Ārpus ētera
Četrus mēnešus līdz Parīzes olimpisko spēļu sākumam vēl daudzos sporta veidos turpinās kvalifikācijas sacensības – tādas ir arī komandu sportā, ieskaitot basketbolu. Finālturnīra grupu izloze notikusi, Latvijas kvalifikācijas grupas uzvarētāja spēlēs kopā ar Franciju, Vāciju un Japānu. Šajā ziņā viss ir skaidrs un viss pašu rokās, jo kvalifikācijas turnīrs jūlija sākumā būs Rīgā. Daudz neskaidrību, neizpratnes joprojām par tā dēvēto neitrālo atlētu pielaišanu Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji. Apkopojām galvenās atziņas no pētījumiem par mediju saturu un profesionālo ētiku.
Latvijas un Eiropas mijiedarbība šogad daudz kur atspoguļojas jubilejas gaisotnē, jo šogad atzīmējam Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā. Tas uzjunda diskusijas par šī vēsturiskā soļa nozīmi, it īpaši raugoties uz šodienas ģeopolitiskajiem apstākļiem. Taču pēc 20 gadiem ES saimē vēl joprojām savās ikdienas sarunās un domāšanā daudz izmantojam "mēs-viņi", "Latvija-Eiropa" dalījumu, it īpaši jomās, kuras vēsturiski uzskatītas par katras valsts kompetenci, tai skaitā veselības aprūpē.
Ievadot pirmskara žurnālu meklētājā frāzi "Melngalvju nams", mēs atradīsim ļoti maz rezultātu. Tikai dažas reportāžas no Latvijas, kad Polijas centrālās un reģionālās preses žurnālisti, ziņkārē par savu ziemeļu kaimiņu, devās uz pilsētu pie Daugavas. Viņi apskatīja Rīgas, luterāņu un katoļu katedrāles, Biržas un Saeimas ēku, Brāļu kapus, un, protams, nespēja paiet garām ēkai, kas celta XIV gadsimta sākumā Sv. Maurīcija brālības vajadzībām. Tieši tur 1921. gada 18. martā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums, kas izbeidza 1919.–1920. gada poļu–boļševiku karu un noteica Žečpospolitas austrumu robežu. Netiešas līguma sekas bija Polijas–Latvijas robežas funkcionēšana līdz 1939. gada rudenim.
LTV raidījums "Kultūršoks", šķiet, atvēris Pandoras lādi. Patiesības labad gan jāsaka, ka informācija par Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm šoks bija tikai daļai skatītāju. Jo daudzi par to jau zināja. Diemžēl, arī no savas pieredzes.
Šoreiz Latvijas Televīzijas raidierakstā jeb podkāstā "Sporta studijas aizkulises" Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis šorttrekistu Reini Bērziņu. Pērn Bērziņš Eiropas čempionātā 500 metru distancē izcīnīja bronzas medaļu. Šī sezona Reinim beigusies priekšlaicīgi, jo vienās no sacensībām viņš savainojis potīti.
Kusties vairāk, ēd mazāk! Izslēdz no uztura cukuru, patērē tikai veselīgu pārtiku! Neēd vakaros un samazini uzņemto ogļhidrātu daudzumu! Noteikti šos un vēl daudzus citus risinājumus cīņai ar lieko svaru un tā radītajām veselības kaitēm būs dzirdējis katrs. Bet kā atsijāt graudus no pelavām? Kas ir zinātnē balstīts un kas izdomāts? Ko darīt, kad apņēmības ir vairāk nekā rīcības? To es cenšos skaidrot raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles".
11. martā portālā LA.lv Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Nepietiekami novērtējot plašāku sabiedriski politisko kontekstu un iespējamo 24. februāra "Cūku komiksa" publikācijas uztveri, esmu atzinusi, ka pārkāptas divas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju normas: atbildīgums sniegt sabiedrības interesēm atbilstošu saturu un ar īpašu uzmanību izturēties pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām.
Pirms septiņiem gadiem es kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) studente ziņoju savas augstskolas Ētikas komisijai par seksuālu uzmākšanos, ko piedzīvoju no pedagoga. Toreiz process beidzās ar slēdzienu, ka tam nav pierādījumu. Es pabeidzu studijas, aizgāju no akadēmijas un dzīvoju tālāk. Līdz 2024. gada februārim, kad manās rokās nonāca rektora izdotais rīkojums par JVLMA darbinieku uzvedības noteikumiem. Un informācija, ka studentu anonīmajās aptaujās atkal parādās tas pats pedagogs, kurš uzmācās man. Es sapratu, ka mainījies nav nekas.
"Garajās brīvdienās" pirms Lietuvas Neatkarības dienas ir plānota Kaziukas ("Kaziuko mugė") svinēšana, kas jau gadiem vieno poļus, lietuviešus un baltkrievus. Kaziukas bija ļoti populārs "poļu Viļņā" starpkaru periodā, tad, padomju laikos, bija pārtraukums, un pēc 1990. gada gadatirgus par godu princim Sv. Kazimiram (Lietuvas katoļu aizbildnis) atgriezās Lietuvas Republikas lepnās galvaspilsētas Viļņas centrā. "Kaziuki", kas jau kādu laiku tiek svinēti arī citās Lietuvas pilsētās, iezīmē pavasara sākumu un ir arī lielākais vietējo amatnieku tirgus. Kazīša svētki jau gadiem ir piesaistījuši tūkstošiem apmeklētāju.
Pagājušajā nedēļā mani, Latvijā dzīvojošu baltkrievu bēgli, satrieca traģēdija, kas notika Varšavā ar manu tautieti, 25 gadus veco Ļizu. Viņu pilsētas centrā nežēlīgi izvaroja vietējais iedzīvotājs. Diemžēl viņu neizdevās glābt, viņa nomira slimnīcā pēc vairākām dienām. Vīrietis ir aizturēts. Sekojot notikumu attīstībai, jūtot līdzi jaunās sievietes tuviniekiem, es pat nepamanīju, kā Latvijā atnāca pavasaris. Bet, ieraugot kalendārā tuvojošos 8. martu, kas manā dzimtajā Baltkrievijā oficiāli ir svētku diena, sapratu, ka pilnīgi nedomāju par šo dienu. Lai gan kopš bērnības tiku audzināta patriarhālā, vēl jo vairāk – padomju – kultūrā.
Daudzos ziemas individuālajos sporta veidos sezonas kulminācija jau beigusies, dažos vēl būs. Biatlonā pasaules čempionāts aizvadīts, kamaniņu sportā arī, bobslejā atlikušas vien dažas disciplīnas, ieskaitot četrinieku braucienus. Savukārt kalnu slēpošanā, tāpat distanču slēpošanā čempionāts būs tikai nākamziem, šorttrekā tas notiks marta vidū Roterdamā, daiļslidošanā – marta beigās Monreālā. Varam īsumā aplūkot tendences un Latvijas sportistu veikumu. Nepilni divi gadi līdz ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā/Kortīnā d’Ampeco, un skaidrs, ka rīkotājiem vēl ļoti daudz darāmā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā jeb raidierakstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis Matiasa Ekstroma menedžeri Viesturu Kundziņu. Viesturs nesen atgriezies no Dākāras rallijreida un dalās ar iespaidiem, kāds šis leģendārais sporta notikums šobrīd izskatās Saūda Arābijā.
Kopš 2022. gada janvāra sabiedrisko mediju portālā LSM atšķirīgu skatījumu uz aktuāliem notikumiem komiksa formātā veido māksliniece Gundega Evelone. Publikācijas LSM bija turpinājums autores vairākus gadus iepriekš iesāktajai komiksu virknei, kuras galvenie varoņi ir cūkas – daudznozīmīgi tēli, kas spēj pievērst uzmanību. Publicētie komiksi raisīja emocijas, reakcijas un arī diskusijas – vai cūkas tiešām var būt labas, kā iecerējusi māksliniece, ja latviešiem pret tām visbiežāk tomēr ir negatīva attieksme?
Kā pirms vēlēšanām saprast politiķu solījumus un politiskās idejas? Vai sabiedrības attieksmi pret partijām palīdz prognozēt ielu intervijas? Cik lielā mērā partiju reitingu publikācijas var ietekmēt vēlētājus? Mediju organizācijām un žurnālistiem ir būtiska loma vēlēšanu procesā, nodrošinot dziļākas zināšanas par kandidātiem, partijām un to programmām. Tāpēc žurnālistiem jābūt brīviem no spiediena vai cita veida ārējas ietekmes, politiskais process jāatspoguļo atbildīgi un īpaši rūpīgi, lai nerastos bažas par nepietiekamu objektivitāti.
LSM.lv 24. februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums.