Tēta projekts
Aiga Pelane: Vēlme pamest Latviju nekur nepazudīs Komentāri
Izvēlne

Aiga Pelane: Vēlme pamest Latviju nekur nepazudīs

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un vai mums par to būtu jāsatraucas?

Smaga ekonomiskā krīze pirms desmit gadiem bija viens no svarīgākajiem notikumiem, kas lika daudziem kravāt koferus un pamest Latviju. Kāpēc svarīgi atcerēties šo laiku? Tāpēc, ka tolaik daudzi aizbrauca apvainojušies uz valsti, neapmierināti un uzskatīdami savu aizbraukšanu par sava veida piespiedu ekonomisko migrāciju. Nepievērsīšos psiholoģiskām niansēm, bet

aizbraucēji, tolaik glābdami sevi no bankrota, zināmā mērā glāba arī Latviju.

Aizbraucējiem nevajadzēja maksāt bezdarbnieku pabalstus. Viņi meklēja izeju un to arī atrada, vienlaicīgi ietaupot jau tā tolaik trūcīgā valsts budžeta naudu un mazinot sociālo nemieru riskus.

Kā „pateicība” šiem cilvēkiem tapa tā saucamais reemigrācijas plāns, kas reāli nekad nedarbojās, bet politiski bija pievilcīgs dokuments un parādīja varas formālo vēlmi pateikt, ka valstij arī šie cilvēki ir vajadzīgi: nu būtu jau jauki, ka kaut kad viņi arī brauktu atpakaļ.

Tieši tāpēc, ka šis dokuments tapa kā atbildes reakcija uz krīzes laika situāciju, to nu nekādi nav iespējams reanimēt vai iedzīvināt no jauna. Būtu labi, ja valsts spētu radīt ko daudz modernāku, atbilstošāku laikam.

Un laiki mainās.

Kā norāda eksperti, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji no valsts aizbrauc ne jau spiestu iemeslu dēļ.

Tāpēc viņu vilināšana atpakaļ tikai ar lielākām algām īsti vairs nestrādās.

Latvijas Universitātes profesors Mihails HazansAiga Pelane

    Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kas vairākus gadus ir pētījis migrācijas tendences, norāda, ka ir mainījies aizbraucēja „portrets”. Arvien mazāk paliek to cilvēku, kas brauc prom tāpēc, lai atmaksātu parādus vai iekrātu pirmo iemaksu par mājokli.

    Arvien vairāk aizbraucēju vidū ir cilvēki ar labu izglītību.

    Cilvēki var braukt prom no savas valsts tāpēc, ka grib redzēt ko jaunu, tāpēc, ka tāds ir viņu dzīves stils, tāpēc, ka dzimtenē nav tāda darba, kas sirdij tuvs un kurā iegūta izglītība, tāpēc, ka vienkārši gribas sasniegt ko vairāk, nekā iespējams dzimtenē. Laba izglītība, unikālas profesijas un citas iespējas daudz lielākās valstīs aizvilina prom ne tikai tos, kas gatavi strādāt mazāk kvalificētus darbus.

    Tikai uzreiz nevajag kliegt, ka valsts ir slikta. Tā tiešām var gadīties, ka kāds unikāls speciālists šeit uz vietas pielietojumu atrast nevar un arī nevarēs, jo esam pārāk maza valsts, ar objektīvi ierobežotām iespējām.

    Turklāt patlaban ir vērojama vēl kāda tendence darbaspēka tirgū, kas, iespējams, nākotnē tikai ies plašumā.

    Ir cilvēki, kas nosacīti „dzīvo ar vienu kāju šeit, bet ar otru – citā valstī”.

    Tie ir strādnieki, kas brauc uz darbu uz citu valsti, bet brīvdienas pavada mājās – Latvijā, pie ģimenes. Darbs prom no mājām var būt vairākas nedēļas vai mēnešus pēc kārtas, taču arī brīvdienas tādā gadījumā mēdz būt krietni garākas par nedēļas nogali.

    Kurās Eiropas valstīs strādā visvairāk iedzīvotāju?Aiga Pelane, Inguna Ukenābele

      Tā nav sliktākā tendence, ko piedzīvojam. Taču jāpiebilst, ka pārmaiņas darba tirgū notiek ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Patlaban virknē valstu joprojām trūkst strādnieku. Par to liecina tas, ka darba tirgū tiek iesaistīts arvien vairāk cilvēku.

      Ekonomikas izaugsme Eiropas valstīs mums var radīt atkal jau jaunas problēmas. Pieprasījums pēc darbaspēka turpinās pieaug arī citviet, ne tikai Latvijā. Tāpēc nav izslēgts, ka aizbraucēju skaits arī turpmākajos gados būs visai augsts.