Dienvidkorejā piektdien atklāja ceturto reizi sarīkotās pasaules jaunatnes ziemas olimpiskās spēles, kur dalībnieku vidū ir arī prāva Latvijas delegācija. Lielas cerības latvieši saista ar 3x3 hokeju, kas debitē olimpiskā līmenī.
Sports / Olimpiskā kustība
Latvijas jaunie sportisti janvārī Dienvidkorejā startēs jaunatnes olimpiskajās spēlēs, kur delegācijas karognesēji atklāšanas ceremonijā būs bobslejiste Amēlija Kotāne un hokejists Olivers Mūrnieks. Abi jaunie olimpieši piektdien sarunā Latvijas Televīzijā atzina, ka jūtas pagodināti par iespēju nest valsts karogu, un priecājas doties uz tik vērienīgu forumu.
Pēc nedēļas Dienvidkorejā svinīgā atklāšanas ceremonijā sāksies pasaules jauniešu ziemas olimpiskās spēles, bet ceturtdien Latvijas Olimpiskā komiteja nosauca delegācijas karognesējus. Latvija uz sacensībām Dienvidkorejā sūtīs kuplu delegāciju.
Asi nosodot Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī necilvēcīgo vardarbību un teroru pret tās iedzīvotājiem, Saeimas deputāti nosūtījuši vēstuli Francijas prezidentam un parlamentam ar aicinājumu apsvērt iespēju liegt valstī iebraukt un uzturēties agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – sportistiem. Aicinājumu rosinājusi Saeimas Sporta apakškomisija, un to parakstījuši 80 parlamenta deputāti.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs negrasās atkāpties no idejas pielaist Krievijas un Baltkrievijas sportistus dalībai 2024.gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, noprotams no organizācijas vadītāja teiktā Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag".
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem sportistiem, kas raisījis diskusijas gan Latvijā, gan citviet. Daži Latvijas sportisti jau teikuši, ka spēlēs nepiedalīsies, ja SOK lēmumu nemainīs, bet Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) norādīja, ka vēl ir par agru lēmuma pieņemšanai.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs ir izraisījis daudz emociju, bet no juridiskā viedokļa tas ir bezkaislīgs. SOK ir jāievēro Olimpiskajā hartā iekļautie pamatprincipi, kas nepieļauj nekāda veida diskrimināciju, tādēļ lielākas izredzes novērst agresorvalstu dalību Parīzes spēlēs sniegtu lielvalstu un sporta zvaigžņu plaši protesti, uzskata jurists Juris Valdovskis.
Ukrainas sportistu viedoklis būs ļoti no svara, pieņemot lēmumu par iespēju startēt Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja tur piedalīsies agresorvalstu atlēti, otrdien Saeimā pastāstīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.
Pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs iestāsies noteiktas puses, kas pamudinās Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) atteikties no agresorvalstu atlētu uzaicināšanas arī neitrālā statusā, pirmdien Latvijas Radio teica ielu kultūras un sporta kustības "Ghetto Games" aizsācējs Raimonds Elbakjans.
Lēmums par došanos uz 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm Latvijā joprojām nav pieņemts, un pauzi Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks skaidro ar iespējamo seku apzināšanu, ja delegācija paliks mājās.
Baltijas valstu olimpiskās komitejas vēstulē Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) par nepieņemamu soli nosauca Krievijas un Baltkrievijas sportistiem sniegto iespēju piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs un prasīja nekavējoties sniegt paskaidrojumus par agresorvalstu sportistu atbilstības izvērtēšanas mehānismu, piektdien informēja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs aizstāvēja viņa vadītās organizācijas lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem neitrālā statusā piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, jo individuāli atlēti neesot vainojami viņu valstu valdību darbībās.
Krievijas un Baltkrievijas sportistiem noteiktie neitralitātes kritēriji ļauj cerēt uz agresorvalstu atteikumu piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, uzskata Igaunijas Kultūras ministrijas sporta direktors Tarvi Perns. Iespēju olimpisko forumu boikotēt Igaunijā pašlaik neapspriež.
Starptautiskās vieglatlētikas jumtorganizācijas "World Athletics" stingri noraidošā nostāja pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību būtu atbilstošs paraugs citiem sporta veidiem un ļautu izvairīties no Latvijai sarežģītas situācijas, vērtējot iespējas piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, LSM.lv otrdien teica Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Arnis Lagzdiņš.
Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) jāturpina strādāt kopā ar partneriem, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu Parīzes olimpiskajās spēlēs arī pēc agresorvalstīm labvēlīga Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmuma, bet runāt par boikotu pašlaik ir nevietā, Latvijas Televīzijā otrdien teica LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nedēļas izskaņā pavēstīja lēmumu atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kam būtu jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Kā tādā situācijā rīkoties Latvijai, jāizlemj nacionālajai olimpiskajai komitejai, kas vēl apspriežas ar partneriem un ar lēmumiem nesteidzas.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piektdien atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem.
Ukrainas valdība ir nobažījusies par starptautisko sporta veidu federāciju un nacionālo olimpisko komiteju aicinājumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt zem neitrāla karoga 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, aģentūrai AFP teica Ukrainas sporta ministra pienākumu izpildītājs Matvijs Bidnijs.
Diskusija par to, cik un vai vispār ir vērts ieguldīt, lai Latvija spētu uzņemt olimpiskās spēles, tikai pa īstam sāka attīstīties, kad punktu tai pēkšņi pielika Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), paziņojot, ka Zviedrijas un līdz ar to arī Siguldas kandidatūra 2030. gada ziemas spēļu rīkošanai tiek noraidīta, priekšroku dodot Francijai. Negaidītais SOK lēmums raisījis ne tikai dažādus jautājumus, bet pat sazvērestības teorijas.
Latvijas skrējēja Gunta Vaičule ir iekļauta 32 kandidātu vidū, kas 2024. gadā pretendēs uz ievēlēšanu Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Atlētu komisijā, trešdien apstiprināja SOK izpildkomiteja.
Jaunākie
Interesanti
