Ārpus ētera
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien ieradās Latvijā pēc vairāk nekā četru gadu pārtraukuma. Viņa pirmā vizīte Rīgā notika 2019. gada oktobrī, tikai dažus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā. Un, atskatoties pagātnē, rodas iespaids, ka šoreiz uz Latviju atbraucis pavisam cits cilvēks, arī tīri vizuāli.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis Latvijas labāko daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu. Deniss Latvijā ieradies uz pāris dienām, lai piedalītos Latvijas čempionātā, bet jau janvāra sākumā viens no gada svarīgākajiem startiem – Eiropas čempionāts, tepat Lietuvā.
Kad 2020. gada janvārī izcilais ASV basketbolists Kobe Braients un vēl deviņi cilvēki, kuru vidū bija viņa trīspadsmitgadīgā meita, gāja bojā helihoptera avārijā, mediju praksē notika negaidīts pavērsiens.
Latvijā ar eiro dzīvojam jau 10 gadus. Nostalģija pēc "latiņiem" dzirdama arvien retāk, un daudzi novērtē ērtības, ko sniedz Eiropas vienotā valūta, – ceļojot, uzkrājot, norēķinoties, salīdzinot cenas. Cik daudz Tu zini par Latvijas ceļu uz eiro un kopumā eirozonas vienoto valūtu? Noskaidro to portāla LSM sadarbībā ar Latvijas Banku izveidotajā testā!
Mēs gaidām Jauno gadu, cerot uz brīnumu. Brīnumi diemžēl notiek reti, bet viens no tiem ir noticis pirms 10 gadiem. 2014. gada 1. janvārī Latvija ir pievienojusies eirozonai, kļūstot par astoņpadsmito valsti, kas pārgāja no nacionālas valūtas uz eiro. Lai gan ne visi cilvēki Latvijā bija sajūsmināti par atteikšanos no nacionālās neatkarības simbola – lata, pārliecinošs vairākums (83%!) Latvijas iedzīvotāju toreiz atbalstīja eiro ieviešanu, kas ir neparasti augsts atbalsts.
Kā un vai rakstīt par izcilu mākslas notikumu, (ne)ievērojot mākslinieka dzīves pretrunīgo izvēļu radītos morāles jautājumus? Kā ieraudzīt kultūras norisēs politisku un ekonomisku lēmumu sekas? Kā skaidrot mākslas valodu un mākslinieka meklējumus, izmantojot spilgtu kritiķa stilu, kas var izraisīt sašutumu par autora ētiku? Šie ir svarīgi kultūras žurnālistikas jautājumi. To krustpunktos varam pārdomāt kultūras žurnālistikas profesionālās ētikas kontekstus.
1934. gada 25. decembrī iznāca laikraksta "Nasze Życie" ("Mūsu dzīve") pirmais numurs, izdevums turpināja iznākt Rīgā līdz 1940. gada augustam, kad tika likvidēts. Tas ir nozīmīgs datums un simbolisks fakts, ka pirmais numurs iznāca tieši Ziemassvētkos – Latvijas poļiem Ziemassvētku vakaram un tam sekojošajiem svētkiem ir liela nozīme. Papildu reliģiskajai nozīmei tā ir arī saikne ar tradīcijām, ko uzturēja ieprieksējās paaudzes, bez kurām to uz šīs zemes nebūtu. Ik gadu 24. decembrī notiek pusnakts mise, bet zem eglītes saliktas dāvanas. Nevar iedomāties poļu svētku galdu ziemeļu pierobežā bez tradicionāliem ēdieniem un dievmaizītes dalīšanas: tradīcija, kas saglabājusies vairs tikai Polijā, Lietuvā un Slovākijā.
Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā es, tāpat kā daudzi citi, izvērtēju 2023. un sapņoju par 2024. gadu. Un manī rodas liela pateicība pret Latviju un tās iedzīvotājiem, kuri ir izrādījuši laipnību un sapratni un palīdzējuši daudziem bēgļiem – vispirms baltkrievu bēgļiem pēc revolūcijas 2020. gadā, bet vēlāk, kopš 2022. gada 24. februāra, arī no Ukrainas nākušajiem. Ikvienam mazajā viesmīlīgajā Latvijā pietika vietas un iespēju dzīvot mierīgi. Un, ziniet, es gribu teikt lielu paldies jums, mani lasītāji. Jūs esat mana īstā bagātība. Tieši jūsu dēļ es visu šo rakstu.
Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izlēma tomēr atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties arī ierobežotam skaitam agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu. Daudzas demokrātiskās valstis krasi tam iebilst, bet realitātē nekas pagaidām nav manījies. SOK nostāju nemaina, un to akceptējusi arī Parīzes spēļu organizācijas komiteja. Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, vēl diskutē par dalību spēlēs šādos apstākļos, prasot SOK papildu skaidrojumu un pieņemtās pozīcijas maiņu.
Novembra vidū Rēzeknē notikusī uzņēmēja un Ludzas novada domes deputāta Andra Ļubkas slepkavība izraisīja dažādas reakcijas. Pēc tam, kad 25. novembra LTV1 raidījumā "Panorāma" tika pārraidīts sižets "Uzņēmēja nāve Rēzeknē: strīds, kas pārauga slepkavībā", daudzi kritizēja sabiedriskos medijus un žurnālistu darbu. Vērsās arī pie ombuda. Tiesa, nevienā no trīs iesniegumiem neesmu atzinusi profesionālās ētikas pārkāpumus. Tālāk lasāms lēmuma skaidrojums.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā jeb podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis volejbolisti Martu Kamēliju Levinsku, kura tikko parakstījusi savu pirmo profesionālo līgumu ar Turcijas spēcīgākās līgas klubu Ankaras "PTT".
Ziemassvētku pārdomu laikā aizkustinošas un izglītojošas labdarības akcijas šogad aicina sabiedrību sadoties rokās bērnu labā. Ļoti vērtīgi, jo tā ir lielākā atbildība – izaudzināt perspektīvu nākamo paaudzi.
Pašcenzūra un bailes paust savu viedokli – tā ir parādība, kas pēdējo gadu laikā saasinājusies visu trīs Baltijas valstu sabiedrībās.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku, kurš veidojis dažādas kampaņas sportistiem un ne tikai.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis olimpisko čempionu bobslejā Daumantu Dreiškenu.
Žurnālisti pastāvīgi strādā ar informāciju par cilvēku privāto dzīvi un izmanto ne vien privātus datus, bet atklāj ļoti intīmas detaļas. Vispārējā dalīšanās ar datiem un to pašprezentācija tīmeklī plaši pavērusi personiskās informācijas vārtus. To sauc arī par privātuma cinisma laikmetu, kas skaidro nenoteiktības, bezspēcības un neuzticības pilnu attieksmi pret personas datu apstrādi digitālajās platformās, padarot privātuma aizsardzību subjektīvi bezjēdzīgu (Hoffmann, Lutz, & Ranzini, 2016). Tomēr Satversmē, citos normatīvajos aktos un visos profesionālās ētikas kodeksos minētais pienākums aizsargāt privātumu nav atcelts.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma šķita, ka viss, kas ar to bija saistīts, ir beidzies. Nabadzība, standartizācija, stāvēšana rindās, varenais padomju cilvēks un valoda, kurā viņam būtu jārunā, un citādi domājošo represijas – viss bija pagātnē. Un padomju ideoloģijai neviens vairs nopietni neticēja. Tomēr padomju komunisma–sociālisma ideja izrādījās ārkārtīgi noturīga.
Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") viedokļraksts par Ministru prezidenta lomu starptautiskajā vidē.
Šis karstuma vilnis Latvijā ir klimata pārmaiņu dēļ. Šī vētra Latvijā ir klimata pārmaiņu sekas. Šo sausumu Latvijā izraisījušas klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas to un klimata pārmaiņas šito. Nu jau tās ir desmitgades, kad pat vismazākajās novirzēs no ikdienišķiem laikapstākļiem tiek vainotas klimata pārmaiņas. Un tad pienāk aukstuma vilnis, kad visi tie, kas ir plašajā klimata pārmaiņu skeptiķu spektrā, sāk dot pretī – nu, klimata pārmaiņas beigušās, kur tad ir tā sasilšana?
16 gadu ilgās valdīšanas laikā Vācijas kanclere Angela Merkele bija izslavēta kā ļoti spējīga "Krisenmanagerin", krīzes menedžere, kas sekmīgi spējusi izvest Vāciju un visu Eiropas Savienību caur vairākām krīzēm, sākot no 2008. gada finanšu krīzes līdz pat Covid–19 pandēmijai. Par šiem viņas panākumiem vēsta arī dokumentālā filma "Angela Merkele", kas bijušo kancleri pārsvarā attēlo pozitīvā gaismā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
