Ārpus ētera
Četrus mēnešus līdz Parīzes olimpisko spēļu sākumam vēl daudzos sporta veidos turpinās kvalifikācijas sacensības – tādas ir arī komandu sportā, ieskaitot basketbolu. Finālturnīra grupu izloze notikusi, Latvijas kvalifikācijas grupas uzvarētāja spēlēs kopā ar Franciju, Vāciju un Japānu. Šajā ziņā viss ir skaidrs un viss pašu rokās, jo kvalifikācijas turnīrs jūlija sākumā būs Rīgā. Daudz neskaidrību, neizpratnes joprojām par tā dēvēto neitrālo atlētu pielaišanu Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji. Apkopojām galvenās atziņas no pētījumiem par mediju saturu un profesionālo ētiku.
Latvijas un Eiropas mijiedarbība šogad daudz kur atspoguļojas jubilejas gaisotnē, jo šogad atzīmējam Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā. Tas uzjunda diskusijas par šī vēsturiskā soļa nozīmi, it īpaši raugoties uz šodienas ģeopolitiskajiem apstākļiem. Taču pēc 20 gadiem ES saimē vēl joprojām savās ikdienas sarunās un domāšanā daudz izmantojam "mēs-viņi", "Latvija-Eiropa" dalījumu, it īpaši jomās, kuras vēsturiski uzskatītas par katras valsts kompetenci, tai skaitā veselības aprūpē.
Neskatoties uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un Krievijai piemērotajām sankcijām, Latvijas eksports uz Krieviju turpinās. Šķiet, ka bizness turpinās, kā ierasts, vien ar nelielu atšķirību – dažas preces nonāk Krievijā nevis tieši, bet caur trešajām valstīm.
Šoziem LSM.lv publicēja interviju un rakstu sēriju, lūkojot pēc atbildēm, kādēļ vīrieši Latvijā nedzīvo tik ilgi un veselīgi, cik gribētos un cik nodzīvo citviet Eiropas valstīs. Pienācis laiks uz vīriešiem, veselību un dažādām pretrunām palūkoties arī caur humora filtru!
Ievadot pirmskara žurnālu meklētājā frāzi "Melngalvju nams", mēs atradīsim ļoti maz rezultātu. Tikai dažas reportāžas no Latvijas, kad Polijas centrālās un reģionālās preses žurnālisti, ziņkārē par savu ziemeļu kaimiņu, devās uz pilsētu pie Daugavas. Viņi apskatīja Rīgas, luterāņu un katoļu katedrāles, Biržas un Saeimas ēku, Brāļu kapus, un, protams, nespēja paiet garām ēkai, kas celta XIV gadsimta sākumā Sv. Maurīcija brālības vajadzībām. Tieši tur 1921. gada 18. martā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums, kas izbeidza 1919.–1920. gada poļu–boļševiku karu un noteica Žečpospolitas austrumu robežu. Netiešas līguma sekas bija Polijas–Latvijas robežas funkcionēšana līdz 1939. gada rudenim.
No jūlija Latvijā suņus, kas dzimuši pēc pērnā gada 31. augusta, būs aizliegts turēt pie ķēdes, nepieļaujot, ka dzīvnieks visu mūžu pavada piesiets, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Kāpēc spēka treniņi būtu noderīgi pilnīgi visiem? Kāpēc novājēt un būt labā fiziskā formā patiesībā ir pretstati? Par to un daudz ko citu raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" saruna ar sertificētu fitnesa treneri Kārli Matisānu, kurš uzsver – veselīgs dzīvesveids ir prasme, kuru var apgūt.
LTV raidījums "Kultūršoks", šķiet, atvēris Pandoras lādi. Patiesības labad gan jāsaka, ka informācija par Mūzikas akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm šoks bija tikai daļai skatītāju. Jo daudzi par to jau zināja. Diemžēl, arī no savas pieredzes.
Šoreiz Latvijas Televīzijas raidierakstā jeb podkāstā "Sporta studijas aizkulises" Matīss Timofejevs uz sarunu aicinājis šorttrekistu Reini Bērziņu. Pērn Bērziņš Eiropas čempionātā 500 metru distancē izcīnīja bronzas medaļu. Šī sezona Reinim beigusies priekšlaicīgi, jo vienās no sacensībām viņš savainojis potīti.
Kusties vairāk, ēd mazāk! Izslēdz no uztura cukuru, patērē tikai veselīgu pārtiku! Neēd vakaros un samazini uzņemto ogļhidrātu daudzumu! Noteikti šos un vēl daudzus citus risinājumus cīņai ar lieko svaru un tā radītajām veselības kaitēm būs dzirdējis katrs. Bet kā atsijāt graudus no pelavām? Kas ir zinātnē balstīts un kas izdomāts? Ko darīt, kad apņēmības ir vairāk nekā rīcības? To es cenšos skaidrot raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles".
11. martā portālā LA.lv Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Nepietiekami novērtējot plašāku sabiedriski politisko kontekstu un iespējamo 24. februāra "Cūku komiksa" publikācijas uztveri, esmu atzinusi, ka pārkāptas divas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju normas: atbildīgums sniegt sabiedrības interesēm atbilstošu saturu un ar īpašu uzmanību izturēties pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām.