Ārpus ētera
2022. gada 24. februāri atceros ļoti labi: esmu žurnāliste un sekoju līdzi ziņu dienas kārtībai. Es un mani kolēģi no Ukrainas piedalījāmies vienā no semināriem Rīgā. Un, kad izskanēja "sācies pilna mēroga karš" - uz brīdi mūsu plašajā pārpildītajā zālē iestājās saspringts klusums. Ļoti skaidri manā prātā laiks tad sadalījās "pirms" un "pēc".
Kādēļ pagājušā gada beigās netika savākti paraksti ne tam, lai ierosinātu referendumu par jaunām Saeimas vēlēšanām, ne tam, lai apturētu jaunā Partnerattiecību likuma spēkā stāšanos? Parakstu vākšana Saeimas atlaišanai (jaunām Saeimas vēlēšanām) šogad turpināsies līdz oktobra beigām, taču nu jau droši var teikt, ka ap abiem tematiem iepriekšējā gada kaislības ir norimušas. Tādēļ ir īstais brīdis palūkoties atpakaļ, lai jau ar vēsu prātu izanalizētu norises Latvijas politikā un sabiedrībā 2023. gada rudenī un decembrī.
Pirms diviem gadiem 24. februāris liedza ticēt tam, ko redzam ekrānos. Pirms gada ticējām, ka 2024. gada 24. februārī nenāksies runāt par diviem gadiem nepārtraukta kara. Ka varēsim rādīt Ukrainas atgūšanos no šausmām un apņēmību novākt drupas un kara atlūzas. Sāpīgi un netaisnīgi, bet Ukrainā joprojām skan sprādzieni un gaisa trauksmes. Ukrainā nelietīgas agresorvalsts necilvēki nogalina ne tikai karavīrus, bet arī iepriekš mierīgi dzīvojošus cilvēkus kā ikviens no mums. Tie nogalinātie, sakropļotie, izvarotie ukraiņu bērni varēja būt mūsu bērni, tās sievietes – mūsu māsas, sievas un mātes. Tie vecīši – mūsējie.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis ultramaratonistu, velomenu Krišjāni Ratiniku. Krišjānis pirms sešiem mēnešiem uzstādīja Ginesa rekordu. Ar riteni 24 stundās šķērsoja deviņu valstu robežas. Ceļu viņš sāka Itālijas Alpos, bet finišēja Nīderlandē, kopumā nobraucot 750 kilometrus.
Ko drīkst un nedrīkst latviešu valodā? Kas ir pareiza vai nepareiza latviešu valoda? Kā saglabāt latviešu valodu digitālajā telpā? Kādēļ es lietoju pārāk daudz komatu? Kā atgriezt bērnos lasītprieku? Kā apzināt fantastisko mūsu valodas vēsturi un vērtību? Starptautiskajā dzimtās valodas dienā publicējam sarunām par latviešu valodu veltītu raidierakstu "Valis".
Astoņdesmito gadu vidus – esmu ticis pie dzīvokļa. Jaunolaines jaunbūvju puduris nav jau nekāda oāze, bet tam laikam lieliski. Kā jau katrā jaunā mājā, ir savi defekti. Nu nestrādā viena rozete... Labi. Tā kā mammas brālis ir kuģu elektriķis, tad, sajūtot sevī elektriķa gēnu, ķeros pie misijas pildīšanas.
Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā nesenajā ziņojumā "Palielinot investīcijas un konkurētspēju Latvijas ekonomiskajai drošībai" ("Increasing investments and competitiveness for Latvia’s economic security") aicināts īstenot "pāreju uz ekonomiku ar augstu pievienoto vērtību" (3. lpp.).
Pēc 21. janvārī LTV demonstrētā raidījuma "De facto" sižeta "Ķīna pirmajā vietā?" ombuds saņēma divus iesniegumus, kuros lūgts izvērtēt, vai tajā izskanējusī informācija ir precīza, vai tā nav aizskaroša un maldinoša? Kāpēc žurnālisti apspriež Saeimas deputātu grupas brauciena uz Ķīnu detaļas?
Pirms daudziem gadiem sev viņu atklāja profesors Ēriks Jēkabsons, bet 2018. gadā Baltijas fonda izdotajā publikācijā "100 Polaków zasłużonych dla Łotwy" ("100 godātie Latvijas poļi") bija iekļauta viņa īsā biogrāfija, tulkota trijās valodās. Lai gan Miškovska biogrāfija ir aprakstīta poļu Vikipēdijā, Latvijas poļu vidū viņš aizvien ir mazpazīstams. Februāra sākumā, pateicoties fondam "Pomoc Polakom na Wschodzie" ("Palīdzība poļiem Austrumos") un Viļņas poļu teātra "Studio" iesaistei, uz Latvijas ekrāniem nonāca filma "Kapteinis Miškovskis".
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā jeb raidierakstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītāju Robertu Fūrmani. Roberts ir daudzu starptautisku sporta pasākumu ārsts – no pasākuma plānošanas līdz darbam sacensību laikā. Šobrīd Roberts ar komandu gatavojas, viņaprāt, lielākajam sporta notikumam, kāds jebkad ir noticis Latvijā, – WRC rallijam.
Tūlīt pēc Triju Karaļu svētkiem Polijā sākas karnevāls, kas vienmēr tiek svinēts ar lielu entuziasmu (protams, atkarībā no garastāvokļa un finansiālajām iespējām). Drīz pie poļu konditorejas veikaliem būs rindas pēc virtuļiem, jo 8. februārī svinēsim Tłusty Czwartek – Trekno ceturtdienu. Arī Latvijas poļi pirms Otrā pasaules kara prata izklaidēties – karnevāla ballēs un Latvijas Poļu savienības rīkotajos pasākumos.
Laikā, kad norēķiniem aizvien vairāk izmantojam bezskaidro naudu un pamazām apgūstam tādas tehnoloģijas kā mobilie maksājumi, Latvijas Banka aprēķinājusi iedzīvotāju Digitālās finanšu pratības indeksu. Tā rezultāti neiepriecina un liek jautāt, kādas sekas rada nezināšana un vieglprātība drošības jautājumos. Trauksmes zvanu ik mēnesi zvana krāpšanas apmēri. Pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro.
Aukstā ziemas vakarā iegāju sasildīties kafejnīcā Rīgas Klusajā centrā. Līdz intervijai ar manu varoni bija palikusi vēl pusstunda. Viņa, tāpat kā es, ir bēgle, tikai es par Baltkrieviju rakstu tekstus, bet Volha Jakubouska glezno. Mēs abas neinteresējāmies par politiku, bet vienkārši gribējām nodoties daiļradei. Taču tad pienāca 2020. gads.
Gandrīz divu gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresorvalsts kaimiņiem nācies nopietni izvērtēt, cik gatavi esam tam, ka Kremlis varētu mēģināt "aprīt" arī citas Eiropas valstis. BBC dokumentālā filma "Kaimiņos Putinam" aizved ceļojumā pa valstīm, kas dažādi reaģējušas uz Krievijas draudiem. Savukārt vācu dokumentālā filma "Bruņojums pret Putinu. NATO spēki Baltijas jūrā" apliecina, ka Rietumu militārais potenciāls ir pietiekami liels, lai krievu lācis neriskētu aplauzt zobus pret NATO rungu.
17. janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" notika diskusija par to, vai Latvijai vajadzētu caur medijiem uzrunāt auditoriju Krievijā. Šajā raidījumā izskanēja neprecīza un sagrozīta informācija par Latvijas Radio 4, tādēļ vēlos to precizēt.
Intervija ir iecienīts, bet sarežģīts žurnālistikas žanrs. Katram no intervijas dalībniekiem ir savi mērķi un idejas, ko teikt un ko nepateikt, tādējādi dažkārt pastāv bažas par objektivitāti. Bet neviena no pusēm – žurnālists un intervētais – nespēj kontrolēt visu. Interviju skatītāji, klausītāji vai lasītāji sagaida daudz – kvalitatīvu saturu, dziļas domas un žurnālista meistarību. Tā ietver arī profesionāli ētisku uzvedību – cieņu, drosmi, spēju dzirdēt atbildes, nozīmīgus faktus un skaidrus viedokļus.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis bijušo Latvija florbola izlases vārtsargu Andi Blindu, kurš šobrīd aktīvi attīsta sevis izveidotu sporta apģērbu kompāniju. Zīmols sadarbojas ar daudziem pasaules spožākajiem atlētiem, viens no kompānijas līdzīpašniekiem ir Kristaps Porziņģis.