Leģendāro brāļu Laivinieku laikos viss bija vienkārši. Ķešā skanoša nauda patiešām nozīmēja ķešā skanošu naudu – monētu šķindoņu un banknošu čaboņu. Taču tagad teju katra Latvijas iedzīvotāja kabatā vai makā atrodas viena vai vairākas maksājumu kartes, daži izmanto pat pilnībā virtuālu valūtu - bitkoinus.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas apkopoto informāciju 2016. gadā kopējais Latvijā izsniegto maksājumu karšu skaits pārsniedza 2,3 miljonus, tādējādi apsteidzot pat iedzīvotāju skaitu. Kādēļ mūsu ikdienā skaidras naudas norēķinus nomaina bezskaidras naudas norēķini un cik patiesas ir prognozes, ka paredzamā nākotnē skaidrā nauda no mūsu dzīvēm var pazust pavisam?
- Jaunāki cilvēki dod priekšroku kartēm, vecāki – skaidrai naudai
- Profesore: Runas par banknošu izzušanu ir krietni pārspīlētas
- Latvijā skaidru naudu ieplūdina tūristi
- Bezskaidras naudas norēķini ir izdevīgi bankām un nodokļu uzraugiem
- Maziem tirgotājiem bezskaidras naudas norēķini joprojām neizdevīgi
- No virtuālās naudas attur bažas par drošību
Ar karti ērtāk, nav jāskaita sīknauda, un nav jāiet uz bankomātu. Tā, raksturojot savus ikdienas ieradumus, saka kāda galvaspilsētas centrā sastapta rīdziniece.
Latvijas Bankas pētījums, kas veikts īsi pēc Latvijas iestāšanās eirozonā, gan liecina, ka iedzīvotāji, kas par saviem ikdienas pirkumiem lielākoties norēķinās, izmantojot maksājumu karti, ir mazākumā. No šī pētījuma izriet, ka aptuveni septiņi no desmit norēķiniem Latvijā notiek skaidrā naudā.
Jaunāki cilvēki dod priekšroku kartēm, vecāki – skaidrai naudai
Tomēr, ja vērtējam nevis pēc maksājumu skaita, bet pēc to vērtības, situācija jau pirms trim gadiem bija nedaudz cita – vairāk nekā 56% darījumu kopapjoma veidoja bezskaidras naudas norēķini. Svaigāki ir "SEB bankas" rīcībā esošie dati, kas liecina, ka aptuveni 40% Latvijā notikušo maksājumu ir apmaksāti ar bezskaidru naudu, bet 60% gadījumu par pirkumiem tiek maksāts skaidrā naudā.
Tomēr "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars uzsver, ka skaidras un bezskaidras naudas norēķinu izmantošana ikdienā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp – no cilvēka vecuma.
"Jauni cilvēki krietni vairāk visādas lietas veic attālināti – internetā. Gados vecāki cilvēki tomēr izņem naudiņu bankomātā un tad iet uz veikalu," norāda Škapars.
"Esam veikuši pētījumu. Tam ir divi galvenie iemesli. Viens ir tas, ka cilvēkam ir vieglāk kontrolēt savu naudiņu tad, kad tā ir makā. Otrs iemesls ir tāds, ka joprojām ir bailes un neuzticība virtuālajai videi," skaidro Škapars.
Gados jaunāki cilvēki aptuveni trešajā daļā gadījumu par precēm un pakalpojumiem maksā skaidrā naudā.
Runas par monētu un banknošu izzušanu ir krietni pārspīlētas
Bezskaidras naudas popularitātes ziņā Latvija krietni atpaliek no Zviedrijas, kur 90% norēķinu notiek elektroniski. Izskanējuši pat pieņēmumi, ka jau pēc dažiem gadiem, proti, ap 2020. gadu skaidras naudas norēķinus Zviedrijā var piemeklēt dinozauru liktenis. Proti, tie izzudīs pavisam.
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga, atsaucoties uz aizvadītajā gadā publicētu pētījumu par skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem, gan domā, ka runas par monētu un banknošu izzušanu no mūsu ikdienas ir krietni pārspīlētas.
"Tur bija analizētas septiņas lielas ekonomikas – Amerika, Vācija, Francija, Nīderlande, Kanāda, Austrija un Austrālija. Un tur parādās, ka iedzīvotāji nemaz negrasās atteikties no skaidrās naudas. Īstenībā arī skaidrās naudas apjoms ne tikai šajās valstīs, bet arī Eiropas Savienībā un eirozonā nevis samazinās, bet, gluži pretēji, palielinās. Samazinās tikai atsevišķās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Īrijā un Lielbritānijā," norāda profesore.
Vērts gan atzīmēt, ka, vērtējot pēc skaidras un bezskaidras naudas darījumu attiecības pret valsts iekšzemes kopproduktu, Latvijā skaidras naudas darījumu īpatsvars ir krietni zemāks par eirozonas vidējo rādītāju. Viszemākā skaidras naudas darījumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir jau pieminētajā Zviedrijā, stāsta Rupeika-Apoga.
"2016. gadā viņiem tikai 1,4% sastāda skaidra nauda apgrozībā salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu. Vidēji eirozonā tie ir aptuveni 10%, pie mums tie ir 6%. Bet, ja mēs paņemsim, piemēram, Bulgāriju, tur tie ir 13%," atklāj Rupeika-Apoga.
Runāt par skaidras naudas izzušanu Latvijā vēl ir stipri pāragri, apliecina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vecākais ekonomists Ivars Tillers.
Latvijā skaidru naudu ieplūdina tūristi
Saskaņā ar centrālās bankas datiem aizvadītā gada beigās apgrozībā esošo Latvijas Bankas emitēto monētu un banknošu kopvērtība bija 308 miljoni eiro. Ļoti precīzu datu par to, cik liela ir apritē esošās skaidrās naudas kopējā summa, gan nav, jo apgrozībā nonāk gan nauda, ko no citām eirozonas valstīm šeit atved tūristi, gan nauda, kuru, piemēram, Vācijā vai Īrijā strādājošie Latvijas valstspiederīgie sūta saviem tuviniekiem Latvijā.
"Ir grūti novērtēt pārrobežu naudas plūsmas. Katrā ziņā, mums pagaidām ir pozitīva tūrisma plūsma, kas nozīmē, ka ārvalstu tūristi šeit tērē vairāk naudas, nekā Latvijas tūristi tērē ārzemēs. Tas nozīmē, ka, ja šie norēķini notiek skaidrā naudā, notiek skaidrās naudas ieplūde ar tūrisma starpniecību," skaidro Tillers.
Lai arī pieprasījums pēc bezskaidras naudas aug straujāk nekā pieprasījums pēc skaidras naudas, atšķirībā no vairākām citām eirozonas valstīm, piemēram, Austrijas un Portugāles, Latvijā pagaidām nevar runāt par apritē esošās skaidrās naudas apmēra samazināšanos, norāda Tillers.
"Šajās divās valstīs no apgrozības izņemtais eiro apmērs pārsniedz emitēto jeb apgrozībā laisto eiro apjomu. Tad tīri statistiski sanāk, ka šis neto emitētais apjoms ir negatīvs," saka Tillers.
Bankām lētāk, nodokļu uzraugiem – vieglāk
Tehnoloģiju progress ir tikai viens no bezskaidras naudas norēķinu popularitāti veicinošiem faktoriem. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tajā ir ieinteresētas bankas, ir iespēja samazināt izmaksas, jo skaidras naudas darījumu apkalpošana izmaksā dārgi, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ.
Daudzviet vērojami centieni samazināt skaidrās naudas īpatsvaru ekonomikā, jo īpaši – lielāka apmēra darījumos. Piemēram, Austrālijā no apgrozības tiek izņemtas 100 dolāru banknotes, bet Eiropas Centrālā banka, sākot no nākamā gada, plāno pārtraukt 500 eiro banknošu drukāšanu.
Bezskaidras naudas norēķinu popularizēšanā ieinteresētas ir ne tikai bankas, bet arīdzan nodokļu administrācijas, skaidro Ramona Rupeika-Apoga.
"Elektroniski apstrādāt maksājumus komercbankām izmaksā lētāk, tādēļ tā ir izmaksu optimizācija. No makroekonomiskā viedokļa, ja mums ir valsts ar augstu korupcijas un ēnu ekonomikas līmeni, bet mēs gribam panākt, lai visi maksātu nodokļus, ir ļoti viegli izsekot elektroniskajiem norēķiniem, kas notiek bezskaidrā naudā. Tajās valstīs, kur ir augsts korupcijas līmenis, no skaidrās naudas atteikties negrib, jo, ja ir skaidra nauda, ir ļoti viegli norēķināties par precēm un pakalpojumiem, nemaksājot nodokļus. Bezskaidrā nauda šādu iespēju nepieļauj," norāda Rupeika-Apoga.
Iespējams, centieni izskaust ēnu ekonomiku ar bezskaidras naudas norēķinu palīdzību, apgrūtina dzīvi nelegālajiem darboņiem, tomēr šie darboņi naski atrod veidus, kā tos apiet, zina stāstīt Latvijas Universitātes profesore.
"Agrāk maksāja algas, lai samaksātu darbiniekiem, nemaksājot nodokļus. Bet jau labu laiku algas vairs nemaksā aploksnēs, bet gan pārskaita uz karti, kas ir izsniegta nevis Latvijā, bet gan kaut kur ārzemēs. Darbinieki dabū karti, nezina, ne kas tā par karti, ne kas tā par banku. Darbiniekus bieži vien tas nemaz neinteresē, jo viņi taču var aiziet uz veikalu, lai iepirktos, vai izņemt naudu bankomātā. Daudzi tā arī dara, jo tā jūtas drošāk, jo viņiem nav pieejas tam bankas kontam, pat konta atlikumu nav iespējams apskatīties bankomātā. Tu tikai zini, ka tev tādu algu tur ieskaitīja, un mēģini to noņemt. Tas notiek Latvijā, jā," stāsta Rupeika-Apoga.
Maziem tirgotājiem kartes joprojām neizdevīgas
Tradīcijas un paražas dažādās valstīs atšķiras. Arī attieksmē pret naudu, kas ķešā skan. To apliecina jau iepriekš pieminētais 2016. gadā publiskotais pētījums par skaidras un bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu septiņās dažādās valstīs. Tā ietvaros tūkstošiem šo valstu iedzīvotāju tika lūgts atbildēt uz jautājumu, cik daudz skaidras naudas ir viņu makos.
Piemēram, Austrālijā tie ir aptuveni 30 dolāri, Austrijā tie ir jau 110 dolāri, viņiem, saskaņā ar šo pētījumu, visvairāk patīk skaidrā nauda. Vācijā tie vidēji ir 90 dolāri, Amerikā – ap 30 līdz 40 dolāri.
Tuvākajā nākotnē bez monētām un banknotēm nevarēsim iztikt vēl viena iemesla dēļ. Un, proti, nebūt ne visās tirdzniecības vietās ir iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs stāsta, ka, lai arī maksa par transakciju, kas tiek aprēķināta procentos no darījuma summas, pēdējo gadu laikā ir sarukusi, mazajiem tirgotājiem par katru darījumu bankai un karšu kompānijai nākas atdot līdz pat pusotram procentam no ar karti apmaksātā pirkuma summas.
"Tas, kas papildus ir ieviests, ir, ka, ja agrāk bankas pašas par saviem līdzekļiem uzstādīja termināļus, tad tagad tās prasa tirgotājiem maksāt par uzstādītajiem termināļiem," Danusēvičs.
Par katru veikalā esošo POS termināli veikala īpašniekam ik mēnesi nākoties maksāt 15 eiro.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars to nenoliedz – lielie tirgotāji šajā ziņā ir krietni vien izdevīgākā situācijā nekā mazie.
"Ja mēs runājam par diviem lielākajiem tirdzniecības tīkliem Latvijā, tad viņiem šīs izmaksas ir tādas pašas kā Vācijā vai Anglijā. Ja ir ļoti liels miljonu apgrozījums, tad tīrā peļņa karšu kompānijām no tā ir ļoti neliela. Maziem tirgotājiem ir grūtāk, jo viņi nevar pateikt, ka viņiem būs 8 miljoni transakciju mēnesī," skaidro Škapars.
No virtuālās naudas attur bažas par drošību
Vēl viens iemesls, kādēļ nebūt ne visi steidz izmantot bezskaidras naudas norēķinus, kas līdz ar bezkontakta karšu ieviešanu un pat maksājumiem bez kartēm kļuvuši ļoti ātri un parocīgi, ir bažas par virtuālajos "maciņos" esošās naudas drošību.
Maksājumu karšu datu zādzības kļūst arvien izplatītākas, savukārt, iegūstot pieeju banku rīcībā esošiem datiem, ikviens, arī dažādi ļaunprāši, var tikt pie plašas un detalizētas informācijas par iedzīvotāju ienākumiem, ikdienas gaitām un tēriņiem, vērtīgiem pirkumiem un tamlīdzīgi.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars ir pārliecināts, ka turpmākās investīcijas, kas saistītas ar banku informācijas sistēmām, galvenokārt jāiegulda tieši drošības līmeņa paaugstināšanā.
"Negodīgie cilvēki sen ir pārcēlušies uz virtuālo vidi. Par to ir jādomā arī centrālās bankas un regulatoru līmenī," saka Škapars.
Turklāt par norēķinu datu drošību jādomā ne tikai bankām un tās uzraugošajām institūcijām, bet arīdzan dažādām kontrolējošām iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kurš iegūst arvien plašāku pieeju informācijai par iedzīvotāju norēķiniem, uzsver Škapars.
"Tieši tāpat kā bankai un apdrošināšanas sabiedrībai, tieši tāpat kā slimnīcai, arī Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts iestādēm ir jābūt garantijai par 200 procentiem, ka šī informācija neaizies neceļos. Tie ir ļoti sensitīvi dati. Viena lieta ir par naudas apjomu, bet otra: vai jūs gribat, lai kāds zinātu, kāda daktera pakalpojumus jūs esat apmaksājis? Tā ir ļoti intīma informācija," pauž Škapars.
"Un, ja cilvēks ir vērtība šajā valstī, tad šie jautājumi ir jāuzdod. Ja mēs dalāmies ar datiem, tad kas ar tiem tālāk tiek darīts, kas tiem var piekļūt?" vaicā bankas pārstāvis.
Ērtības, protams, ir būtisks arguments par labu dažu paradumu maiņai, taču pagaidām pilnīga atteikšanās no skaidras naudas savā ikdienā diez vai būs izsvērts lēmums.
Vismaz pārskatāmā laika periodā visprātīgāk tomēr rīkosies tie, kas maciņā līdzās maksājumu kartei vai kabatā līdzās tālrunim ar norēķina funkciju turēs arī kādu drusku vecās labās skaidrās naudas, bet, veicot attālinātus norēķinus, dažkārt arī apdomās, kam un kāpēc šī nauda tiek pārskaitīta.
