Ārpus ētera
"Es šorīt atkal modos kopā ar tevi," – tā jokojot draugi bieži saka Sigurdam Siliņam. Un kā gan ne? – kopš 2019. gada nogales Sigurds ir Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāmas" kadra cilvēks, kas visai valstij saka možu "labrīt!". Mēs tiekamies saulainā rītā, kad raidījums tikko ir beidzies, un zinot, ka mazais rīta sasveicināšanās vārdiņš Sigurdam ir ļoti nozīmīgs, – arī es viņu priecīgi sveicu ar "labrīt!"
Vai procentlikmes patiešām ir tik ļoti augstas? Ekonomistu ierastā atbilde ir: jā un nē. Šajā publikācijā centīšos pamatot gan "jā", gan "nē".
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Raimonds Gekišs sarunājas ar astoņpadsmitkārtējo Latvijas čempionu dažādās skriešanas distancēs Uģi Joci.
Daugavpilī gandrīz gadu maina tramvaja sliedes un kā bonusu būvē jaunu līniju. Pabeigšanas termiņi ir teju deguna galā, objekti jādabū gatavi līdz gada beigām, citādi izrādīsies, ka būvēts uz sava, nevis Eiropas rēķina. Lai paātrinātu procesu, tika nolemts iet uz visu banku: tika paziņots, ka no 27. septembra tramvaju satiksme tiks slēgta līdz gada beigām uz remontu. "Nopriecājās" visi, bet, tiklīdz aizpagājušajā nedēļas nogalē pilsētnieki bija paspējuši "nolaist tvaiku", tā jau pagājušajā nedēļā tika pavēstīts, ka tramvaji būs. Tā teikt, velti satraucāties.
Bez izņēmuma ikvienā apdzīvotajā vietā Baltkrievijā – galvaspilsētā, apgabala vai rajona centrā vai pat ciemā – noteikti ir Padomju, Ļeņina, Sociālistiskā, Komunistiskā iela. Parasti ar pieminekli Ļeņinam, bet reizēm arī Dzeržinskim. Jā, tas viss vēl joprojām pastāv mūsu valstī. Un nevis vienkārši pastāv, bet plaukst. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša un sarežģīta vienlaikus.
Pirms dažām dienām Latvijas kinoteātros iznāca filma "Mana brīvība", kuras galvenās varones prototips ir Ita Marija Kozakeviča, filoloģe, poļu kopienas aktīviste, pirmā Latvijā atdzimušās Poļu savienības priekšsēdētāja un Augstākās Padomes locekle, kura balsoja par valsts neatkarību no Padomju Savienības. Pirms mēneša viena no Rīgas ielām tika nosaukta Itas Kozakevičas vārdā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits sarunājas ar talantīgo Latvijas autosportistu Tomasu Štolcermani. Tikko Tomass aizvadījas formulas testus "Ferrari" komandā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Reinis Ošenieks sarunājas ar pludmales volejbolistu Jāni Šmēdiņu. Šmēdiņš ar Aleksandru Samoilovu šogad paziņoja, ka vairs neturpinās startēt tūrē kopā. Kādi ir bijuši šie gadi?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Andris Auziņš sarunājas ar pasākuma vadītāju, Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) turnīru organizatoru, "sestā spēlētāja" vienu no kūrētājiem Sandi Miltoviču. Kādas pārdomas ir pēc Pasaules kausa, kur mūsu sestais spēlētājs bija pamanāmākais no visiem Pasaules kausa faniem?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Matīss Timofejevs sarunājas ar vieglatlētu un tagad arī kārtslēkšanas treneri Mareku Ārentu.
Ko Latvijas iedzīvotāji domā par mediju neatkarību? Cik tā svarīga? Ko tā nozīmē mediju auditorijas skatījumā? Lūk, nesen veikta pētījuma dati, kas šoreiz dod iespēju izteikties mediju lietotājiem.
Augustā un septembra sākumā Latvijas līdzjutēji izbaudīja lieliskus lielā sporta mirkļus – Pasaules kausa finālturnīrs basketbolā un Latvijas panākumi bija pāri visam. Pirms tam arī pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur galveno varoņu lomās gan citi, taču atzīstami starti izdevās Agatei Caunei un Anetei Kociņai. Rīgā jau nedēļas nogalē notiks pasaules skriešanas čempionāts, pirmais šāds sarīkojums pasaulē ar vērienīgu zvaigžņu piedalīšanos.
Latvijas Televīzijā (LTV) ceturtdien, 28. septembrī, pulksten 21.10 LTV1 pirmizrādīs dokumentālo filmu "Neērtie latvieši" (2023), režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Iveta Lepeško. Filma vēsta par traģisku vēstures lappusi pagājušā gadsimta 20.–30. gados to latviešu vidū, kas izvēlējās iet citu ceļu – palikt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).
Interpunkcijas zīmi, ko lietot pie filmas nosaukuma – pēdiņas, jautājuma, izsaukuma zīmi vai vienkārši punktu – atstāju filmas skatītāju un LSM.lv lasītāju ziņā.
Ko jūs domājat par vārda brīvību? Cik tā jums ir svarīga? Šādi un daudzi citi jautājumi apspriesti sabiedrisko mediju auditorijas pētījumā, kurā fokusa grupu dalībnieki no visas Latvijas diskutēja par Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās iekļautajām profesionālajām vērtībām.
Šonedēļ apritēja 20 gadu kopš dienas, kad es, tāpat kā vēl miljons Latvijas pilsoņu, devos uz balsošanas iecirkni, lai izlemtu, vai Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai. Toreiz gāju balsot bez īpašām ilūzijām, bet ar skaidru mērķi: Latvijai ir jākļūst par "normālu, garlaicīgu" Eiropas valsti.
Daugavpilī mācību gads uzņem apgriezienus. Un kā jūs domājat, par ko ir norūpējušies pirmklasnieku vecāki? Par latviešu valodu? Nu beidziet. Izglītības reformas dēļ varbūt kāds gan raud, gan cieš, bet klusībā. Tur sevī šīs sāpes. Pirmajās mācību nedēļās galvenie jautājumi vecāku tērzētavās skan tā: "Cik dodam dāvanām?" un "Ko dāvināt bērniem?"
18 gadus vecais Daņiils (vārds mainīts) atbrauca no Baltkrievijas pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem kopā ar saviem vecākiem, glābjoties no režīma represijām pēc 2020. gada notikumiem. Viņa ģimenei un viņam pašam pēc bēgļa statusa iegūšanas nācās sākt dzīvi no jauna. Tagad jaunais cilvēks ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes students.
Septembra sākumā ar atjautīgiem jautājumiem un kārtīgu galvas palauzīšanu startējusi Latvijas Televīzijas raidījuma "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") 14. sezona, kur divos pusfinālos tikās Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. LSM.lv piedāvā izaicinājumu – vai ziniet atbildes uz jautājumiem, kas bija par grūtu studentiem?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
