Ārpus ētera
Publisks viedoklis ir kā abpusgriezīgs zobens, tas skaidro faktus, uzsver vērtības un ietekmē. Tas var "atvērt acis" un vienlaikus būt nepieņemams, uzskatīts par neatbilstošu un bīstamu. Viedoklim ir spēks!
Ziemassvētki un Jaunais gads, nav iespējas parakstīties elektroniski, vilšanās politikā un vēl citi mītiski argumenti ir pieminēti, mēģinot attaisnot ļoti zemo aktivitāti parakstu vākšanā saistībā ar partnerattiecību regulējumu. Vai opozīcija pārrēķinājās, rosinot parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, vai tomēr šo var uzskatīt par opozīcijas fiasko?
Jaunais gads sagaidīja poļus ar fotogrāfijām no izpostītās Ukrainas un ar infekciju epidēmiju. Vieni priecājas par jaunievēlēto valdību un jauno sabiedrisko televīziju, citi palikuši neapmierināti. No otras puses – Polijā jau ir zināmi 2024. gada patroni, šogad, kā apgalvo literatūras eksperts Vojcehs Šots (Wojciech Szot) laikrakstā "Gazeta Wyborcza" ("Vēlēšanu laikraksts"), tie būs vienīgi vīrieši, kaut gan mēs dzīvojam "herstory laikmetā". Jaunajā gadā ieiesim kopā ar Mareku Hlasko (Marek Hłasko), Česlavu Milošu (Czesław Miłosz), Vitoldu Gombroviču (Witold Gombrowicz) un Kazimiru Vižiņsku (Kazimierz Wierzyński). Kuri šo ļoti labi pazīstamo rakstnieku darbi agrāk tulkoti latviešu valodā?
"Australian Open" tenisā ir gada pirmais "Grand Slam" turnīrs, un Latviju pieaugušo konkurencē šoreiz pārstāvēs vienīgi Aļona Ostapenko, jo Darjai Semeņistajai neizdevās Melburnā pārvarēt kvalifikāciju. Pirmā kārta sāksies jau svētdien, 14. janvārī, jo ieviesta jauna sistēma, lai pirmajās kārtās spēles tik ilgi naktī neievilktos, tādēļ turnīrs kļuvis vienu dienu garāks un aizritēs 15 dienas.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis Latvijas futbola izlases uzbrucēju Vladislavu Gutkovski. Pērn Vladislavs noslēdza karjerā lielāko līgumu ar Dienvidkorejas līgas komandu Tedžonas "Hana Citizen". Diemžēl viņš komandā nospēlēja tika vienu mēnesi, līdz guva smagu ceļgala traumu, bet rehabilitācija tuvojas beigām, un Vladislavs cer atgriezties laukumā jau 2024. gada martā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ieradās Latvijā pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma. Viņa pirmā vizīte Rīgā notika 2019. gada oktobrī, tikai dažus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā. Un, atskatoties pagātnē, rodas iespaids, ka šoreiz uz Latviju atbraucis pavisam cits cilvēks, arī tīri vizuāli.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis Latvijas labāko daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu. Deniss Latvijā ieradies uz pāris dienām, lai piedalītos Latvijas čempionātā, bet jau janvāra sākumā viens no gada svarīgākajiem startiem – Eiropas čempionāts, tepat Lietuvā.
Kad 2020. gada janvārī izcilais ASV basketbolists Kobe Braients un vēl deviņi cilvēki, kuru vidū bija viņa trīspadsmitgadīgā meita, gāja bojā helihoptera avārijā, mediju praksē notika negaidīts pavērsiens.
Latvijā ar eiro dzīvojam jau 10 gadus. Nostalģija pēc "latiņiem" dzirdama arvien retāk, un daudzi novērtē ērtības, ko sniedz Eiropas vienotā valūta, – ceļojot, uzkrājot, norēķinoties, salīdzinot cenas. Cik daudz Tu zini par Latvijas ceļu uz eiro un kopumā eirozonas vienoto valūtu? Noskaidro to portāla LSM sadarbībā ar Latvijas Banku izveidotajā testā!
Mēs gaidām Jauno gadu, cerot uz brīnumu. Brīnumi diemžēl notiek reti, bet viens no tiem ir noticis pirms 10 gadiem. 2014. gada 1. janvārī Latvija ir pievienojusies eirozonai, kļūstot par astoņpadsmito valsti, kas pārgāja no nacionālas valūtas uz eiro. Lai gan ne visi cilvēki Latvijā bija sajūsmināti par atteikšanos no nacionālās neatkarības simbola – lata, pārliecinošs vairākums (83%!) Latvijas iedzīvotāju toreiz atbalstīja eiro ieviešanu, kas ir neparasti augsts atbalsts.
Kā un vai rakstīt par izcilu mākslas notikumu, (ne)ievērojot mākslinieka dzīves pretrunīgo izvēļu radītos morāles jautājumus? Kā ieraudzīt kultūras norisēs politisku un ekonomisku lēmumu sekas? Kā skaidrot mākslas valodu un mākslinieka meklējumus, izmantojot spilgtu kritiķa stilu, kas var izraisīt sašutumu par autora ētiku? Šie ir svarīgi kultūras žurnālistikas jautājumi. To krustpunktos varam pārdomāt kultūras žurnālistikas profesionālās ētikas kontekstus.
1934. gada 25. decembrī iznāca laikraksta "Nasze Życie" ("Mūsu dzīve") pirmais numurs, izdevums turpināja iznākt Rīgā līdz 1940. gada augustam, kad tika likvidēts. Tas ir nozīmīgs datums un simbolisks fakts, ka pirmais numurs iznāca tieši Ziemassvētkos – Latvijas poļiem Ziemassvētku vakaram un tam sekojošajiem svētkiem ir liela nozīme. Papildu reliģiskajai nozīmei tā ir arī saikne ar tradīcijām, ko uzturēja ieprieksējās paaudzes, bez kurām to uz šīs zemes nebūtu. Ik gadu 24. decembrī notiek pusnakts mise, bet zem eglītes saliktas dāvanas. Nevar iedomāties poļu svētku galdu ziemeļu pierobežā bez tradicionāliem ēdieniem un dievmaizītes dalīšanas: tradīcija, kas saglabājusies vairs tikai Polijā, Lietuvā un Slovākijā.
Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā es, tāpat kā daudzi citi, izvērtēju 2023. un sapņoju par 2024. gadu. Un manī rodas liela pateicība pret Latviju un tās iedzīvotājiem, kuri ir izrādījuši laipnību un sapratni un palīdzējuši daudziem bēgļiem – vispirms baltkrievu bēgļiem pēc revolūcijas 2020. gadā, bet vēlāk, kopš 2022. gada 24. februāra, arī no Ukrainas nākušajiem. Ikvienam mazajā viesmīlīgajā Latvijā pietika vietas un iespēju dzīvot mierīgi. Un, ziniet, es gribu teikt lielu paldies jums, mani lasītāji. Jūs esat mana īstā bagātība. Tieši jūsu dēļ es visu šo rakstu.
Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izlēma tomēr atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties arī ierobežotam skaitam agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu. Daudzas demokrātiskās valstis krasi tam iebilst, bet realitātē nekas pagaidām nav manījies. SOK nostāju nemaina, un to akceptējusi arī Parīzes spēļu organizācijas komiteja. Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, vēl diskutē par dalību spēlēs šādos apstākļos, prasot SOK papildu skaidrojumu un pieņemtās pozīcijas maiņu.
Novembra vidū Rēzeknē notikusī uzņēmēja un Ludzas novada domes deputāta Andra Ļubkas slepkavība izraisīja dažādas reakcijas. Pēc tam, kad 25. novembra LTV1 raidījumā "Panorāma" tika pārraidīts sižets "Uzņēmēja nāve Rēzeknē: strīds, kas pārauga slepkavībā", daudzi kritizēja sabiedriskos medijus un žurnālistu darbu. Vērsās arī pie ombuda. Tiesa, nevienā no trīs iesniegumiem neesmu atzinusi profesionālās ētikas pārkāpumus. Tālāk lasāms lēmuma skaidrojums.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā jeb podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis volejbolisti Martu Kamēliju Levinsku, kura tikko parakstījusi savu pirmo profesionālo līgumu ar Turcijas spēcīgākās līgas klubu Ankaras "PTT".
Ziemassvētku pārdomu laikā aizkustinošas un izglītojošas labdarības akcijas šogad aicina sabiedrību sadoties rokās bērnu labā. Ļoti vērtīgi, jo tā ir lielākā atbildība – izaudzināt perspektīvu nākamo paaudzi.
Pašcenzūra un bailes paust savu viedokli – tā ir parādība, kas pēdējo gadu laikā saasinājusies visu trīs Baltijas valstu sabiedrībās.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku, kurš veidojis dažādas kampaņas sportistiem un ne tikai.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis olimpisko čempionu bobslejā Daumantu Dreiškenu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
