Ārpus ētera
Lieciet labot kļūdas, bet bargi nesodiet, ja pārkāpumi nav ļoti nopietni! Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, ar kuriem noslēdzās auditorijas diskusija par mediju pieļautajiem pārkāpumiem nesen veiktajā pētījumā. Tajās sabiedrības pārstāvji sprieda, kādos gadījumos būtu jāvēršas pie sabiedrisko mediju ombuda.
Nesen deputāti un ministri galvaspilsētā uzzināja svarīgus jaunumus. Izrādās, ka Latgales pierobežā cilvēkiem ir pieejama Krievijas televīzija un radio! Un pilnīgi brīvi, kā apšu bekas pēc lietus. Šis satriecošais atklājums tiek izdarīts ar periodiskumu ik pēc desmit gadiem un tiek pasniegts ar sašutumu balsī un šausmām acīs: Latgales iedzīvotāji taču visi bez izņēmuma sēž uz kaimiņu diktatorisko režīmu propagandas adatas! Labi, šoks pārdzīvots. Kungi, ko darīsim? Pareizi – neko.
"Es šorīt atkal modos kopā ar tevi," – tā jokojot draugi bieži saka Sigurdam Siliņam. Un kā gan ne? – kopš 2019. gada nogales Sigurds ir Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāmas" kadra cilvēks, kas visai valstij saka možu "labrīt!". Mēs tiekamies saulainā rītā, kad raidījums tikko ir beidzies, un zinot, ka mazais rīta sasveicināšanās vārdiņš Sigurdam ir ļoti nozīmīgs, – arī es viņu priecīgi sveicu ar "labrīt!"
Daugavpilī gandrīz gadu maina tramvaja sliedes un kā bonusu būvē jaunu līniju. Pabeigšanas termiņi ir teju deguna galā, objekti jādabū gatavi līdz gada beigām, citādi izrādīsies, ka būvēts uz sava, nevis Eiropas rēķina. Lai paātrinātu procesu, tika nolemts iet uz visu banku: tika paziņots, ka no 27. septembra tramvaju satiksme tiks slēgta līdz gada beigām uz remontu. "Nopriecājās" visi, bet, tiklīdz aizpagājušajā nedēļas nogalē pilsētnieki bija paspējuši "nolaist tvaiku", tā jau pagājušajā nedēļā tika pavēstīts, ka tramvaji būs. Tā teikt, velti satraucāties.
Bez izņēmuma ikvienā apdzīvotajā vietā Baltkrievijā – galvaspilsētā, apgabala vai rajona centrā vai pat ciemā – noteikti ir Padomju, Ļeņina, Sociālistiskā, Komunistiskā iela. Parasti ar pieminekli Ļeņinam, bet reizēm arī Dzeržinskim. Jā, tas viss vēl joprojām pastāv mūsu valstī. Un nevis vienkārši pastāv, bet plaukst. Kāpēc? Atbilde ir vienkārša un sarežģīta vienlaikus.
Pirms dažām dienām Latvijas kinoteātros iznāca filma "Mana brīvība", kuras galvenās varones prototips ir Ita Marija Kozakeviča, filoloģe, poļu kopienas aktīviste, pirmā Latvijā atdzimušās Poļu savienības priekšsēdētāja un Augstākās Padomes locekle, kura balsoja par valsts neatkarību no Padomju Savienības. Pirms mēneša viena no Rīgas ielām tika nosaukta Itas Kozakevičas vārdā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Andris Auziņš sarunājas ar pasākuma vadītāju, Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) turnīru organizatoru, "sestā spēlētāja" vienu no kūrētājiem Sandi Miltoviču. Kādas pārdomas ir pēc Pasaules kausa, kur mūsu sestais spēlētājs bija pamanāmākais no visiem Pasaules kausa faniem?
Augustā un septembra sākumā Latvijas līdzjutēji izbaudīja lieliskus lielā sporta mirkļus – Pasaules kausa finālturnīrs basketbolā un Latvijas panākumi bija pāri visam. Pirms tam arī pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur galveno varoņu lomās gan citi, taču atzīstami starti izdevās Agatei Caunei un Anetei Kociņai. Rīgā jau nedēļas nogalē notiks pasaules skriešanas čempionāts, pirmais šāds sarīkojums pasaulē ar vērienīgu zvaigžņu piedalīšanos.
Latvijas Televīzijā (LTV) ceturtdien, 28. septembrī, pulksten 21.10 LTV1 pirmizrādīs dokumentālo filmu "Neērtie latvieši" (2023), režisore ir Agita Cāne-Ķīle, scenārija autore – Iveta Lepeško. Filma vēsta par traģisku vēstures lappusi pagājušā gadsimta 20.–30. gados to latviešu vidū, kas izvēlējās iet citu ceļu – palikt Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS).
Ko jūs domājat par vārda brīvību? Cik tā jums ir svarīga? Šādi un daudzi citi jautājumi apspriesti sabiedrisko mediju auditorijas pētījumā, kurā fokusa grupu dalībnieki no visas Latvijas diskutēja par Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās iekļautajām profesionālajām vērtībām.