Tēta projekts

Latvijas Radio un Lsm.lv reemigrācijas tēmai veltīts projekts un dokumentāls stāsts par atgriešanos.

Tētis Justīnei pasniedz dāvanu - tik nepiemērotu viņai, ka meita to nobāž skapī un nerāda mājiniekiem. Viņai kauns, ka viņi viens otru nepazīst.

Apskatīt

2. sērija U2

Biļete uz mājām ir nopirkta. Visa ģimene sazvanās biežāk nekā jebkad agrāk, lai pārliecinātos, ka tētis saņems U2 dokumentu.

Apskatīt

3. sērija Veranda

Tēta līgumdarbs ir beidzies, jauna darba nav, un naudas par nostrādāto mēnesi - arī nē. Tam priekšplānā ir pirms 15 gadiem iecerētā verandas pārbūve un skaļas sarunas par politiku.

Apskatīt

4. sērija Vēders

Ģimene izmanto jauniegūto iespēju būt kopā un brauc peldēties. Mamma raud, un tētis, gaidot ātro palīdzību, stāv blakus meitai.

Apskatīt

Pēcvārds

Vairāk par visu man bija bail, ka neviens neklausīsies. Ja neviena cilvēka dzīvē šis stāsts nebūtu ienācis, tas būtu bēdīgi, jo tā ir mana dzīve un manu vecāku dzīve un mūsu stāsts būtu iztērēts pilnīgi bez iemesla, vienkārši izmests.

Apskatīt

Emigranta portrets

Intervija ar Latvijas Universitātes profesoru Mihailu Hazanu – kā mainījusies emigrācijas plūsma un kas notiek ar tiem, kuri atgriezušies Latvijā.

Nodarbinātība Latvijā

Intervija ar ekonomistu, domnīcas „Certus” valdes priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski – mīti un patiesība par bezdarbu Latvijā un kādi speciālisti valstij nepieciešami.

Projekts „Gribu Tevi atpakaļ”

Intervija ar Aivu Rozenbergu, Latvijas Institūta direktori – par kustību „Gribu Tevi atpakaļ” un par to, vai tiešām tā liek aizbraukušajiem atgriezties.

Migrācijas psiholoģiskās blaknes

Intervija ar Aiju Lulli, migrācijas pētnieci – kādas veidojas attiecības starp „palikušajiem” un „aizbraukušajiem”, vai iespējams atrast jaunas līdzāspastāvēšanas iespējas

Skats no ārzemēm

Intervija ar Eiropas Latviešu apvienības pārstāvi Elīnu Pinto – par interešu lobēšanu un topošajiem pensionāriem, kas vecumdienas vēlas pavadīt Latvijā.

Migrācija ES iekšienē spēku nezaudē

Darbaspēka migrācijas mērīšana Eiropas Savienībā (ES) nav visai pateicīga brīvā darba tirgus dēļ, tomēr vairāki raksturlielumi liecina, ka situācija būtiski nemainās. Eiropā ir valstis, uz kurieni cilvēki darba meklējumos dodas no ļoti daudzām zemēm, un ir valstis, kuras ir darbaspēka donori, un starp tām ir teju visas Centrāleiropas un Austrumeiropas zemes.

Eiropas zelta nozares un pabērni

Eiropā pēdējā gada laikā ir vērojams nodarbinātības un arī atalgojuma kāpums. Tomēr dati par nozarēm un atalgojuma līmeņiem liecina, ka nebūt ne visur Eiropā pašlaik var labi nopelnīt. Tāpat liela nozīme ir darbinieka kvalifikācijas līmenim.

Labklājības līmenis Latvijā aug lēni

Mūsu labklājības līmenis ir vairāk nekā divas reizes sliktāks par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (ES), un mēs dzīvojam vidēji septiņas reizes nabadzīgāk par bagātākās ES valsts – Luksemburgas – iedzīvotājiem. Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pērn bija 12,8 tūkstoši eiro, un tas ir sestais sliktākais rezultāts ES.

Sarūk no ārvalstīm uz Latviju sūtītās naudas apmērs

Kopš 2014.gada pakāpeniski sarūk ārzemēs strādājošo tautiešu naudas sūtījumu apmēri uz Latviju, tā liecina Latvijas Bankas (LB) aplēses. 2014.gadā, kas patlaban vērtējams kā rekordgads, uz Latviju tika atsūti vairāk nekā 700 miljoni eiro, bet pērn tie varētu būt vairs tikai ap 615 miljoniem eiro. Turklāt tendence liecina, ka šogad šī summa varētu būt vēl mazāka.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latviju pametuši 600 tūkstoši iedzīvotāju

Liela mēroga emigrācija, ko Latvija ir pārdzīvojusi pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, ir galvenais iemesls, kas arvien pasliktina demogrāfiskos rādītājus un nu jau rada problēmas pašmāju ekonomikas tālākai attīstībai. Kopš 1991.gada no Latvijas ir aizbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 1991.gadā Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 2,65 miljoni iedzīvotāju, savukārt pēc 26 gadiem – 2017.gadā – to bija vairs tikai 1,95 miljoni.

Eiropas darba tirgus nākotne

Eiropas darba tirgus pašlaik saskaras ar pamatīgu demogrāfisko izaicinājumu, jo sabiedrība noveco. Attiecīgi pašlaik vērojamais atalgojuma kāpums Eiropā daļēji ir skaidrojams ar ekonomikas izaugsmi, bet daļēji ar citu parādību – augot tai pašai ekonomiskajai aktivitātei, uzņēmumiem vajag vairāk darbinieku un par tiem jau nākas iesaistīties savdabīgā algu „vairāksolīšanā”.

Eiropā nodarbinātība aug, bezdarbs samazinās, vakanču skaits palielinās

Pēc pēdējās ekonomiskās krīzes Eiropas darba tirgus atgūstas un pērn nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem Eiropas Savienībā (ES) jau sasniedza 71%. Tādējādi ir sasniegts jauns rekords, jo iepriekš augstākais nodarbinātības līmenis ES bija 70,3% 2008.gadā, sākot no kura visu pasauli satricināja dižķibele.

Sešpadsmit gadu laikā vidējais atalgojums Latvijā audzis teju četras reizes

Teju četras reizes pēdējo sešpadsmit gadu laikā ir audzis vidējais atalgojums valstī. No vienas puses, tas šķiet vērā ņemams sasniegums, taču, ieraugot reālos algas apmērus, priekam īsti nav pamata. 2001.gadā vidējais neto atalgojums (alga, ko saņem pēc nodokļu nomaksas) bija 164 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tas ir sasniedzis 631 eiro. Šī naudas summa tālu atpaliek no tā atalgojuma, ko reāli mūsu tautieši var saņemt, strādājot ārvalstīs.

Algas aug gandrīz visur Eiropā

Latvijā nesen plašas diskusijas izraisīja visai straujais atalgojuma pieaugums 2017.gada otrajā ceturksnī, kurš daudziem lika uzdot jautājumu, vai mūsu ekonomikai jau atkal nedraud pārkaršana? Tomēr tā nav unikāla situācija Latvijā – algas pašlaik aug teju visur Eiropā un Latvijā vērojamais kāpums nebūt nav straujākais.

Uz dzīvi austrumu pierobežā atgriežas jaunās ģimenes

Gandrīz pašā Latvijas pierobežā, Kārsavas novada nelielajā Mērdzenes pagastā, iezīmējusies interesanta tendence. Tur uz dzīvi labprāt no ārzemēm un pilsētām atgriežas un paliek jauni cilvēki, ģimenes ar bērniem, kas līdztekus algotiem darbiem iekārto arī savas saimniecības.

Caur smiltsērkšķiem uz mājām Latvijā

Daugavpils novada Līksnas pagastā šonedēļ ar smiltsērkšķiem apstādīts viens hektārs zemes. Zemes saimnieks Arnis Lazdāns pirms vairāk nekā pieciem gadiem ar ģimenei pameta Latviju, lai dotos darba meklējumos uz Norvēģiju. Mērķis bija atdot kredītu, kas savulaik ņemts mājas būvniecība. Tas šajā laikā ir dzēsts, un šobrīd ģimene, kurā ir trīs bērni, dara visu, lai varētu atgriezties mājās.

Spēlmaņu ģimene Saldū izvērš bišu maizes biznesu un produktu tirgo pastilās

Pirms pāris gadiem Anete Spēlmane no ārzemēm atgriezās mājās Saldū, lai kopā ar savu ģimeni mestos biznesā. Rezultātā tika izveidots uzņēmums, kas piedāvā veselīgo bišu maizi tā, kā to nav iespējams iegādāties nekur citur. Spēlmaņu ģimene bišu maizi tirgo pastilās, pievienojot upeņu, melleņu un smiltsērkšķu garšu.

Es esmu savā vietā – jaunietis Valters atgriežas Latvijā un izveido savu biznesu Latgalē

Pirms četriem gadiem Valters Murāns devās uz Norvēģiju, lai nopelnītu, bet skaidri zinājis, ka atgriezīsies. Un to viņš arī izdarījis, turklāt izveidojis arī savu uzņēmumu Latgalē.

Ģimene pēc sešiem gadiem atgriežas Latvijā un negaida laipnības no britiem

Mēs jau arī esam imigranti un pamatiedzīvotājiem mūs nav jāmīl! Tā saka Jānis Priedītis, kurš jau sešus gadus dzīvo Lielbritānijā, bet tagad plāno atgriezties Latvijā. Šāds ģimenes lēmums gan nav saistīts ar "Brexit" referenduma iznākumu, kas veicinājis britu sabiedrības neiecietības izpausmes pret austrumeiropiešiem.

Pieredzes stāsts: Bērnam pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijas skolā iejusties ir grūti

Gandrīz visu mūžu nodzīvojusi ārzemēs, Adelina atgriezās dzimtenē, Latvijā. Taču skolā viņu uztvēra kā svešinieci un izsmēja. Pēc šeit nodzīvota gada viņa atkal devusies prom un mācības turpina Dānijā.

Kalpiņu ģimene atgriežas no Īrijas atpakaļ Latvijā – uz palikšanu

Pirms dažām dienām arī Latvijā atzīmēja desmit gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai un kā zināms, tas bija brīdis, kad ļoti daudzi cilvēki izvēlējās meklēt laimi svešumā. Starp to gadu aizbraucējiem bija arī Kalpiņu ģimene – par viņu otrajām mājām kļuva Īrija, tomēr nekļūs par zemi, kur apmesties pavisam. 4.maiju svešumā sagaidīja vairs tikai ģimenes galva – bet drīz arī viņš pievienosies sievai un abiem bērniem, kuri Rīgā – uz palikšanu – atgriezās aprīļa beigās.

Atgriežas no ārzemēm un izveido savu uzņēmumu

Lai kaut ko sasniegtu laukos, ir jāstrādā divtik vairāk, par to pēdējo divu gadu laikā pārliecinājies jaunais uzņēmējs Kaspars Kirpičenoks no Vaiņodes. Viņš ir viens no tiem nedaudzajiem, kurš, atgriežoties no darba Īrijā un Anglijā, izveidojis savu ražošanas uzņēmumu, liekot lietā gūto pieredzi, zināšanas un biznesa kontaktus.

Pārbrauc no Īrijas, lai veidotu saimniecību Kārķos

Neredzējām perspektīvu un iespēju attīstīties- ar šādām domām pirms četriem gadiem no Valkas novada Kārķiem peļņā uz Īriju devās jauna ģimene – Silva un Jānis Mieži ar savu astoņus mēnešus veco meitiņu Gabrielu. Lai gan ģimenei tur tālumā klājās labi, abiem bija darbs, turpat arī citi tuvinieki, tomēr viņus nepameta doma par atgriešanos Latvijā. Pirms pusgada tas arī izdarīts un ģimene nolēmusi turpat Kārķos veidot savu saimniecību.

Par atgriešanos Latviijā

Informācijas par to, ko darīt cilvēkam, kas nolēmis atgriezties Latvijā, nemaz nav tik daudz. Bieži tā ir paslēpta zem dažādiem atslēgas vārdiem, gadās, ka norādītās saites, kurām būtu jāved uz noderīgu informāciju, nemaz nedarbojas vai arī viss ir uzrakstīts sarežģītā valodā. Latvijas Radio apkopoja, kāda informācija pieejama tiem, kas plāno atgriezties Latvijā un kur meklēt palīdzību dažādos jautājumos.

Aiga Pelane: Pie migrācijas jāsāk pierast

Latvijas Radio un Lsm.lv "Tēta projektā" pievēršas migrācijas tēmai – aizbraukšanai no Latvijas, mūsu atvērtībai citu valstu pilsoņiem, kā arī dokumentāliem stāstiem par atgriešanos. Ko latvietis saprot ar vārdu migrācija un kad tas ir labi, bet kad – ne īpaši?

Aiga Pelane: Darbi rāda - reemigrācija nav prioritāte

Jau kādu laiku ir politiski pareizi runāt par to, ka jāsauc aizbraukušie tautieši atpakaļ. Te vienlaicīgi ieskanas arī kāda sentimentāla nots – mēs gaidām jūs atpakaļ, brauciet mājās, Latvija taču ir tik skaista. Nu, vismaz publiski tā nereti mēdzam par šīm lietām runāt. Taču, ja atliek malā sentimentu, paliek pāri racionāls apsvērums – Latvijā sāk trūkt darbaspēka, darbaspēks mums ir aizbraucis, un tagad saucam to darbaspēku atpakaļ. Vai viss ir tik vienkārši, un vai patiešām te kāds kādu gaida?

Aiga Pelane: Vēlme pamest Latviju nekur nepazudīs

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un vai mums par to būtu jāsatraucas?

Aiga Pelane: Arī tautiešu atgriešanās var radīt problēmas

Strādājot pie Tēta projekta un diskutējot ar kolēģiem mūsu kopā sanākšanas reizēs, viendien man neviļus izrāvās frāze, ka tiem daudzajiem komentētājiem sociālajos tīklos, kas mūs, te palicējus, apsaukā par lūzeriem jeb neveiksminiekiem, zināmā mērā ir taisnība. Jā, manī pēkšņi zuda pārliecība, ka esmu darījusi pareizi, palikdama Latvijā. Turklāt, lai arī secinājums bija emocionāls, tam bija vairāki racionāli apsvērumi.

Aiga Pelane: Latvijā svarīgi veidot vidi, kas piesaista cilvēkus

Visu šo nedēļu runājām par migrāciju. Cik nu patiesi varējām, neizvairoties arī no nepatīkamām lietām. Man šķiet, ka šī saruna bija ļoti būtiska tieši svētku nedēļas laikā – jo galu galā par ko gan citu runāt Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, ja ne par lietām, kas ir būtiskas, kas praktiski skar mūs visus un kas svarīgas, domājot par mūsu valsts nākotni pēc desmit, divdesmit vai nākamajiem simt gadiem.