Ārpus ētera
Aļonai Ostapenko sezona uz māla seguma šogad sākās tikai Štutgartē – slimības seku dēļ bija jāizlaiž turnīrs Čarlstonā, bet nu jau sportiste ieiet ierastajā ritmā. Štutgartē bija gana labs sniegums, un par zaudējumu Onsai Žabērai otrajā kārtā nav jākaunas. Šonedēļ Madrides turnīrs, vēl pēc nedēļas būs jāspēlē Romā un jābūt gatavai "Grand Slam", kas sāksies maija beigās Parīzē.
2022. gada Latvijas hokeja izlases kapteinis Rodrigo Ābols pēc savas karjerā labākās sezonas ar lielu motivāciju pievienojies valstsvienībai. Ar neveiksmi Zviedrijas hokeja līgas (SHL) pusfinālā noslēdzās Ābola piecu gadu stāsts "Orebro" komandā. Taču tagad sagaida jauns posms Engelholmas "Rogle" vienībā, zemapziņā arī sēž cerība atgriezties Ziemeļamerikā, jo pirmajā piegājienā kovids patraucēja debitēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Aprīlī poļi atzīmēja jau divas nozīmīgas gadadienas saistītas ar divu totalitāro valstu noziegumiem, kuras 1939. gada septembrī sadalīja Poliju savā starpā: Katiņas slaktiņa oficiālās atklāšanas astoņdesmitā gadadiena, kuras piemiņai 13. aprīlis Polija ir oficiāli noteikts par atceres dienu, kā arī pagāja 80 gadi kopš Varšavas geto sacelšanās uzsākšanas (19. aprīlī). Latvijā daudzi zina par padomju noziegumu pie Smoļenskas, tika pat izdota grāmata latviešu valodā veltīta Katiņai, tomēr joprojām ne visiem ir zināms, ka Varšavā vienā desmitgadē notika uzreiz divas antinacistiskās sacelšanās (nākamā sākās 1944. gada 1. augustā un ilga divus mēnešus, tajā cīnījās arī Varšavas ebreji). Protams, Latvijai ir savas gadadienas, saistītas ar holokausta notikumiem un agrāko ebreju dzīvi valstī (šogad apritēja 100 gadi kopš nacionālistiskās organizācijas "Beitar" dibināšanas Rīgā). Tomēr šoreiz dosimies ceļojumā pa Varšavas ebreju "pēdām".
Atlaists pēc aizskaroša tvīta! Tā notika ar "Burlington Free Press" pieredzējušo redaktoru Denisu Finliju. Kad līdzās citiem medijiem par šo gadījumu rakstīja "The Washington Post", tā žurnāliste Ešlija Pārkere nenojauta, ka viņa pēc "Twitter" ieraksta tiks vainota dezinformācijas izplatīšanā. Sociālajos medijos publicētais ir bijis iemesls vairāku žurnālistu darba zaudējumam un pastāvīgai diskusijai par jaunām profesionālās ētikas normām.
Ar kalnu slēpošanu Kristaps Zvejnieks sāka nodarboties 3–4 gadu vecumā. Karjeras laikā viņš ir nopelnījis iespēju piedalīties trīs olimpiskajās spēlēs pēc kārtas – Vankūverā, Sočos un Phjončhanā. Korejā viņš izcīnīja 26. vietu Alpu kombinācijā, atkārtojot visu laiku labāko Latvijas rezultātu olimpiādes spēlēs kalnu slēpošanā. 2017. gadā Zvejnieks izcīnīja Latvijai pirmo zelta medaļu ziemas Universiādē.
Latvijas 2022. gada labākais basketbolists Rihards Lomažs varētu nepiedalīties Latvijas debijā Pasaules kausa finālturnīrā. Šāda ziņa parādījās janvāra vidū dažādos medijos. Viņa Vācijas klubs no Oldenburgas neko sīkāk nepastāstīja, vien oficiālajā paziņojumā teica, ka Lomažs ir guvis ilglaicīgu traumu.
Man uz galda, pareizāk sakot, elektroniskajā pastā pēdējā gada laikā sakrājies krietns ducis sūdzību par mūsu raidījumiem un rakstiem. No skatītājiem, tvitera aktīvistiem un politiķiem. Vadu redakciju gandrīz septiņus gadus, un nekad agrāk neesmu saņēmusi tik daudz sūdzību visdažādāko iemeslu dēļ.
Pasaules čempionāts hokejā (PČH) 2023. gadā norisināsies no 12. līdz 28. maijam Rīgā un Tamperē. Iespēju sekot līdzi gada lielākajam notikumam hokejā ikkatram līdzjutējam nodrošinās Latvijas Televīzija un "Tet". Spēles un papildu saturs noteiktos laikos būs skatāms LTV7, 360TV, bet visu diennakti – pop-up kanālā "Tet Hokejs".
Jānis Auziņš ir Latvijas hokeja vārtsargs, kurš sezonu sāka Rīgas "Dinamo" komandā, kas no KHL apcirkņiem bija pārcēlusies uz Latvijas čempionātu. "Dinamo" komandā karjera Jānim gan bija īsa – pusotra spēle. Pirmajā mačā viņš ar teicamu sniegumu palīdzēja dinamiešiem pieveikt Latvijas čempioni "Zemgale/LLU", bet otrajā spēlē guva traumu. Jānis saprata, ka nebūs solītā atbalsta ārstēšanai. Pēc vairākiem neizpildītiem solījumiem Auziņš nolēma, ka turpmāk šādā komandā spēlēt vairs nevēlas, un viņš tāds nebija vienīgais. Sezonas laikā "Dinamo" grima straujāk par "Titāniku", teju puse no sezonas sākuma pamatsastāva pameta komandu.
Gunta Vaičule Eiropas čempionātā telpās Turcijā izcīnīja 10. vietu 400 metru distancē. 28 gadus vecā latgaliete ir Latvijas rekordiste telpās, 2016. gada Rio olimpisko spēļu dalībniece un Eiropas U-23 čempione. Guntai ir augstākā izglītība jurisprudencē, un viņa aktīvi cīnās par sportistu tiesībām dažādu organizāciju atlētu komisijās.
Saruna nav iesākusies labi. Natālijas Mihailovas viedokļa raksts LSM.LV Natālija Mihailova: Ne dienu bez svētkiem, kad kaut kur pārtraukts izmantot krievu valodu / Raksts (lsm.lv) par to, kā viņa redz jau notikušās un gaidāmās pārmaiņas krievu valodas lietojumā Latvijā, ir iemesls ne vien iesniegumam sabiedrisko mediju ombudam, tas raisījis jaunus verbālus uzbrukumus autorei un sabiedriskajam medijam sociālās tīklošanās platformu diskusijās, tas radījis sabiedriskā medija kolēģos iespaidu, ka "tūlīt mūs piespiedīs šo visu aizvērt".
Lasot par iespējamo subtitru krievu valodā aizliegšanu, atceltajām izrādēm krievu valodā Leļļu teātrī, draudiem, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt jāsamazina vai pat jāpārtrauc raidīt mazākumtautību valodās (lasi – pirmkārt, krievu valodā), ārkārtīgi pārdzīvoju.
Nesen Lietuvas galvaspilsētā notika vairāki nozīmīgi notikumi. Lietuvas patrona kņaza Kazimira piemiņai tika organizēts tradicionālais gadatirgus "Kaziuko mugė", kā arī notika pašvaldību vēlēšanas, kur tika ievēlēts jauns pilsētas mērs. Gada sākumā Latvijas mediji paziņoja, ka Viļņa šogad svin 700. gadadienu. Par godu tam Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uz rokas uztetovēja sveicienus lietuviešiem, bet Viļņas valdība Rīgas ielās ievietoja atgādinājumus par sagaidāmo jubileju. Viļņas Ģedimina torņa muzejā ir apskatāma no Rīgas arhīva atvesta Lietuvas lielkņaza vēstule, kurā viņš 1323. gadā pirmo reizi piemin, ka eksistē tāda pilsēta kā Viļņa, kura visus sagaida ciemos.
Marta otrajā pusē Egils Levits bija plānojis vizīti Pomerānijā, kārtējo reizi pēdējo mēnešu laikā braucot uz Poliju. Februārī, Bukarestes devītnieka samita ietvaros, viņš tikās ar prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda) valsts galvaspilsētā Varšavā, kur, starp citu, apmeklēja arī Polijas Republikas trimdas valdības mauzoleju, kurš atrodas Slaveno poļu panteona teritorijā, Dievišķās Providences templī. Jāpiebilst, ka Polijas valdība trimdā nekad nebija atzinusi Padomju Savienības īstenoto Latvijas teritorijas aneksiju. Poļu un latviešu politiķi emigrējot savā starpā uzturēja kontaktus, piemēram, Centrālās un Austrumeiropas Sociālistiskās savienības ietvaros Polijas Sociālistiskā partija draudzējās ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Tas viss notika, pateicoties toreizējā LSDSP Ārlietu komitejas priekšnieka, kā arī 80. gadu Sociālistiskās internacionāles godātā priekšsēdētāja Bruno Kalniņa atbalstam. Šobrīd Gdaņskā ir uzsākta iniciatīva – viņa piemiņas iemūžināšana.
Šogad Krāslava atzīmē pilsētas tiesību piešķiršanas simtgadi. Tas notika poļa Luciana Gžibovska (Lucjan Grzybowski), Krāslavas iedzīvotāja un mēra, ar kuru pašreiz lepojas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, valdīšanas laikā. Pirmskara Latvijas pašvaldībās, starp citu, bija daudz poļu – domju locekļu.