Tēta projekts
Aiga Pelane: Pie migrācijas jāsāk pierast Komentāri
Izvēlne
Aiga Pelane: Pie migrācijas jāsāk pierast

Aiga Pelane: Pie migrācijas jāsāk pierast

Latvijas Radio un Lsm.lv "Tēta projektā" pievēršas migrācijas tēmai – aizbraukšanai no Latvijas, mūsu atvērtībai citu valstu pilsoņiem, kā arī dokumentāliem stāstiem par atgriešanos. Ko latvietis saprot ar vārdu migrācija un kad tas ir labi, bet kad – ne īpaši?

Vārds migrants savā ziņā ir ar noteiktu vēsturisku smaciņu. Vecākā paaudze joprojām atceras tos laikus, kad par migrantiem tika saukti tie citi padomju republiku iedzīvotāji, kas pārcēlās dzīvot uz Latviju. Pašlaik ir skaidrs – lai arī tie, kas aizbrauc meklēt darbu uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm arī tiek saukti par migrantiem, taču kopumā sabiedrības acīs viņiem ir attaisnojums, jo tas tiek darīts tāpēc, ka Latvijā ir slikti, nav darba un viņi ir spiesti to darīt.

Par "Tēta projektu"

Latvijas Radio un Lsm.lv reemigrācijas tēmai veltīts projekts un dokumentāls stāsts par atgriešanos. Projekts ir par pieņēmumiem jeb mītiem un realitāti – ko saprotam ar vārdu migrācija, vai tā tiešām apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu. Vai Latvijā kāds gaida ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriežamies? Kā mainās mūsu emigranta portrets, un ko iegūst cilvēki, kas aizbrauc, kā arī, ko mēs – te palikušie – iegūstam vai zaudējam?

Stāsti, dati, intervijas ar Latvijas migrācijas un darba tirgus pētniekiem un vēl cita interesanta informācija atrodama šeit.

 

No vienas puses, jāatzīst, ka daļēja taisnība tam ir – 2010.gadā, kad Latviju ļoti sāpīgi bija skārusi ekonomiskā krīze, no mūsu valsts izbrauca teju 40 000 iedzīvotāju. Taču tā ir tikai daļa no patiesības. Tas, ka Latvijas ekonomika pakāpeniski atkopās un situācija uzlabojās, nebūt nav bijis par iemeslu, lai iedzīvotāji pārtrauktu pamest valsti. Tā, piemēram, pērn no Latvijas tāpat aizbrauca vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā mēs vairs nevaram runāt, ka cilvēki brauc prom tikai tāpēc, ka Latvija ir ļoti slikta un nav darba.

Šī statistika liecina, ka iedzīvotāji ļoti labi prot izmantot mūsdienu pasaules tendenci un to, ka pēc iestājas ES var braukt dzīvot un strādāt jebkurā citā Eiropas valstī, kura viņiem patīk vislabāk.

Apjausma, ka migrācija ietver sevī ne tikai tautiešu aizbraukšanu – emigrāciju un iespējamo atgriešanos – reemigrāciju, bet arī tādu lietu kā imigrāciju, proti, citu valstu iedzīvotāju ierašanos Latvijā un palikšanu uz dzīvi šeit, parādījusies tikai pavisam nesen.

Diemžēl nākas atzīt, ka mūsu ekonomika, no vienas puses, ar savu pašreizējo aizvērtību (jo mēs praktiski nelaižam „svešos” iekšā”) un atvērtību, no otras puses, (mēs laižam savējos ārā) – īstenībā ilgi vairs neizvilks.

Tas lēnām top skaidrs arī politiķiem, kuriem vienmēr migrācija ir bijusi tabu tēma, jo sabiedrībā to uztver emocionāli sakāpināti, īpaši tās lietas, kas skar citu valstu pilsoņu ierašanos uz dzīvi Latvijā. Ielaist iekšā svešo savā tēva jau desmit gadus pamestā un brūkošā mājā joprojām tiek uzskatīta par lielāko nodevību.

Taču pārcelšanās uz jaunu mītnes valsti mūsdienās nav nekas jauns. Protams, tas nereti notiek spiestu apstākļu – karu vai dabas katastrofu – dēļ, un pavisam nesen Eiropa arī pārdzīvoja bēgļu krīzi. Taču migrācijai nav tikai negatīvas sekas vien. Eiropas iekšienē kopumā ap 19  miljoni cilvēku ir mainījuši savu dzīves vietu un palīdzējuši attīstīties tām valstīm, uz kurām viņi pārcēlušies. Par to, kas ir iekārojamākās valstis un kuru valstu iedzīvotāji visaktīvāk meklē jaunas iespējas, var lasīt šeit.

Jāpiebilst, ka par cilvēku piesaisti domā ne tikai Skandināvijas valstis, bet arī tādas, no kurām līdz šim daudzi cilvēki aizbrauca, piemēram, Polija. Šobrīd šī valsts ir arī viena no līderēm, kas piesaista trūkstošo darbaspēku, piemēram, no Ukrainas. Turklāt Polija aktīvi domā par to, kā savā labā izmantot Lielbritānijas lēmumu pamest ES. Proti, ja Lielbritānijā ir izvietotas gan daudzas ES un finanšu iestādes, kas meklē sev jaunu vietu, kur apmesties vai vismaz izvietot daļu no tām, kāpēc lai tā nebūtu Polija?  

Šobrīd starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Polijai ir veicies vislabāk – valstī izvietotajos dažādos pakalpojumu sniegšanas centros nodarbināti vairāk nekā 15 000 strādājošo, no kuriem viena trešdaļa strādā tieši finanšu iestāžu dibinātajos centros.

Tās ir gan iespējas jaunajiem speciālistiem, kuriem vairs nebūs nepieciešamība pamest valsti, kā arī tā ir iespēja citu valstu iedzīvotājiem par savu jauno mītnes valsti izvēlēties tieši Poliju.

Arī šāda var būt viena no migrācijas pusēm.

Tiesa, Latvijā atsevišķi politiķi galveno akcentu darbaspēka problēmas risināšanā liek uz dzimstības palielināšanu (tas gan nerisina problēmu ātrā laikā) un reemigrāciju – tautiešu aicināšanu mājās. Vai te tiešām kāds gaida kādu mājās – kāda ir realitāte, par to rīt.

Latvijas radio Ziņu dienests vēlas uzzināt arī Tavu stāstu par aizbraukšanu un atbraukšanu. Raksti uz "tetaprojekts@latvijasradio.lv" vai atstāj ziņu balss pastā pa tālruni 25 41 50 33.