Pasaulē turpina plosīties jaunā koronavīrusa pandēmija. Katru dienu pieaug saslimušo skaits. Kopējais ar koronavīrusu Covid-19 inficēto personu skaits pasaulē pārsniedzis miljonu. Eksperti norāda, ka vakcīna varētu būt pieejama ne ātrāk kā pēc 18 mēnešiem, tāpēc labākais veids kā šobrīd cīkstēties ar pandēmiju ir to neizplatīt tālāk, ievērojot sociālo distancēšanos un samazinot kontaktu ar citiem cilvēkiem. Komiksā piedāvājam četrus nenopietnus pandēmijas laika supervaroņus.
Ārpus ētera / Komiksi
Pirmo reizi Latvijas mediju telpā ir radīts ceļojumu šovs, kur vienā no galvenajām lomām ir cilvēka draugs un kompanjons – suns Urga. "Pa straumei" piedāvā sekot Urgas piedzīvojumiem, laivojot pa Saku, arī komiksā.
Aizvadītas jau divas nedēļas, kopš tie, kuriem bija tāda iespēja, sāka strādāt no mājām - daļai tas ir sapņu piepildījums, bet citi nepacietīgi gaida, kad jaunais koronavīruss tiks uzveikts un varēs atgriezties ofisā.
Ir apritējusi nedēļa, kopš valdība, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, valstī izsludināja mēnesi ilgu ārkārtējo stāvokli. Politiķi un veselības eksperti mudināja iedzīvotājus, kuriem darbs un dzīves apstākļi atļauj, strādāt no mājām un pēc iespējas mazāk apmeklēt veikalus vai publiskas vietas. Ievērojot aizliegumu apmeklēt kinoteātrus, koncertus un citas izklaides vietas, daudzi ķērušies pie ilgi atliktiem remontdarbiem vai dzīvesvietas uzkopšanas. Ko darīt mājās, kad arī tie darbi izdarīti un visi neredzētie seriāli noskatīti?
Pirmo reizi Latvijas mediju telpā ir radīts ceļojumu šovs, kur vienā no galvenajām lomām ir cilvēka draugs un kompanjons – suns Urga. "Pa straumei" piedāvā sekot Urgas piedzīvojumiem, laivojot pa Latvijas upēm, arī komiksos.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģerns (''KPV LV'') paziņojis, ka nākamā Valsts policijas priekšnieka atlasē izmantos iztaujāšanu ar melu detektoru. Lai gan nevienā citā drošības iestādē Latvijā šādus testus neizmanto, ministrs ir apņēmības pilns kopā ar iekšlietu nozares ekspertiem sagatavot jautājumus potenciālajiem kandidātiem.
Vēl pirms Latvijā konstatēja pirmo vīrusa "Covid-19" saslimšanas gadījumu, bažas par piespiedu karantīnu lika cilvēkiem doties uz veikalu, lai iegādātos rezerves potenciālajām 14 izolācijas dienām. Ja Austrālijā pēdējās nedēļās izpērk tualetes papīru un ASV aptiekas ziņo par sejas masku trūkumu, tad Latvijas iedzīvotāji steidza iegādāt griķus.
Šonedēļ panāca, ka Dānija Kristīni Misāni tomēr nenosūtīs tiesāšanai uz Dienvidāfrikas Republiku un izdos Latvijai. Sievietes stāsts pēdējās nedēļās piesaistījis lielu uzmanību.
Dažkārt tiek uzskatīts, ka sabiedrības vidusslānis ir tieši tie, kuru darbā radītajai pievienotajai vērtībai un nomaksātajiem nodokļiem ir jākalpo par valsts ekonomikas pamatu. Latvijā situācija, iespējams, ir citādāka, jo, lai gan teju puse iedzīvotāju sevi uzskata par vidusslāni, "Swedbank" pētījumā secināts, ka vērtējot finansiālo rocību, proti, iespējas bez bažām nomaksāt rēķinus un reizi gadā doties ceļojumā, apzīmējumam "vidusslānis" kvalificējas vien 9%.
Nesaskaņas, kas valda Rīgā, kopš ilggadējais mērs Nils Ušakovs kļuvis par Eiropas Parlamenta deputātu, iespējams, drīz beigsies ar visas domes atlaišanu. Šonedēļ mēra Oļega Burova partija “Gods kalpot Rīgai” vienojās ar opozīcijas spēkiem strauji sasaukt trīs sēdes, kurās neieradīsies vairāk nekā puse deputātu, lai domi atlaistu un Rīgā varētu rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Arī Latvijas iedzīvotāji un atbildīgie dienesti vismaz vārdos ir pievērsuši nopietnu uzmanību Ķīnā reģistrētajam līdz šim nezināmajam koronavīrusam, kurš nu jau sasniedzis arī Eiropu. Par pierastajām slimībām, lai cik tās bīstamas būtu, Latvijas iedzīvotāji gan pārāk nebēdā un, kā liecina kāda nesena farmaceitu veiktā aptauja, teju 70% mēdz doties uz darbu arī neveseli.
Kamēr Austrālijā cīnās ar sausuma izraisītā ugunsgrēka sekām un zinātnieki sit trauksmes zvanus par klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām, ko planēta pieredzēs tuvākajās desmitgadēs, ASV prezidents Donalds Tramps Pasaules ekonomikas forumā Davosā aicināja neklausīties pastarās dienas sludinātājos un priekšplānā izvirzīt ekonomiskās vajadzības.
Politiskā Eirovīzija noslēgusies. Smukāko priekšnesumu un lipīgāko meldiņu izpildītāji dodas uz Strasbūru un Briseli, lai tur pavadītu nākamos piecus gadus. Jau šobrīd ir skaidrs, ka ievēlēto mākslinieku kopa ansambli neizveidos, bet gan nodarbosies ar saviem solo projektiem.
Kopš 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kura uzdevums ir pasargāt cilvēkus, kas ziņo par ko nelikumīgu, par darbību, kas vērsta pret sabiedrības interesēm, indivīda tiesībām u.t.t. Ja redzi – ziņo, bet valsts uzdevums ir rūpēties, lai tam nebūtu negatīvu seku tev, bet gan tam, par ko tu ziņo. Viss klāri un loģiski, bet sabiedrības mutē šis pasākums ieguvis nosaukumu – stukaču likums. Nav taču labi sūdzēties par kaimiņiem un paziņām, kas dara nelietības, tātad arī par darba devēju, kas pārkāpj likumu.
Līdz prezidenta vēlēšanām atlicis burtiski mēnesis. Šobrīd gan nekas neliecina, ka process, kurā Latvija tiks pie sava nākamā prezidenta, varētu saukties ''vēlēšanas''. Drīzāk – prezidenta iecelšana. Par to piedāvājam komiksu.
Kukuļošanas skandāls “Rīgas satiksmē” un aizdomu ēna KNAB izskatā Rīgas domes kabinetos, galvaspilsētas ielas, kas brūk un pārvēršas neizbraucamā bezceļu izaicinājumā, netīrie sāls putrā iemaisītie trotuāri – tas viss pat vispārliecinātākajam “Saskaņas” vēlētājam liek šaubīties par izvēlēto vadoņu atbilstību varoņa statusam. Reitingi krīt.
Latvijā ir sākusies politisko medību un tautas sapulču sezona. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra vienu pēc otra krata, purina un pieprasa izdot dažādus politiķus. Politiķu atbalstītāji to visu dēvē par politisko vajāšanu un rīko tautas sapulces.
Latvijas valdību sešas stundas vadīja ASV politiķis. Šādu ierakstu "Vikipēdijā" mums atklājis acīgais Eiropas parlamenta deputāts Andrejs Mamikins. Kā parādījās šis ieraksts un - kāpēc?
Lāčplēša dienā daudzi valsts un pašvaldību darboņi svinīgos apstākļos saņēma īpašu apbalvojumu – Lāčplēša goda zīmi. Šī “ordeņa” piešķiršanu un “apsaimniekošanu” nodrošina biedrība “Lāčplēsis”, kurā rosās Latviešu strēlnieku apvienības aktīvists Jānis Kasparsons, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un politiķis Gunārs Kūtris, bet Saskaņu šajā raibajā kompānijā pārstāv Zenta Tretjaka.
Ziemassvētki ir gaišs laiks. Lampiņas, svecītes, piparkūkas un dāvanas. Šogad Latvijas pašvaldībās valda īpašs satraukums. Nevar skaidri zināt, vai uz eglīti atnāks Ziemassvētku vecītis un atnesīs dāvanas, vai arī nāksies atbildēt par tām dāvanām, kas saņemtas gada laikā, jo ir gandrīz kā dziesmiņā – dažu brīdi dusmīgs KNAB garām aizcilpo… Tiem, kas uzvedušies smuki, nav jāsatraucas, bet, kas darījuši palaidnības, pelnījuši žagarus. Tā mums mācīja bērnībā.
Jaunākie
Interesanti