Ārpus ētera
Vecums un nāve pie mums joprojām ir neērtas un tabu tēmas. Tas ir skumji, tas ir smagi, bet mums arī parastajā dzīvē problēmu pietiek, lai vēl domātu par to, kas spīd (vai visdrīzāk nespīd) tuneļa galā.
Valsts kontroles veiktā revīzija, kas izvērtēja ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu izlietojumu, atklājusi trūkumus finansējuma plānošanā. Atsevišķas ministrijas pieprasījušas finansējumu konkrētiem mērķiem, bet nereti izmantojušas citu lietu finansēšanai. Pārbaudot finansējumu par kopumā 150 miljoniem eiro, secināts, ka trešdaļa no šīs summas netika izmantota prasītajam mērķim.
Es dzīvoju netālu no Rīgas lidostas, tāpēc esmu tik pieradis pie lidmašīnu trokšņa, ka bieži vien to ignorēju. Tādēļ biju ļoti pārsteigts, kad mani draugi no Kijivas, kas tikko bija ieradušies Latvijā, bailēs iespiedās krēslos, tiklīdz apkārt atskanēja lidmašīnas dzinēju rūkoņa. Jāatzīst, man nebija ne jausmas, cik liela skaņas nozīme ikdienā ir daļai Ukrainas iedzīvotāju. Martā man bija iespēja aizbraukt uz Hersonu un savām acīm redzēt tās dzīvi no iekšpuses. Pirmajā mirklī šī pilsēta atgādina savu ēnu, bet ieklausoties saproti, cik daudz no ierastajām skaņām šī pilsēta ir zaudējusi.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena nozares darba grupa nolēma aicināt valdību nekavējoties izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijas piensaimniecības nozarē ilgstoša piena iepirkumu cenu krituma dēļ un valstij īstenot intervenci piena produktu tirgū.
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
9. maija notikumi gadiem ilgi bijuši daļa no ziņām. Šogad tie atšķirīgi, jo nav pieminekļa Pārdaugavā, kas bija kļuvis par politisko resursu plūsmas bagātinātu mērķi kaimiņvalsts maigās varas izrādīšanai un propagandas kanalizācijai. Mainījies arī regulējums, un tiem, kam 9. maijs šķiet atzīmējama diena, šajā pavasarī bija iespēja doties tikai uz Otrā pasaules kara kareivju apbedījuma vietām.
Šonedēļ, kad sākušās sacensības hokejā, Eirovīzijas dziesmu izpildīšanā, un arī cīņā par prezidenta amatu ir jauni, negaidīti pavērsieni, jādomā, vai ar vienu tālrādi būs pietiekami, lai izsekotu visam notiekošajam!
Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr: tā varētu raksturot Latvijas līdzdalību Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur grupai "Sudden Lights" neizdevās pārvarēt pusfināla barjeru un Latvija jau sesto reizi pēc kārtas palika ārpus lielā fināla. Tikmēr balsu skaitīšanas matemātika uzņem apgriezienus Valsts prezidenta vēlēšanās, kur šonedēļ kārtis sajauca tagadējā Rīgas pils saimnieka Egila Levita lēmums tomēr nekandidēt uz otro termiņu. Pašlaik viņa vietu tīko ieņemt trīs kandidāti: Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs.
Kremlis paziņoja, ka šonedēļ esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rezidencei Kremlī.
Atvars Tribuncovs Latvijas valstsvienības sastāvā piedalījies desmit pasaules čempionātos un divās olimpiskajās spēlēs. Augumā raženais aizsargs savulaik bija viens no nedaudzajiem, kurš bija pieprasīts hokejists tā laika spēcīgākajās līgās. Izlasē Atvars piedzīvoja teju visus brīnumus, kas noticis ap Latvijas izlasi. Redzēja, kā vecā gvarde ar Oļegu Znaroku priekšgalā kontrolēja notikumus izlasē, treneru atlaišanas pēc spēlēm, vēl ģērbtuvē esot, spēlējis vienā duetā ar Sandi Ozoliņu, Kārli Skrastiņu.
Maija sākumam neraksturīgi aukstais laiks sagādājis lielus pārdzīvojumus Latvijas dārzkopjiem, jo pavasara salnas var nodarīt lielu postu augļu kokiem, ogulājiem un krāšņumaugiem. Dārzkopji ir gatavi arī nakts stundās iesaistīties cīņā pret postošo salnu. Par laimi, jau nākamnedēļ laiks kļūs siltāks un gaisa temperatūra varētu pārsniegt +20 grādu.
Ja tagad jautāsim jaunam varšavietim, ko viņam nozīmē 1. maijs, skaidru atbildi nesaņemsim. Polijā tas vairāk ir "garo brīvdienu" un grilēšanas laiks (3. maijā tiek atzīmēta arī Konstitūcijas diena). Pirms Otrā pasaules kara tā nebija: gan Polijā, gan Latvijā Darba svētki daudz ko nozīmēja, lai gan abās valstīs kreisais spārns darbojās atšķirīgajā ietekmes pakāpē: Latvijā tas uzvarēja katrās Saeimas vēlēšanās, bet Polijā tā bija partija, kas saņēma labākajā gadījumā ap desmit procentiem atbalsta. Tomēr Rīgas un Varšavas sociālistus vienoja draudzīgas attiecības. Latvijas galvaspilsētā un citās pašvaldībās darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) poļu sekcija. Abu valstu sociālistu draudzība pārdzīvoja Otro pasaules karu un pēckara periodu, kad abās valstīs neatkarīgo kreiso darbība tika aizliegta kā komunistiem riskanta konkurence. Tad poļi un latvieši arī satikās trimdā.
Lai gan Satversmes sapulces vēlēšanas bija pirms vairāk nekā 100 gadiem, tās rezultātus mēs izjūtam arī šodien. Latvijā, pretstatā Lietuvai un Igaunijai, spēkā vēl arvien ir 1922. gadā apstiprinātā konstitūcija. Tātad gadsimtu seni Satversmes sapulces lēmumi turpina ietekmēt mūsu ikdienu. Tāpēc rodas jautājums, kāda būtu Satversme, ja visiem mums būtu iespēja nobalsot 1920. gadā. Lai uz to atbildētu, esam izveidojuši Satversmes sapulces šķirotavu, kas ļaus katram no mums ne tikai paust savu pilsonisko nostāju, bet arī uzzināt vairāk par Satversmes sapulces vēsturi. Kā šķirotavas satura autors šajā ierakstā paskaidrošu, kā un kāpēc esmu izvēlējies šķirotavu veidot šādi.
Plašu rezonansi un diskusijas sabiedrībā izraisījušas ziņas, ka varmākam, kas vajājis savu bijušo dzīvesbiedreni, ticis piemērots naudas sods.
Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīkoja trīs dienas ilgu streiku, pieprasot valdībai pildīt solījumus par atalgojuma palielināšanu. Valdība galu galā atrada vairāk nekā četrus miljonus eiro, lai izpildītu pedagogu prasības. Daudzi bērni tikmēr priecājās, ka nav jāiet uz skolu, savukārt viņu vecākiem tas sagādāja problēmas, jo bija jādomā, kā nodarbināt bērnus.
Jau pavisam drīz – 31. maijā – 14. Saeima mēģinās ievēlēt Latvijas Valsts prezidentu. Ja nesanāks, tad pēc 10–15 dienām mēģinās atkal. Un tad atkal. Līdz brīdim, kad kāds no kandidātiem saņems vismaz 51 balsis no Saeimā pārstāvētajiem deputātiem.
Aļonai Ostapenko sezona uz māla seguma šogad sākās tikai Štutgartē – slimības seku dēļ bija jāizlaiž turnīrs Čarlstonā, bet nu jau sportiste ieiet ierastajā ritmā. Štutgartē bija gana labs sniegums, un par zaudējumu Onsai Žabērai otrajā kārtā nav jākaunas. Šonedēļ Madrides turnīrs, vēl pēc nedēļas būs jāspēlē Romā un jābūt gatavai "Grand Slam", kas sāksies maija beigās Parīzē.
2022. gada Latvijas hokeja izlases kapteinis Rodrigo Ābols pēc savas karjerā labākās sezonas ar lielu motivāciju pievienojies valstsvienībai. Ar neveiksmi Zviedrijas hokeja līgas (SHL) pusfinālā noslēdzās Ābola piecu gadu stāsts "Orebro" komandā. Taču tagad sagaida jauns posms Engelholmas "Rogle" vienībā, zemapziņā arī sēž cerība atgriezties Ziemeļamerikā, jo pirmajā piegājienā kovids patraucēja debitēt Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Marta izskaņā kalnu riteņbraucēji Lauris Purniņš un Jānis Priževoits izcīnīja 4. vietu amatieru ieskaitē prestižākajā kalnu riteņbraukšanas daudzdienu tūrē "Cape Epic". Pārbaudījums bijis sarežģīts – Dienvidāfrikas Republikā astoņās dienās pievarēti 648 km un 15 475 augstuma metri.
Krievijas karš pret Ukrainu sarežģītā situācijā nostādījis "Latvijas dzelzceļu" (LDz). Kravu samazināšanās liek dzelzceļa uzturēšanā ieguldīt arvien vairāk valsts budžeta naudas. Atspaidu izmaksām dod kravas no Krievijas, kas savukārt rada drošības riskus, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
