Ārpus ētera
Anda Rožukalne: Kāpēc veicas populistiem, nevis to atbalstītājiem?
Kā var būt, ka tik daudziem vēlētājiem ļoti patīk populisti? Kāpēc tik daudziem populisti nešķiet pievilcīgi? Kāpēc mēs nevaram pārliecināt cits citu par populisma bezjēdzību vai vērtību? Jābūt kādam iemeslam, kāpēc populistiem izdevies izmainīt dažādu valstu politisko spēku struktūru.
Māris Zanders: Saeimā būs ievēlēti. Bet kā ar atsaukšanu?
Jautājums: cik ilgs laiks paiet, līdz kandidāts ievēlēšanas gadījumā strauji samazina savu uzmanību, ar kādu pirms vēlēšanām aplaimojis elektorātu? Cik ilgs laiks paiet, lai solījumi būt sasniedzamam dārgajam vēlētājam 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā būtu aizmirsti?
Kristiāns Girvičs: Futbola virslīgas intrigas baltkvēle
Nedēļas nogalē Latvijas futbola virslīgas čempionātā notiks viena no gada svarīgākajām spēlēm, kad “Arkādijas” stadionā tiksies abas galvenās pretendentes uz valsts čempionu titulu – “Riga" FC un “Rīgas Futbola skola” (RFS). Neaizmirsīsim, ka cerības uz pirmo vietu saglabā arī FK “Ventspils”, taču uzvaras gadījumā “Riga" FC spers platu soli pretī zelta medaļām. Jebkurā gadījumā šā gada virslīgas turnīrs jau tiek saukts par vienu no pēdējā laika interesantākajiem un augstvērtīgākajiem čempionātiem.
Māris Zanders: Vai kas maināms pašas Saeimas darbā?
Viena no amizantākajām lietām, ko var pamanīt deputātu kandidātu izteikumos un solījumos, ir – cik maz uzmanības tiek veltīts tam, vai un kas maināms pašu deputātu darbā Saeimā. Tiek visnotaļ daudz runāts par koalīcijas padomi, ministriju skaitu, citām izpildvaras struktūrām, un tas viss ir noderīgi, bet elementāra loģika saka, ka vispirms jau vajadzētu tikt skaidrībā ar pašu tiešo darba vietu.
Māris Zanders: Ietekmēt kaut ko valstī var tikai koalīcija?
Priekšvēlēšanu periodā kandidāti neskopojas ar labām idejām un nodomiem. Ir tikai viens “bet”. Tās tiks īstenotas vienīgi tad, ja viņus un viņas, dārgumiņus, ne tikai ievēlēs Saeimā, bet arī ievēlēs tādā skaitā, lai dārgumiņi būtu valdošajā koalīcijā.
2018. Latvijas hronika. Andreja Verhoustinska cilvēki jūrā
Kopš bērnības vasarām jūras malā esmu uzskatījis jūru par pašsaprotamu vietu vienmēr līdzās, kura sniedz atpūtu, iedvesmu, spēku. Bija skumji un satraucoši medijos uzzināt, ka Baltijas jūras piesārņojums progresē. Tāpēc likumsakarīga bija mana sastapšanās ar filmas protagonistu Andri Andrušaiti, 62 gadus vecu hidrobiologu, profesoru, Latvijas Universitātes (LU) Hidrobioloģijas katedras bijušo vadītāju, šobrīd Helsinkos bāzētās Starptautiskās Baltijas jūras pētījumu programmas “BONUS” vadītāju.
Atis Klimovičs: Vai skumju par daudz?
Diezin vai ir taisnība tiem, kas pārmet Latvijas atjaunotajai valstij pārlieku koncentrēšanos uz traģiskajām nacionālās vēstures lappusēm un ciešanu pārspīlētu kultivēšanu.
Video blogs: pēc karstuma strauji kļūs aukstāks
Trīs dienas pēc kārtas (šodien būs trešā diena) Latvijā uzstādīts jauns konkrētā datuma nacionālais maksimālās temperatūras rekords. Vasarā šādos apstākļos mēs piedzīvotu mokošu karstumu. Pie neierastās temperatūras vainīgi spēcīgi cikloni, kas veidojas virs Atlantijas okeāna. Taču tie tikai sākumā nes siltumu; tūliņ, tūliņ tie Eiropā iepludinās aukstumu.
Atis Klimovičs: Bez cerībām uz saprašanos
Nepilnos 20 gados, kopš Krievijā valda Vladimirs Putins jeb bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) majors, šajā valstī notikušas grandiozas pārmaiņas, kādas, šķiet, pat drūmajiem padomju laikiem nebija raksturīgas.
Baškīrijas latviešu folkloristu ceļš uz svētkiem. Renāra Vimbas fotostāsts un Latvijas hronika
Režisors Renārs Vimba veido "2018. Latvijas hronika" stāstu par Baškīrijas latviešiem un Katlugai, kas ir Baškīrijas latviešu folkloras ansambļa „Atbalss” dalībniece. Viņa dodas nogurdinošā vairāku dienu ceļojumā ar vilcienu, lai pirmo reizi ieraudzītu Latviju - zemi, no kurienes nāk viņas iemīļotās dziesmas un dejas, un kļūtu par dalībnieci Latvijas simtgades svinību lielākajam notikumam. Par viņu Latvijas hronika, bet par stāsta meklējumiem un ceļu uz Baškīriju - fotostāsts.
Aldis Putniņš: Skatuve gatava, lielisks šovs var sākties - Rīgā pasaules rallijkross
Nozīmīgākais un vērienīgākais motoru sporta notikums Latvijā ir klāt – nedēļas nogalē trešo gadu pēc kārtas Biķernieku trasē risināsies FIA pasaules rallijkrosa čempionāta posms. Dalībnieku vidū redzēsim gan autosporta lielmeistarus un citu kategoriju čempionus, gan tīros rallijkrosa speciālistus un četrus latviešu braucējus, no kuriem divi – Reinis Nitišs un Artis Baumanis - šobrīd ir savu klašu līderi un plāno sezonu pabeigt kā čempioni. Turklāt Reinis to var izdarīt tieši šajā nedēļas nogalē, jo Rīgas posms ir pēdējais Eiropas čempionāta ieskaitē.
Atis Klimovičs: Grāvis starp Ukrainu un Krieviju aizvien dziļāks
Šķiet, ar šādu vienu teikumu iespējams paust galveno vēstījumu par norisēm teritoriāli otrajā lielākajā (aiz Krievijas) Eiropas valstī Ukrainā – beidzamajos četros gados trīs reizes pieaudzis atbalsts dalībai NATO, savukārt Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ierosinājis okupēto Donbasa teritoriju pievienot Krievijas Federācijai. Skaidra ukraiņu vairākuma pozīcija, un tikpat nepārprotams vēstījums no Krievijas varas partijas "sāncenša" G.Zjuganova.
2018. Latvijas hronika. Bruno, «Pūt, vējiņi» un saviļņojums Parīzē
Kad nokļuvu Orsē muzejā Parīzē un ieraudzīju pilnu zāli dažādu eksotisku valstu pārstāvjus aplūkojam mūsu mākslinieku gleznas, es stāvēju zālē un vēroju, kā izstādes apmeklētāji, visticamāk, pirmo reizi mūžā satiekas ar baltiešu mākslu, klausās audiogidu stāstījumu, pēta un diskutē. Atzīšos, ka mākslas izstādēs es diezgan reti piedzīvoju spēcīgu emocionālu aizkustinājumu, atceros satraucošu momentu, kā 16 gadu vecumā Minhenes Pinakotēkā redzēju van Goga "Saulespuķes" un raudāju no laimes, bet tie droši vien bija trakojošie hormoni.
Jānis Buholcs: Datu aizsardzības regulas aizstāvībai
Eiropas Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stājās spēkā šogad maijā, ir nesaprasts dokuments. Publiskajā telpā bieži var dzirdēt kritiku — gan mītos balstītu, gan arī pamatotu — par neērtībām, ko regula nesusi. Taču nepietiekama uzmanība tiek pievērsta plašākai mūsdienu sociāli politiskajai realitātei, kuras daļa ir datu masveidīga vākšana un ar kuras negatīvajām sekām vienā vai citā veidā saskaras liela daļa sabiedrības. 
Māris Zanders: Kā izpaužas «parastais» jeb «normālais» populisms
Augusta nogalē notika ikgadējā dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konference, un viena no runātājām dzēlīgi – manuprāt, pamatoti – apjautājās, ko īsti nozīmē pēdējā laikā tik bieži lietotais vēlējums, ka Latvijai jāvirzās uz "jēgpilnu izglītību". Ja uz to vēl tikai virzāmies, tad kāda ir bijusi izglītība līdz šim? "Bezjēdzīga"? Līdzīgi ironisku piezīmju vērts ir pēdējo mēnešu laikā bieži dzirdētais vārdu savienojums "agresīvie populisti". Ja ir "agresīvi", tātad loģika saka, ka ir arī tādi "miermīlīgi" populisti, un šie kaut kā iznāk tādi kā "labie" populisti. Jo nav "agresīvie".