Ārzemēs
Abu Koreju lēmums Phjonhčanā startēt zem viena karoga izraisa pretreakciju
Simboliskais abu Koreju lēmums startēt zem viena karoga Phjonhčanas olimpiskajās spēlēs izraisījis pretreakciju. Daļa dienvidkorejiešu izrāda neapmierinātību par piekāpšanos komunistiskajiem kaimiņiem. Eksperti bažījas, ka Ziemeļkoreja varētu izmantot šo diplomātisko atkusni, lai klusībā aktīvi turpinātu darbu pie savas kodolprogrammas.
Londona grasās piešķirt papildu 50 miljonus eiro robežkontroles stiprināšanai Kalē
Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien, 18. janvārī, ieradies Lielbritānijā, lai kopā ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju vienotos terorisma un migrācijas jautājumos. Vēl pirms Makrona ierašanās Apvienotajā Karalistē tās premjere paziņoja, ka Londona apņemas piešķirt papildu 50 miljonus eiro robežkontroles stiprināšanai ostas pilsētā Kalē Francijas ziemeļos.
Ukrainā ar likuma spēku mēģinās atgūt zaudētās teritorijas Donbasā
Ukrainas parlaments balsojumā ceturtdien, 18. janvārī, apstiprināja Donbasa reintegrācijas likumu. Tajā prokremlisko separātistu teritorijas nosauktas par „pagaidu okupētām”, bet Krievija – par „agresorvalsti”. Separātistu līderi likumu kritizē kā Minskas vienošanos pārkāpjošu un brīdina par konflikta eskalāciju. Līdzīgi iebildumi ir Krievijai, kurai nepatīk arī tas, ka tā nosaukta par „agresorvalsti”.
Par Katalonijas parlamenta spīkeru ieceļ reģiona neatkarības piekritēju
Pirmajā Katalonijas parlamenta sēdē par tā spīkeru ir iecelts Katalonijas neatkarības piekritējs Ružē Turrēns. Viņš pārstāv kreisi orientētu politisko partiju, kas atbalsta Katalonijas atdalīšanos no Spānijas. Kā norāda eksperti un mediji, tas ir pirmais signāls par to, kāds būs arī Katalonijas jaunās valdības politiskais kurss.
Bulgārija. Kas slēpjas aiz ES nabadzīgākās valsts zīmoga?
Eiropas Savienības (ES) gaiteņos Briselē pierasts dzirdēt, ka Bulgārija ir nabadzīgākā dalībvalsts, ļoti korumpēta, un ka lielās un vecās valstis – Vācija, Nīderlande – to negrib uzņemt Šengenas zonā, jo neuzticas bulgāru spējai nosargāt ārējās robežas. Latvijas Radio reportāža no Sofijas par šīs Balkānu zemes ceļu Eiropas Savienībā.
ES grib aizliegt spiegošanas ierīču pārdošanu diktatoriskiem režīmiem
Eiropa nedrīkst palīdzēt diktatoriem izspiegot savus iedzīvotājus. Tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kuri trešdien, 17. janvārī, spēra soli, lai apstiprinātu jaunos eksporta kontroles noteikumus. Deputāti vēlas, lai nākotnē Eiropas uzņēmumiem būtu aizliegts pārdot diktatoru režīmiem ierīces un tehnoloģijas, kas var palīdzēt izspiegot iedzīvotājus, lai vēlāk viņus arestētu un spīdzinātu. Nesenos gados tam ir bijuši vairāki piemēri.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti