Tēta projekts
Migrācija ES iekšienē spēku nezaudē Dati
Izvēlne
Uz kurām valstīm Eiropas iedzīvotāji dodas meklēt darbu?
00:00 / 02:06
Lejuplādēt

Migrācija ES iekšienē spēku nezaudē

Darbaspēka migrācijas mērīšana Eiropas Savienībā (ES) nav visai pateicīga brīvā darba tirgus dēļ, tomēr vairāki raksturlielumi liecina, ka situācija būtiski nemainās. Eiropā ir valstis, uz kurieni cilvēki darba meklējumos dodas no ļoti daudzām zemēm, un ir valstis, kuras ir darbaspēka donori, un starp tām ir teju visas Centrāleiropas un Austrumeiropas zemes.

„Eurostat” jaunākie dati, kuri fiksē migrācijas situāciju 2016.gada sākumā, rāda, ka kopumā ES dzīvoja 35,1 miljons ārpus savienības dzimušu personu, bet vēl 19,3 miljoni kādas ES valsts pilsoņu dzīvoja citā ES dalībvalstī.

Vislielākais citu zemju pilsoņu skaits dzīvo Vācijā – 8,7 miljoni, Lielbritānijā – 5,6 miljoni, Spānijā – 4,4 miljoni un Francijā – 4,4 miljoni.

Kopumā šajās zemēs dzīvo 76% no visiem cilvēkiem, kuri Eiropas teritorijā mitinās ārpus savām dzimtajām valstīm. Tur ir nevis vienkārši lielākās migrantu, bet tostarp arī lielākās citu ES dalībvalstu migrantu kopienas.

Vācijā 2016.gada sākumā dzīvoja 3,8 miljoni citu ES dalībvalstu pilsoņi, no kuriem lielākās kopienas veido poļi, itāļi un rumāņi. Savukārt Lielbritānijā mitinājās 3,2 miljoni citu ES dalībvalstu piederīgie - visvairāk poļi, īri un rumāņi.

Teju pusi no iedzīvotājiem citu valstu pavalstnieki veido pundurvalstī Luksemburgā, kurā atrodas daudzas Eiropas institūcijas.

Vienlaikus visi datu apkopotāji norāda, ka darbaspēka migrāciju ES iekšienē precīzi aplēst ir grūti, jo brīvās darbaspēka kustības dēļ šie dati ir aptuveni.

Vienu migrācijas plūsmas ekonomisko šķautni, kura ir ļoti svarīga tā saucamajām darbaspēka donorvalstīm, parāda privātpersonu naudas pārskaitījumi mājsaimniecībām citās valstīs. Tie visai skaidri ES karti sadala divās daļās – valstīs, no kurām privātpersonas naudu vairāk pārskaita, un valstīs, kurās šie pārskaitījumi vairāk tiek saņemti. Bez lieliem pārsteigumiem starp valstīm, no kurām privātpersonu nauda pārsvarā aizceļo uz citurieni, ir Francija, Lielbritānija, Itālija, Vācija, Nīderlande un Īrija. Savukārt lielākās summas tiek saņemtas Polijā, Portugālē, Rumānijā un Bulgārijā. Lai gan mājsaimniecību naudas pārrobežu pārskaitījumiem var būt ļoti dažādi iemesli, pamatu tomēr veido citās zemēs strādājošo finansiālais atbalsts mājās palikušajām ģimenēm.

„Eurostat” dati par mājsaimniecību naudas pārskaitījumiem citu valstu mājsaimniecībām parāda, ka ekonomiskās krīzes karstumā – 2008. un 2009.gadā – tie pieauga un pēc tam tā arī īpaši nesamazinājās. ES iekšienē notikušo naudas pārvedumu summas pēdējos gados svārstās starp 13 un 14 miljardiem eiro, 2015.gadā sasniedzot 14,2 miljardus eiro.

Uz Latviju veiktie privātpersonu naudas pārskaitījumi mājsaimniecībām 2016.gadā ir veidojuši 494  miljonus eiro (jāpiebilst, ka „Eurostat” dati atšķiras no Latvijas Bankas veiktajiem aprēķiniem, kura savas aplēses balsta vairākos pieņēmumos). Uz Lietuvu pērn privātpersonas ir pārskaitījušas 1,1 miljardu eiro, bet uz Igauniju – 111 miljonus eiro.

Vienlaikus „Eurostat” aplēses liecina, ka Latvijā privātpersonu naudas pārskaitījumiem ir vislielākā ietekme uz ekonomiku, jo 2015.gadā tie ir bijuši līdzvērtīgi 5% no iekšzemes kopprodukta. Latvijai seko Horvātija, kur saņemtie privātpersonu naudas pārskaitījumi bijuši līdzvērtīgi 4,3% iekšzemes kopprodukta.