šogad nesaprotami, tāpat kā pagājušā vasarā. Siena laiks sanāca īpaši agri, un kokiem lapas jau vasaras vidū birst. Kaimiņi jau kādu laiku dzīvo ārzemēs, bet citi vēl tepat, rauj, kamēr var. Vairāk pamestu māju nekā apdzīvotu. Droši vien nopelnīt grūtāk nekā pilsētās, lai gan darba pietiktu. Tik plaši lauki un biezi meži, un pilni ezeri. Kā gribētu atgriezties atpakaļ laukos!
Kas ir sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju (VDK) jeb ir iekšā tā sauktajos čekas maisos? Vai tur partijas centrālās komitejas darbinieki, miliči, komjaunieši un VDK štata darbinieki? Vai tur ir iekšā PSRS militārpersonas un tie, kas strādāja tā laika militārajos uzņēmumos Latvijas teritorijā? Vai varbūt tur ir zinātnieki, mākslinieki, dzejnieki, rakstnieki, gidi, bārmeņi un citi ekonomiski un sociāli aktīvi "labie" cilvēki. Piedāvājam lsm.lv komiksu.
Tie, kas seko norisēm Latvijas Republikas Saeimā, būs ievērojuši, ka balsojuma rezultātus nereti nosaka tie, kas balsojot atturas. Tā tas bija arī pavisam nesen, kad Saeima noraidīja prezidenta rosinājumus piešķirt Latvijā dzimušiem bērniem Latvijas pilsonību. Rezultāts: par 39, pret 38, atturas 14 - līdz ar to noraidīts. Katram no mums šajā jautājumā cits, bet lielākoties ir viedoklis. Veseliem 14 Saeimas deputātiem nav. Varbūt ka viņi piedāvāja kādu citu variantu? Nav dzirdēts. Tāpat nav dzirdēts, ka kādas partijas programmā būtu solījums atturēties svarīgos jautājumos.
Pirms gandrīz 80 gadiem tieši septembrī Rēzeknē svinīgi atklāts piemineklis “Vienoti Latvijai”. Tas sabiedrībā vairāk pazīstams kā Latgales Māra un kļuvis par vienu no Latgales simboliem. Pieminekļa stāstā atspoguļojas Latvijas vēstures traģiskums. Divreiz nogāzta un trīsreiz uzstādīta no jauna, Latgales Māra simbolizē Latvijas tautas vienotību. Piemineklis savā vietā atgriezās pirms 25 gadiem Atmodas laikā. Iepazīstinām ar svarīgākajiem skaitļiem un faktiem šī pieminekļa vēsturē.
Pagājuši trīs mēneši, kopš Latvijā ievēlētas jaunās pašvaldības. Vienās viss norit gludi, citās valda nevaldāma jautrība un intrigas. Galvaspilsēta grimst smilšu kalnos, bet pilsētā ar rītdienu mērs joprojām nav mērs, suņi nerej un arī karavāna nekur neiet.
Ir sācies jaunais mācību gads. Tas solās būt raibs un notikumiem bagāts. Mūs sagaida cīņa par un pret izglītības reformu, neizbēgami pedagogu streiki un piketi, mazo skoliņu nezināmais liktenis, mācības no sešu gadu vecuma un citi jautri notikumi. Apsveicam visus ar jaunā mācību gada sākumu un novēlam mums visiem kļūt zinošākiem un gudrākiem!
Latvieša mīļākās sarunu tēmas – laikapstākļi un “viss ir slikti”. Saka, ka mēs esam tauta, kas visu gadu gaida nākamo gadalaiku. Lai arī skaidrs, ka tik traki nav un mums katram ir savs – mīļākais no četriem gadalaikiem, sūkstīšanās par laikapstākļiem ir viena no mūsu nacionālajām īpatnībām, bet vainojami pie tā, protams, ir politiķi.
Rīgas ielu remonti pamazām kļūst par galvaspilsētas vasaras vizītkarti.