Ārpus ētera
Visticamāk, izdzirdot Latvijas Televīzijas žurnālistes Lilitas Eglītes vārdu, uzreiz iztēlosieties, kā Lilita ved mūs pastaigā pa dažādām ielām un iepazīstina ar to stāstiem un vēsturi. Viņas autorraidījums "Ielas garumā" ēterā ir jau 20 gadu. Taču viņa ir veidojusi arī virkni citu raidījumu, radījusi dokumentālās filmas un iemūžinājusi cilvēkstāstus. Un galu galā nupat apbalvota ar Darba meistara titulu – Lilita Latvijas Televīzijā strādā jau 40 gadu. Un par šajā laikā piedzīvoto jaunākajā "Parunāsim" epizodē ar Lilitu Eglīti sarunājās Danuta Juste.
Raidieraksta "LSMnīca" otrā cikla "Daugavpils. Stereotipi" pirmā viese ir Inga Belousa. Viņa ir viena no aktīvākajām Daugavpils iedzīvotājām. Inga aktīvi darbojas biedrībā "Cita Daugavpils", kas aicina iedzīvotājus izrādīt iniciatīvu, lai kopā padarītu dzīvi ērtāku un drošāku savā apkaimē. Iedzīvotāji iesaistās šajā procesā, dalās ar idejām un īsteno tās, negaidot, ka no ārpuses kāds nāks un norādīs, kas jādara.
Žurnālisti pastāvīgi strādā ar informāciju par cilvēku privāto dzīvi un izmanto ne vien privātus datus, bet atklāj ļoti intīmas detaļas. Vispārējā dalīšanās ar datiem un to pašprezentācija tīmeklī plaši pavērusi personiskās informācijas vārtus. To sauc arī par privātuma cinisma laikmetu, kas skaidro nenoteiktības, bezspēcības un neuzticības pilnu attieksmi pret personas datu apstrādi digitālajās platformās, padarot privātuma aizsardzību subjektīvi bezjēdzīgu (Hoffmann, Lutz, & Ranzini, 2016). Tomēr Satversmē, citos normatīvajos aktos un visos profesionālās ētikas kodeksos minētais pienākums aizsargāt privātumu nav atcelts.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma šķita, ka viss, kas ar to bija saistīts, ir beidzies. Nabadzība, standartizācija, stāvēšana rindās, varenais padomju cilvēks un valoda, kurā viņam būtu jārunā, un citādi domājošo represijas – viss bija pagātnē. Un padomju ideoloģijai neviens vairs nopietni neticēja. Tomēr padomju komunisma–sociālisma ideja izrādījās ārkārtīgi noturīga.
Pēdējo desmitgažu iespaidīgākais inženiertehniskais projekts "Rail Baltica" kļūst arvien dārgāks, un tā pabeigšana attālinās. Jau tagad skaidrs, ka inflācijas un ģeopolitisko krīžu dēļ moderni, starptautiskie vilcieni sāks kursēt daudz vēlāk par iepriekš prognozēto 2027. gadu. Arī Rīgas centrālā dzelzceļa mezgla izbūve maksās vismaz par 90 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot vairāk nekā pusmiljardu eiro.