Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latviju plosa jau vairāk nekā divus gadus. Slimība sev līdzi nes arī visai stingrus tirdzniecības ierobežojumus cūkaudzētājiem reģionos, kur slimība atrasta mājas cūkām. Taču Latgales pierobežas teritorijas un Ziemeļvidzeme, iespējams, jau pavisam drīz šķirsies no slimības trešās riska zonas nosacījumiem, kas līdz šim saimniecībām liedza izvest produkciju vai dzīvus sivēnus ārpus teritorijas.
- Latgales viensētās cūkas vairs netur
- Mednieki kritušas cūkas mežā uziet arvien retāk
- Biodrošības dēļ svešus fermās neielaiž
- Piesardzīgi vērtē iespējamo ierobežojumu atcelšanu Dienvidlatgalē
- Viena saimniecība atsakās no cūkaudzēšanas, cita cer atsākt eksportu
Slikti gan cūkaudzētajam, gan kaimiņam
Novembra sākumā Briselē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūdza Eiropas Komisiju (EK) mainīt pašreizējās tirdzniecības ierobežojumu zonas vietās, kur ĀCM nav konstatēts vismaz gadu mājas cūkām. Komisija nobalsojusi par zonu izmaiņām, kas nozīmēs nosacījumu mīkstināšanu vairākos novados Latgalē un Ziemeļvidzemē.
(Grafiks: Pārtikas un veterinārais dienests)
(Grafiks: Pārtikas un veterinārais dienests)
Latgalē Krāslavas novada Aulejas pagasts ir pavisam neliels.
Šajā pusē viensētās jeb sādžās vienmēr ir lopu kūtiņa, taču tagad tās pārsvarā tukšas vai kalpo par šķūņiem.
Vienā no koka mājām logā sēž pelēks runcis un durvis ver kāda pensionāre.
"Tas, ka pārstāja audzēt cūkas, tas tiesa. Piemēram, tur, kur pensionāri dzīvo vieni. Vai tad tagad viņi pēc tām visam prasībām var sataisīt to kūti?" retoriski jautā pensionāre. "Man rados ir cilvēki un speciālisti, kuri to kūti ir sataisījuši. Mēs jau skrienam Eiropai pa priekšu. Dzīves teātris manā skatījumā," viņa novērtē stingrās prasības.
Par "dzīves teātri" tika nosaukts tieši cūku mēris.
Pensionāre vēl papildināja, ka slimības ietekmi uz reģionu jūt visi, arī tie, kas cūkas nav turējuši, jo kādreiz varējis no kaimiņa lētāk sarunāt kādu gaļas gabalu, kad kāva.
Tagad jābrauc uz veikalu vai pie lielajām saimniecībām.
Turpat netālu ir arī lielākas cūkaudzētāju saimniecības "Līva" viensēta, taču mājās neviena nav.
Lielajām saimniecībām smagākais laiks jau garām
Aulejas centrā veikals, kultūras nams un pagasta māja. Pagasta pārvaldē kluss, bet sastaptā darbiniece iesaka aprunāties ar pagasta vadītāju Aivaru Umbraško, kurš pats arī esot veterinārārsts un mednieks, tāpēc ĀCM lietas īpaši labi izprotot.
Viņš arī stāsta, ka pats audzējis četras cūkas, bet līdz ar slimības ienākšanu Krāslavas novadā tās nokāvis un audzēt pašpatēriņam vairs negrasās.
"Nav vienkārši pārorientēties uz citu nozari. Cūkas šeit vienmēr ir bijušas labais stariņš, jo piebarot varēja no visa, kas mājās no galda paliek pāri. Lielās saimniecības vairāk tagad tur lieku govi pienam vai gaļas liellopus.
Bet liela daļa pensijas vecuma iedzīvotāju agrāk tiešām audzēja dažas cūkas, lai pēc tam būtu ar ko padalīties ar ģimeni, palīdzētu bērniem. Tās tantes viennozīmīgi vairs neaudzē un neriskē," norāda Umbraško.
Viņa ieskatā, mežā slimība vēl ir apritē, taču mednieki kritušas meža cūkas nu jau uzejot reti. Tuvējā apkārtnē esot kopumā trīs lielās cūku audzētāju saimniecības, kuras šo divu gadu laikā sadzīvo ar mēra trešās zonas tirdzniecības ierobežojumiem un palikušas nozarē
"Tās lielās saimniecibas, kas pastāvēja tikai uz cūku audzēšanu, ir saglabājušās. Vienu brīdi bija ļoti grūti: visi tie noteikumi un arī sabiedrības bailes, bet subsīdijas un laiks saimniekošanu nedaudz ir atgriezis normālās sliedēs.
Tiesa, pilnas avīzes ar sludinājumiem – pārdodu sivēnus," stāsta Umbraško. "Taču ir grūti pārdot vietējiem mājražotājiem, kas kūpina gaļu. Viņiem ir svarīgi gadatirgi, taču no šejienes, trešās zonas, viņi netiek uz tirgiem Viļānos vai Rīgā," pauž pagasta vadītājs.
Dezobarjeras, sētas, maiņas apavi, termiska apstāde un vārīta zāle
Kopīgi ar pagasta darbiniekiem tomēr izdodas sazvanīt arī kādu nelielāku cūku audzētāju saimniecību, kuru sauc "Spēlmaņi".
Tās saimniece Janīna Ozoliņa biodrošības dēļ negrib tikties ar Latvijas Radio korespondenti saimniecībā, tādēļ tikšanās notiek turpat pagasta mājā. Ar cūku audzēšanu lauksaimniece nodarbojas jau 20 gadu un šobrīd fermā 10 sivēnmātes. Gaļu vairs netirgojot, pārdod tikai sivēnus. Cūku mēra ierobežojumi mazai saimniecībai lielus zaudējumus nerada, taču arī Ozoliņa gaida lēmumu par nosacījumu mīkstināšanu.
"Ir slikti, ka nevaram tos sivēnus vest uz tirgu un pārdot. Ne vienmēr visus izdodas pārdot no novietnes uz novietni.
Tad varējām vest uz Daugavpils tirgu. Arī Krāslavā un Dagdā bija tirgi. Uz Daugavpili vedām katru sestdienu, tagad nekur nevaram vest," nosaka Ozoliņa.
Šobrīd ģimene dzīvo ar apziņu, ka nedrīkst atslābt biodrošībā. Ļaudis Latgalē gan tagad smalki esot apguvuši biodrošības pasākumus un bez dezobarjerām, sētām vai maiņas apaviem arī cenšas termiski apstrādāt visu barību, tostarp vasarā nopļauto zāli vārot.
PVD: 90% saimniecību sapratušas, ka biodrošība ir svarīga
Braucot ārā no pagasta Kišku ciema ceļmalā kādā koši zaļā mājā Radio sastop vēl vienu iedzīvotāju, kura stāsta, ka pie mājas audzē tikai dārzeņus.
Tomēr viņa līdzīgi kā citi secina, ka tieši pēdējo divu gadu laikā cilvēki pārstājuši turēt cūkas pašpatēriņam, jo baidās no cūku mēra.
"Lūk, netālu kaimiņiene vienmēr turēja cūkas, tagad vairs to nedara. Nu, kāpēc?" viņa taujā un pati uzreiz atbild: "Tāpēc ka dažādas kaites pielīp lopiņiem. Cilvēki turēja vairākas cūkas un paši sevi nodrošināja ar gaļu un arī kaimiņiem tika lētāk. Tagad pašam audzēt vairs neko nav izdevīgi."
PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus apstiprina, ka dzirdējis par EK balsojumu, kas šo reģionu atbrīvos no ĀCM trešās zonas ierobežojumiem.
Neliela trešās zonas sala gan palikšot teritorijā ap Vārkavu, kur vēl jūlijā slimību konstatēja kādā piemājas saimniecībā.
Inspektors gan uz zonu maiņu jeb ierobežojumu mīkstināšanu arvien raugās piesardzīgi, jo viss atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, lai slimība atkal nenonāktu saimniecībās.
"Ir ļoti labas mazas saimniecības, kas šajā laikā ir sapratušas, ka mēs ar šo slimību vēl būsim spiesti sadzīvot ilgi, un ir uzlabojušas biodrošību. Tāpat ir arī daļa, kas šo jautājumu neizprot, tad ar tiem strādājam nedaudz savādāk – kaut kādas administratīvās lietvedības ierosinām vai piespiedu naudas sodus piemērojam," salīdzina Juškus. "Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu divu cūku saslimšana ar mēri parauj līdzi daudzus citus un nes lielas ekonomiskās sekas reģionam kopumā. Taču kopumā man liekas, ka tagad pat 90% cūkaudzētāju - gan lieli, gan mazi - ir sapratuši, ka biodrošība ir vajadzīga," secina PVD darbinieks.
Inspektors vēl papildina, ka PVD darbs līdz ar zonējuma izmaiņām nemainīsies, piemājas saimniecībās turpinās kontrolēt biodrošību divas reizes gadā un pēc vajadzības ņems arī analīzes. Tāpat jāturpina mežacūku analīžu paraugu pieņemšana no medniekiem.
Atteikšanās no cūkkopības - lielas grūtības un zaudējumi vai neiespējamā misija
Arī Ludzas novadā līdz šim bijuši spēkā ar trešo zonu saistītie ierobežojumi cūkaudzētājiem.
Lielākā saimniecība šajā vietā ir "Cirmas bekons", kas tieši ekonomisko zaudējumu dēļ ilggadējai cūkkopībai atmeta ar roku pilnībā un pārprofilēja saimniecību citā nozarē.
Četrās kūtīs audzē tītarus un aitas, bet vēl septiņas ēkas palikušas tukšas.
"Mums bija vairāk nekā 1000 sivēnmātes un mēs ražojām sivēnus. Pusi nobarojām paši fermās un otru pusi eksportējām uz Poliju," par nu jau aizgājušajiem laikiem stāsta saimniecības pārstāvis Oskars Liepiņš. "Tajā brīdī, kad mūs iekļāva tajā zonā, tad mēs to vairs darīt nevarējām. Līdz ar to bija jārealizē iekšējā teritorijā vai arī kaut kas jālikvidē, tajā brīdī izdevīgāk bija likvidēt daļu. Pēc tam vēl veselu gadu mēģinājām to visu kaut kā atjaunot un darīt, bet tirgus situācija nozarē ir slikta – konkurence, pārprodukcija," norāda Liepiņš.
Savukārt pavisam citā reģionā - Ziemeļvidzemē - ĀCM trešās zonas atcelšana ir laba ziņa lielai cūku saimniecībai "Kunturi". Tā divu gadu laikā sadzīvojusi ar ierobežojumiem, bruņojusies ar biodrošību un tomēr nozarē izlēma palikt, stāsta ražošanas vadītāja Santa Freimane. Tad, kad stāsies spēkā atvieglojumi, saimniecība cer attīstīt svaigas gaļas eksportu uz Igauniju, kas patlaban trešās zonas saimniecībām ir liegts.
"Sakarā ar atrašanos trešajā zonā no 2014. gada vasaras mūsu aplēstie zaudējumi ir apmēram 100 000 eiro. Tie ir nepārdotie sivēni, tirdzniecības aizliegumi un visādas administratīvās lietas, lai varētu izvest uz saviem veikaliem ārpus zonas," stāsta Freimane.
"Tas nemaz nebija tik vienkārši, jo mums taču saimniecībā arī strādā 70 cilvēki. Tāpat fermu rekonstrukcijām ir ņemti kredīti, un tā vienkārši strādāt mēs nevarētu beigt. Mēs gribam, lai šajā reģionā kaut kas būtu un veidotos, nevis visu tikai nolikvidēt," viņa uzsver.
PVD vēl papildina, ka tuvākajā laikā EK publicēs lēmumu par ĀCM riska zonu izmaiņām un tās būs jāiestrādā vietējos Ministru kabineta noteikumos, kas varētu notikt vēl līdz šī gada beigām.
