Privātskolotāji - ļoti pieprasīti, īpaši svešvalodās un matemātikā

Šonedēļ valsts centralizētos eksāmenus kārto gan devīto, gan divpadsmito klašu beidzēji. Eksāmenu rezultāti, tāpat atzīmes citos mācību priekšmetos, lielā mērā nosaka skolēna iespējas turpināt mācības nākamajā klasē vai uzsākt studijas. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” šonedēļ uzsāk jaunu projektu – „Privātskolotāju karte”, kurā aicina vecākus iesaistīties, lai apzinātu, cik daudzi piemaksā par it kā bezmaksas vispārējo izglītību.

Prasības skolās esot paredzētas izcilniekiem

Iemesli privātstundu popularitātei ir pedagoga individuāls darbs ar skolēnu, jo mācību klasēs skolēnu skaits esot pārlieku liels, norāda gan bijušie pedagogi, gan bērnu vecāki. Jānorāda, ka pensionētu skolotāju, kas jau pēc darba gaitu beigām turpina piepelnīties, mācot skolēnus, netrūkst.

Šādu piedāvājumu netrūkst arī internetā, kur privātstundas piedāvā arī gados jauni cilvēki. Vecāki labprāt maksā par papildu ārpus skolas mācībām, lai uzlabotu bērnu sniegumu, gan tādēļ, lai bērns spētu skolu sekmīgi pabeigt attiecīgās klases kursu, gan tādēļ, lai konkurētu par labākajām vietām ģimnāzijās un augstskolās.

Centralizēto eksāmenu matemātikā šonedēļ kārto divpadsmito klašu skolēni. Arī nākamnedēļ topošajiem absolventiem vairāki valsts nozīmes pārbaudes darbi. Lielie diagnostikas darbi sestajām klasēm jau aiz muguras, bet rezultāti jeb saņemtās atzīmes ietekmē to, vai bērns nokļūs nākamajā, septītajā klasē. Tiem, kuri izvēlējušies skoloties turpināt ģimnāzijās, šo darbu rezultāti ir vēl jo svarīgāki. Tāpēc liela daļa vecāku savām atvasēm meklē privātskolotājus, kas palīdzētu uzlabot bērnu sniegumu.

„Skolā skolotāji vai nu nespēj izskaidrot, vai nu nemāk izskaidrot, jo daudziem iet ļoti labi, bet lielākajai daļai – ļoti slikti,” stāsta mamma Kristīne, kura savai meitai Luīzei visu gadu bija sarunājusi privātstundas matemātikā. Par vienu nodarbību maksāti pieci eiro.

„Mūsu skolā ir tā, ka tie, kas vienkārši spēj uztvert, tie arī saprot. Bet tiem, kuriem iet sliktāk, tiem ir vai nu privātskolotāji, vai nu tie arī paliek. Stundā vienkārši nav laika, jo ir ļoti liels temps, ļoti daudz vielas jāapgūst,” saka Kristīne.

Viņa uzskata, ka izglītības prasības esot pārāk augstas un tās spēj pildīt vien izcilnieki. Savai meitai viņa atradusi tuvējā pilsētā esošu pensionētu matemātikas skolotāju, kas palīdzējusi valsts pārbaudes darbu nokārtot salīdzinoši labi.

Jauna skola, jauns līmenis un nepietiekamas zināšanas

Citas māmiņas Initas pieredze rāda, ka viena privātstunda var maksāt arī trīs reizes dārgāk un to var pasniegt arī skolā nodarbināti pedagogi. Initas 16 gadus vecajai meitai jābeidz devītā klase, lai iestātos izvēlētajā ģimnāzijā, tāpēc meitene apmeklē privātstundas pie topošās angļu valodas skolotājas.

„Šobrīd aktuāla lieta manai meitai ir angļu valoda, kur privātstunda maksā 15 eiro. Ir jāmaina skola un, lai iestātos jaunajā skolā, tika pārbaudīts zināšanu līmenis, un prasības ir daudzkārt stingrākas un tāpēc ir privātstundas. Tās stundas mēs faktiski ņemam pie šīs nākamās skolas skolotājas, kura šobrīd dresē diezgan nopietni,” atzīmē Inita.

Vecāki stāsta, ka bērnus skolo esošie vai jau pensionētie pedagogi, kas skolēnus pa vakariem pieņem pie sevis mājās. Tad pats pedagogs izvēlas cenu, kādu prasīt un, visticamāk, no tās nodokļos neko nenomaksā. Izglītības kvalitātes valsts dienestā gan informē, ka pasniegt privātstundas bez speciāla sertifikāta nav atļauts. Šāda īpaša privātstundu piedāvājošu pedagogu datu bāze darbojas jau gandrīz desmit gadus.

Vairums privātskolotāju - oficiāli nereģistrēti

Lai gan valstī vispārējā izglītība ir bezmaksas, šāds reģistrs šķietami likumīgi popularizē privātstundu praksi. Lai privātprakses sertifikātu saņemtu, Izglītības kvalitātes valsts dienestā jāiesniedz pedagoģisko izglītību apliecinošs dokuments un sagatavota mācību programma. Ja persona augstāko izglītību nav ieguvusi valsts valodā, tad jāuzrāda dokuments, kas apliecina latviešu valodas prasmes.

Šis reģistrs izveidots, lai vecāki uzskatāmi redzētu viņu dzīvesvietai tuvāko pedagogu, kas var palīdzēt apgūt vajadzīgo mācību priekšmetu. Datu bāzē reģistrējušies aptuveni 600 skolotāji, galvenokārt tādi, kas pasniedz angļu valodu. Informācija par privātstundu cenām dienestam nav.

Vienlaikus dienests atzīst, ka to pedagogu, kas pasniedz privātstundas, bet sertifikātu neizņem, noteikti ir daudz vairāk nekā 600. „Lai gan cīņa ir ļoti smaga, jo to vienmēr ir sarežģīti pierādīt, jo, ja mēs ar Jums runājam, tad tikpat labi [var būt], ka Jūs man skaidrojat kādu [mācību] priekšmetu,” stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Jānis Ivans Mihailovs.

„Protams, mēs redzam, ka ne visi savus pakalpojumus likumīgi piedāvā, katru dzīvokli laikam neviens šajā valstī nevarēs apstaigāt, būsim godīgi. Skatoties to pašu [interneta portālu] ss.lv, ko Jūs pieminējāt, ir daudz tādu pakalpojumu sniedzēju, kas uzliesmo pirms dažādiem pārbaudes darbiem, eksāmeniem,” atzīmē Mihailovs.

Ambīcijas, sliktas sekmes, grūtības strādāt lielās klasēs

Latvijas Radio aprunājās ar vairākiem privātskolotājiem, lai noskaidrotu aptuvenās cenas par šiem pakalpojumiem, kā arī to, kāpēc, viņuprāt, šādas papildu nodarbības ir vajadzīgas.

Māra privātstundas vācu valodā pasniedz jau kopš 2000.gadu sākuma. Skolā nekad strādājusi nav, taču studējusi vācu valodu augstskolā. No vecākiem viņa ņem piecus eiro stundā.

Māra atklāj, ka liela daļa bērnu privātstundas apmeklē tieši pirms izšķirīgi svarīgiem pārbaudes darbiem, jo viņu vecāki raizējas par negatīviem pārbaužu darbu rezultātiem. Tomēr skolēnus varētu iedalīt divās lielās grupās. Otra daļa uz papildu nodarbībām nāk tāpēc, lai maksimāli uzlabotu savus rezultātus, piedalītos valsts mēroga olimpiādēs un pretendētu uz vietām Latvijas labākajās ģimnāzijās vai augstskolās.

„Es kādu brīdi mācīju arī franču valodu. Nu, tur nāca papildināties tie, kas tieši ar franču valodu domāja saistīt savu profesiju vai savu nākamo dzīvi. Bērni arī grib konkurēt, viņi redz, ka konkurence notiek mūsu lielajā dzīvē, lielo cilvēku dzīvē, un viņi arī sāk konkurēt savā starpā,” saka Māra. „Īpaši, ja viņi redz, ka skolotāji šo konkurenci atbalsta. Tātad tiek pievērsta uzmanība tiem perspektīvajiem bērniem un [tiek] atbīdīti malā tie bērniņi, kam it kā grūtāk. Vācu valodā nāk arī tādi gadījumi, kad grib mācīties tie bērni, kas jūt, ka vācu valodas nezināšanas pēc viņiem varētu būt skola jāpamet. Arī vecāki baidās par to,” saka Māra.

Savs viedoklis ir arī latviešu valodas skolotājai Inesei. „Es domāju – kur tā skolas nelaime? Mums ir lielas klases. Man audzināmās klases nekad mazāk par 32, 33 [skolēniem] nav bijis. To [mācību stundu lielā klasē] viņš laiž kā publisko runu garām, nevis, kad tu ar viņu individuāli runā [privātstundās]. Tad pavisam cits efekts ir,” atzīmē pensionētā latviešu valodas skolotāja Inese, kura vēlējās palikt anonīma, tāpēc viņas vārds mainīts.

Pēc viņas domām, tieši lielais skolēnu skaits klasē būtiski ietekmē to, cik kvalitatīvi pedagogs var strādāt ar katru solā sēdošo. Tagad Inese par 10 eiro pasniedz pusotru stundu garas konsultācijas latviešu valodā un novērojusi, ka pie viņas pēdējos gados arvien vairāk nāk tādi skolēni, kas kādu laiku padzīvojuši ārvalstīs, bet nu - kopā vai bez vecākiem – atgriezušies Latvijā.

„Kas tagad ir jauns? Jauns ir tas, ka bērni sāk atgriezties no ārzemēm. Atgriežas meitene, kuras mamma ir diplomātiskajā dienestā. Meitene šeit ir beigusi otro klasi un viņa atgriežas devītajā klasē pēc jaunā gada. Latviešu valodu nav mācījusies un tagad četros mēnešos jāsagatavo latviešu valodā. Nu, tam bērnam bija talants, darbaspējas un mēs arī strādājām katru darba dienu. Labi, ka es tepat dzīvoju, pie skolas,” norāda Inese. „Viņa [eksāmenu] nokārtoja uz seši un tagad ir sagadījies, ka es arī desmitajā klasē viņu mācu. Tagad viņa jau iet virs tā seši, viņa jau iet uz to septiņi. Ir arī cita meitenīte, kurai vairākus gadus jau mamma ir Anglijā, šķirtā ģimene. Meitene paziņo, ka „es tur dzīvot vairs negribu”, atgriežas Latvijā, bet kādi trīs gadi trūkst. Un jāsaved atkal tas bērns kārtībā,” saka pensionētā latviešu valodas skolotāja.

Līdzīgi kā Māra, arī Inese atzīst – ir pārsteigta, bet šogad privātstundas pie viņas regulāri apmeklē arī tādi jaunieši, kuriem latviešu valodā vidējais vērtējums ir astoņas, deviņas un pat desmit balles. Šie bērni vēlas konkurēt valsts mēroga olimpiādēs un jau zina, kādas studijas izvēlēsies augstskolā.

Skolēni nāk no labām skolām

Latvijas Radio uzrunāja arī vairākus citus privātskolotājus, kas sarunu atteica, tāpēc apskatām jau Mihailova pieminēto interneta sludinājumu portālu ss.lv, kurā privātskolotāja pakalpojumus piedāvā teju 50 gados jauni cilvēki. Aprunāties ar viņiem klātienē nav viegli, jo šie jaunieši baidās no sodiem, kas varētu būt par privātstundu nelegālu piedāvāšanu.

Sarunai tikai pa telefonu piekrīt Edijs. Puiša vārds pēc viņa lūguma ir mainīts.

Edijam ir 28 gadi un maģistra grāds ekonomikas studijās Rīgas Tehniskajā universitātē. Viņa nodarbības algebrā un ģeometrijā apmeklē apmēram desmit vidusskolēni no dažādām Rīgas skolām. Par uzdevumu risināšanu vienas stundas garumā vecāki puisim maksā desmit eiro.

„Papildus piepelnīties, kas ir primārais. Ir tā, ka šobrīd ir tāds darbs, kas ir no mājām. Respektīvi, es nodarbojos ar daudziem projektiem – kādiem trijiem, četriem dažādiem, un man ir brīvs darba laiks. Kad gribu, tad daru. Pa dienu man paliek pāris stundas brīva laika, un tad es viņas izmantoju, lai papildus piepelnītos, jo desmit eiro stundā tomēr ir diezgan normāli,” pauž Edijs.

Viņš saka, ka bērni ir no dažādām skolām. „No dažādām, pilnīgi dažādām. Pat vairāk īstenībā ir no labām skolām – 3.ģimnāzija, 49.[vidusskola], Kultūras vidusskola. Pārsvarā tās ir centra skolas, jo es pats esmu centrā, tad man arī pārsvarā nāk no centra. Ir arī tādi, ir kas nāk pie manis un gatavojas uz iestājeksāmeniem vai uz eksāmeniem, jo viņi zina, ka es esmu beidzis pietiekami labu augstskolu,” stāsta Edijs.

Privātskolotāji - gan studenti, gan pensionēti pedagogi

Latvijas Radio apkopotie viedokļi liecina, ka privātskolotāji Latvijā ir diezgan pieprasīti. Vidējā cena par nodarbību variē no pieciem līdz 15 eiro, un skolēni vai viņu vecāki visbiežāk palīdzību meklē, lai uzlabotu zināšanas tādos mācību priekšmetos kā matemātika un svešvalodas.

No apkopotajiem viedokļiem arī iezīmējas, ka daudz ir tādu jauniešu, kas gatavi maksāt, lai uzlabotu zināšanas un konkurētu par kādu no vietām ģimnāzijās vai augstskolās, vienlaikus netrūkst arī tādu, kam palīdzība nepieciešama, lai nokārtotu priekšmetu vien ar sekmīgu vērtējumu.

Skolotāju profils arī ir gana plašs – stundas pasniedz gan jaunieši, gan skolā nodarbināti pedagogi, pensionāri un arī cilvēki bez pedagoģiskās izglītības. Un, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums, kaut gan vispārējā izglītība valstī ir bezmaksas.

Sešpadsmitgadīgās skolnieces mamma Inita atzīst - privātstundas tomēr neapšaubāmi ir vairākiem vecākiem aktuāls jautājums. „Acīmredzot, ja nebūtu nepieciešamība vai tā bezmaksas izglītība sasniegtu to mērķi – tas rezultāts apmierinātu visas puses – skolotājus, bērnus, vecākus – nu tad mēs par to nerunātu. Visu laiku kaut kā pietrūkst,” norāda Inita.

Lai gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārraudzībā esošais reģistrs darbojas jau kopš 2006.gada, dienesta pārstāvis atzina, ka patieso aplēšu par to, cik pieprasīti ir privātskolotāji un cik daudz vecāki par papildu nodarbībām ir gatavi maksāt, - vienkārši nav. Tāpēc, lai varētu gūt pilnīgāku priekšstatu par to, cik daudz vecāki Latvijā izmanto privātskolotāju pakalpojumus un cik daudz par šādām konsultācijām maksā, aicinām aizpildīt Re:Baltica interaktīvo „Privātskolotāju karti”.

 
Iesaki šo rakstu
6 komentāri
Sanita
Varu ieteikt ļoti vērtīgu resursu - https://manaprivatstunda.lv/ - tur ir iespējams atrast privātskolotājus vienkopus, pie kam, ar visām atsauksmēm. Atradu tur privātskolotāju savam dēlam - sekmes matemātikā ir uzlabojušās!
Amalija
Cik Andrim S. bija latviešu valodas gramatikā? Muļķiem un sliņķiem privātskolotāji? Tak noņemiet viedtālruņus un planšetes, jo pa kuru laiku dīkdieņi lai mācās!
aie
Privātskolotāji daudziem vajadzīgi, lai savā sabiedrībā izrādītos un palielītos. Svešvalodās varbūt vajag privātskolotāju tajās valodās,kuras nemāca skolā. Valodu sliktā apguve ir tāpēc, ka skolēni neiemācās vārdiņus, gramatikas likumus utt.. Ja stundās censtos uzklausīt mācāmo vielu un mājās to iemācītos, tad problēmu nebūtu. Izglītības procesā jāiesaistās arī vecākiem, kam jāpārbauda, vai viņu auklējums vispār kaut ko dara savā labā. Mūsu izglītības vaina, ka visu laiku uzbrūk skolotājiem, bet sekmīgs mācību process var būt - viens, kas māca un otrs, kas vēlas iemācīties. Kur paliek skolēnu un vecāku atbildība par izglītību? Iznāk, ka par izglītību atbildīgi tikai skolotāji?
Andris Saulite
man meita gāja Rīgas 1, gimn. 7-9 klasi - mācīja gandrīz sakarīgi - no krietni vecām gramatam - bet līdzko uzdevu jautajumus par to ko no savas pamatskolas atceros - balta mēle - ( mana testēsana esot par smagu - bet manā laikā tā bija norma priekš 75% lauku skolā ) es viņai 7-8-9 vietā tikai vidubēju 5-6 liktu tai pat laika skuķis rajona matematikas olimpiadēs vairakreizi 2.-3 vietas
Gramatika
Kuru Tu vari vērtēt, balamute, rakstīt dzimtajā valodā iemācies.
Andris Saulite
Viņa uzskata, ka izglītības prasības esot pārāk augstas un tās spēj pildīt vien izcilnieki. ????????? ( Blēņas - starpība starp NORMĀLU pamatizglītību (73/74 GADS) un augstāo šODIEN ir tikai daži laiKā UN PAPILDUS pateikti papildus teikumi - FORšI BūTU BIJIS AR TIEM SĀKT JEBKURU TēMU SāKOT AR 5 KLASI - diemžel par skolotājiem aizgaja tie kaS INžENIERU LīMENI NEVILKA) *** **** **** šodiem skolas programma ir tik pavirša , virspusēja un caurumaina ka tā atbilst 1973/74 māc. g . padomju pusmuļķu līmenim --- man paveicās beigt 8 klasi līdz ar vecās -smagās programmas beigām -- šodenas vidusskolas CE tiktu bez problēmān jebjura precīzo zinatņu prieksmetā nokartits. Un es saviem berniem lāpu ciet robus - citādi nulli vēra ir obligatā vidējā -- pat atestars nav motīvs - valsts REāLUS muļķus taisa no maniem bērniem ( RELATīVI PRET 73/74 G . LPSR )
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti