Šovasar Slokā izcēlās ugunsgrēks. Dega nelegālā izgāztuve. Pēc tam kā pa ķēdīti atklājās liels skaits problēmu. Piemēram atklājās, ka Latvija ik gadu pieņem bīstamus, bet dažreiz arī toksiskus ārvalstu atkritumus kā importu. Un ne vienmēr rīkojas likumīgi. Turklāt valsts netiek galā arī ar saviem atkritumiem. LTV7 raidījuma "Личное дело" žurnālistiem izdevies atklāt kārtējo nelegālo izgāztuvi, kas ir analoģiska nodegušajai.
- Jūrmala: dedz izgāztuve zilām liesmām!
- Izgāztuve Olainē jeb Slokas lauru kandidāte
- Bīstamais imports: kā Latvijā ieved atkritumus
- Latvijā ārvalstu bīstamo atkritumu pēdas zūd
- Nemēslot! Kā valstij tikt galā ar saviem atkritumiem
Latvijā ik gadu ieved simtiem tūkstošus tonnu atkritumu, starp kuriem ir arī bīstamie atkritumi. Atkritumus importē briti, zviedri, vācieši – Eiropas Savienības teritorijā būtībā nav ierobežojumu, bet dabas nodoklis Latvijā ir ievērojami zemāks. Pat legāli tik vaļā no atkritumiem ir daudz lētāk.
Jūrmala: dedz izgāztuve zilām liesmām!
Atkritumu un izgāztuvju tēma pievērsa uzmanību pēc liela ugunsgrēka. Vasaras sākumā, kā vēlāk izrādījās, nelegālā izgāztuvē Slokā izcēlās ugunsgrēks. Dzēsa ilgi.
Ar uguni cīnījās pussimts glābēju, helikopteri, speciālais vilciens. Par to, ka līdzās atrodas bīstami atkritumi, Jūrmalā zināja visi – gan iedzīvotāji, gan iestādes. Pusgadu pirms ugunsgrēka dome un Valsts vides dienests (VVD) uzsāka strīdu ar teritorijas saimnieku par to, ko drīkst un ko nedrīkst glabāt šajā placī.
Tagad par ugunsgrēku atgādina apdeguši koki un melna zeme. Kopējais izvesto atkritumu apjoms veido 12,5 tūkstošus tonnu. Lai to veiktu, tehnikai – smagajām mašīnām un traktoriem – nācās veikt 400 reisus. Atrada arī bīstamos atkritumus: baterijas, kabeļus, elektroniku. Teritorijas sakopšanai valsts iztērēja vairāk nekā 500 tūkstošus eiro.
Ugunsgrēka lietā Jūrmalā uzsākta krimināllieta. Ekonomisko noziegumu pārvalde – kriminālprocess par vides piesārņošanu un atkritumu uzglabāšanas noteikumu pārkāpumu. Otra krimināllieta stāv uz galda Rīgas reģiona kriminālpolicijai – te izmeklē tīšu dedzināšanu. Abās lietās aizdomās turamo nav.
Izgāztuve Olainē jeb Slokas lauru kandidāte
Žurnālisti atklāja nelegālu plastikāta atkritumu izgāztuvi netālu no Olaines – mehāniskās darbnīcas teritorijā. Apmēram tūkstotis tonnu plastikāta nelegāli tiek glabāta zem klajas debess. Un ļoti atgādina jūnijā nodegušo izgāztuvi Slokā. Atkritumu novākšana Olainē ļoti drīz var kļūt par nodokļu maksātāju rūpēm.
Apmēram pushektāru darbnīcas teritorijas aizņem maisi ar sagrieztu plastiku un iepakojumiem, kā arī sasmalcināts plastikāts. Tas te atrodas jau sen – caur maisiem izdīgusi zāle, bet vietām pat metru gari koki. Uz maisiem izlasāma atkritumu izcelsmes valsts – Dānija.
"Личное дело" sazinājās ar zemes īpašniekiem. Noskaidrojās, ka maisi ar plastikātu pieder uzņēmumam "Plastex", kas īrē teritoriju no mehāniskās darbnīcas. Uzņēmuma grāmatvede Olga Podavžuka pavēstīja, ka pārstrādātais plastikāts te glabājas apmēram kopš 2013. gada.
"Kādreiz tas labi gāja uz Ķīnu. Kādā brīdī ķīnieši to pārstāja pieņemt. To ir sarežģīti realizēt. Un to bija ļoti dārgi izvest," saka grāmatvede.
Noskaidrojās arī tas, ka B kategorijas atļaujas, kura nepieciešama šādas produkcijas glabāšanai, uzņēmumam "Plastex" nav. Un nekad nav bijusi. Firma vienkārši vispirms atveda uz teritoriju atkritumus, bet pēc tam sāka raizēties par atļaujas noformēšanas nepieciešamību.
"Mums vajadzēja pilnīgi attīrīt laukumu, bet sanāca apburtais loks. Bija vajadzīgs vairāk nekā 50 mašīnu, lai izvestu visu. Pēc tam vajadzēja saņemt atļauju un visu ievest atpakaļ. To nav iespējams izdarīt," norāda Olga Podvažuka.
VVD devusi uzņēmumam laiku teritorijas attīrīšanai līdz 31. oktobrim. Taču uzņēmums "Plastex" (kura vērtība ir 1 eiro un tas pieder kādam Andrim Božem) lūdz termiņa pagarinājumu. Uzņēmumam tagad ir finansiālas grūtības.
"Kopš marta uzņēmums neveic darījumus. Uzņēmumam ir parādi kopš tā laika. Firmai radās problēmas," uzsver grāmatvede. Tāpat viņa norāda, ka uzņēmumu reāli vada kāds Krievijas pilsonis vārdā Jurijs, taču tagad viņš slēpjas savā dzimtenē un ar viņu sazināties nevar pat firmas darbinieki.
Turklāt, kā norāda Podvažuka, lielākā daļa produkcijas, kas tagad guļ zem klajas debess, kādreiz saņemta no uzņēmuma "Pet Baltija", lielākā plastmasas pārstrādātāja Baltijas valstīs. Savukārt "Pet Baltija" noliedz, ka tā ir viņu plastmasa, tomēr atzīst, ka iepriekš sadarbojās ar uzņēmumu "Plastex", kuram šķiroja atkritumus, pirms "Pet Baltija" ieguva jaunu aprīkojumu.
"Šī gada aprīlī un maijā akciju sabiedrība "Pet Baltija" iegādājās no "Plastex" 14,5 tonnas plastmasas un plastmasas pārslas, kas kā izejmateriāls tika pārstrādātas par PET pārslām saskaņā ar "Pet Baltija" ražošanas sertifikātiem," teikts uzņēmuma oficiālajā atbildē.
Tajā pašā laikā uzņēmumam "Plastex" jau no sākta gala bijušas sarežģītas attiecības ar VVD. "Ar šo uzņēmumu mums ir darīšana jau kopš 2012. gada. Tolaik viņi strādāja vēl Rīgas teritorijā, un jau tad viņi nelikumīgi glabāja atkritumus. Un viņiem tika piemērots administratīvais sods 200 latu apmērā," atklāj VVD vadītāja vietniece Aina Stašāne.
Pēc tam "Plastex" mierīgi strādāja bez jebkādām atļaujām. Līdz to atkal sodīja ar 400 eiro lielu sodu 2015. gadā. Bet pagājušajā nedēļā, jau pēc žurnālistu vēršanās VVD, firmai lika samaksāt 1500 eiro.
Un rodas jautājums. Ja finansiālās grūtībās esošs uzņēmums ar 1 eiro pamatkapitālu bankrotēs, tad no tā paliks tūkstotis tonnu plastikāta atkritumu. Kas tos aizvāks?
"Nevaru atbildēt uz jūsu jautājumu. Kad viss notiek nelikumīgi, kā šajā gadījumā, vienmēr tas beidzas tieši tā. Beigās valstij ir pienākums nodarboties ar šīm izgāztuvēm," saka Aina Stašāne, atzīstot, ka zem klajas debess esošās plastikāta tonnas noteikti var kļūt par VVD galvassāpēm. Tad šos atkritumus nodos utilizācijai citam uzņēmumam par nodokļu maksātāju naudu. Starp citu pēc VVD ziņām šobrīd Latvijā ir apmēram 30 šai nelegālajai izgāztuvei līdzīgas izgāztuves. Tiesa, ne visās glabājas plastmasa.
Bīstamais imports: kā Latvijā ieved atkritumus
Vides un reģionālās attīstības ministrijas informācija liecina, ka uz Latviju importēto atkritumu apjoms ik gadu pieaug.
Pērn pie mums ieveda 308 000 tonnu atkritumu. Sešu gadu laikā – no 2011. līdz 2016. gadam - 1,5 miljonus tonnu atkritumu. Ja ņemam vērā, ka nodegušajā Slokas izgāztuvē tika glabātas 23 tonnas atkritumu, tad 1,5 miljoni tonnu atbilst vairāk nekā 70 šādām izgāztuvēm.
Turklāt valstī tiek ievesti bīstamie atkritumi. Piemēram, pērn Latvijā tika ievestas gandrīz trīs tūkstoši tonnu šādu atkritumu.
Likumdošanā teikts, ka Latvijā nedrīkst ievest vairāk atkritumu, nekā tā spēj pārstrādāt. Tam līdzi jāseko Vides dienestam.
Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kuram ir atbilstoša licence dažādu atkritumu dedzināšanai. Tas ir "Cemex". Ik gadus tas sadedzina 100-120 tūkstošus tonnu atkritumu, pēdējos gados aizvien mazāk. (..)
Latvijā ārvalstu bīstamo atkritumu pēdas zūd
Latvija pieņem bīstamo atkritumu kravas, piemēram, no Zviedrijas. Atkritumus var ievest ar visām nepieciešamajām atļaujām, kuras stingri reglamentētas ES līmenī. Bet var pavadzīmē norādīt, ka tie ir atkritumi no tā sauktā "zaļā saraksta", proti, nav bīstami. Process kļūst vienkāršāks, uzņēmējs ieekonomē.
"Pēc neoficiālām ziņām, šāda iespēja ir. Un tas mūs ļoti uztrauc. Principā, zem nebīstamiem atkritumiem var slēpties jebkas, pat toksiski atkritumi," norāda Latvijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas asociācijas valdes loceklis Andrejs Laškovs.
Kā skaidro Aina Stašāne, "zaļā saraksta" pārvadījumi vispār netiek kontrolēti, bet asociācija zvana trauksmi. Likumos ir caurumi, kurus izmanto negodprātīgi uzņēmēji. (..) Ik gadu Latvijā tiek atklāti trīs līdz nelegālie atkritumu pārvadāšanas gadījumi, atzīst Vides un reģionālās attīstības ministrija. Taču, cik bīstamos atkritumus uzņēmumiem tomēr izdodas ievest Latvijā, maskējoties ar "zaļo sarakstu"?
"Jautājums ir par to, cik šādi gadījumi tiek atklāti... Tie ir vairāki gadījumi gadā, kad krava tiek atgriezta atpakaļ vai aizturēta. Bet mēs pieļaujam, ka patiesībā šādu pārkāpumu var būt vairāk," norāda Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Vien pērn Latvijā ieveda 308 tūkstošus tonnu atkritumu. 22% no importētajiem sadzīves atkritumiem izmantoja Latvijas rūpnīca "Cemex". Gandrīz 70 tūkstošus tonnu.
Jautājums – kur glabājas pārējais? VARAM atsaucas uz VVD. Viņi it kā kontrolē, kurp pēc tam nonāk ievestie atkritumi. Taču arī VVD nesniedz precīzu atbildi.
"Tam visam nevar izsekot, tāpēc ka tos atkritumus, kuri mētājas, klasificē kā atkritumus, kurus var ievest pēc "zaļā saraksta". Par šiem pārvadājumiem mēs uzzinām tikai no statistikas datiem, kuru saņemam pēc gada," piebilst Stašāne.
Bet šo atkritumu liktenis nav zināms. Labākajā gadījumā tos gaida pārstrāde, bet sliktākajā – izgāztuve. (..) Amatpersonas sila sistēmu mainīt. Divriteni neizgudrošot, ņemšot piemēru no kaimiņiem.
"Lietuvā, piemēram, pirms atkritumu pārvadāšanas veikšanas, tajā skaitā valsts robežās, jāinformē valsts iestādes dažas dienas iepriekš. Izpētījis noteiktus riska faktorus, inspektors nolemj doties vai nedoties pārbaudē. Ja inspektors ierodas vietā, bet viņam saka, ka krava jau aizbraukusi, jūs nokavējāt, tad attiecīgi šis objekts netiek pieskaitīts pie tiem, kuriem piemērojama dabas resursu nodokļa atlaide. Protams, vajag pārskatīt arī sodus. Jā, tas uzliek uzņēmējam noteiktu slogu, bet, pēc mūsu domām, tas ir vajadzīgs, lai novērstu nelegālos pārvadājumus un krāpniecību," skaidro Ozola.
VARAM nāks klajā ar priekšlikumiem par kontroles pastiprināšanu šajā jomā jau septembrī.
Nemēslot! Kā valstij tikt galā ar saviem atkritumiem
Neskaitot svešos, ir arī Latvijas atkritumi. Tie, kurus valsts rada, bet nepaspēj pārstrādāt. Latvijai ir 10 gadi, lai to iemācītos darīt.
Pēc oficiālās statistikas, pērn Latvija saražoja 2,5 miljonus tonnu sadzīves atkritumu, un vairāk nekā 20% glabājas poligonos.
Taču Eiropas Parlamenta deputāti piedāvā no 2030. gada pārstrādāt vismaz 65% atkritumu, bet poligonos glabāt tikai 10%.
Pagaidām gan Latvijai ar to ir lielas problēmas. Atkritumi gadiem guļ pagaidu poligonos, saka VARAM. (..)
Latvijai ir iespēja izpildīt Eiropas direktīvas līdz 2030. gadam, taču, lai tā notiktu, jāpieslēdzas pašvaldībām – jāstimulē iedzīvotāji šķirot atkritumus. Tad tos varēs pārstrādāt. Pagaidām gan tikai divas Latvijas pašvaldības – Stopiņu un Brocēnu – uzstādījušas speciālus konteinerus.
Vides ministrija pagaidām neplāno pieņemt attiecīgus lēmumus. Lūk, tāds apburtais aplis. Lai no tā izkļūtu, Latvijai ir nedaudz vairāk par 10 gadiem. Laika atskaite sākusies.
Pilnu raksta versiju lasiet rus.lsm.lv!
