Īstenības izteiksme 15 minūtēs

"Sistēmas bērni" liecina: internātus un slimnīcas izmanto kā draudu nepaklausīgajiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Vardarbību pret «sistēmas bērniem» pamana ne tikai psihologi

Sistēmas bērni: Bērnunami turpina saņemt naudu par «izsūtītajiem» audzēkņiem

«Sistēmas bērni»: Bērnunami turpina saņemt naudu par «izsūtītajiem» audzēkņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Neatkarīgo ekspertu komandas pārstāvji Jelgavas bērnunamā saņēmuši liecības, ka no neērtajiem audzēkņiem iestāde "atbrīvojas", ievietojot psihoneiroloģiskajās slimnīcās un sūtot "trimdā" uz attāliem internātiem. Arī slimnīcā atzīst, ka daži bērnunami to izmanto ļaunprātīgi. Šī prakse, izrādās, ir ļoti izdevīga pašvaldības institūcijām, skolām, slimnīcām, vēl kādam, un visa pamatā ir nauda, taču noteikti tas nav izdevīgi pašvaldības un valsts budžetam vai pašiem bērniem. 

Esošā finansēšanas kārtība ir ļoti izdevīga, pirmkārt, bērnunamiem. Tā paredz, ka nauda seko nevis bērnam, bet gan institūcijai. 

Jelgavas bērnu aprūpes nama budžets pērn pārsniedzis 600 000 eiro. Šis ir viens no dārgākajiem bērnunamiem Latvijā.

Pašvaldība katra bērna vajadzībām atvēl vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, bet citas pašvaldības tam tērē pat uz pusi mazāk. Jelgavnieku summā ierēķināti arī komunālie maksājumi, izdevumi par remontiem, siltumnīcām un mazdārziņu, un šajā sistēmā ir nenoliedzama loģika - jo vairāk iestādē bērnu, jo lielāks tās budžets.  

Bērna nav, bet nauda ir

Latvijas Radio sērijā "Sistēmas bērni" otrdien stāstīja par Jelgavas bērnunama audzēkni, kas klaiņo gandrīz pusgadu. Par viņu formāli bērnunams ik mēnesi saņem vairāk nekā 1000 eiro, bet īpaši neviens viņu nemeklē. Informācija formāli nodota Valsts policijai. Jelgavas pašvaldības policija nemaz neuzskata, ka viņš būtu pazudis.  

"Šis puisis, es uzskatu, nav nekur pazudis. Viņš vienkārši pārvietojas, kur vēlas," atzīst policijas priekšnieka vietnieks Andris Lakstīgala.

Desmitiem bērnunama audzēkņu mācās dažādās internātskolās, taču naudu par viņiem saņem gan bērnunams, gan izglītības iestāde - viss notiek dubultā. Trešā daļa no 50 nepilngadīgajiem mīt internātskolās.

Jelgavā ir vairākas sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas un arī divas ģimnāzijas, taču liela daļa mācās blakus esošajā novadā, Vircavas, Lielplatones pagastos, un vēl daļa tālajos internātos Latgalē.

Bērni nokļūst absolūtā valsts apgādībā, kas nozīmē, ka par bērnu skološanu finansiāli jau atbild Izglītības ministrija. Pašvaldības nauda paliek bērnunamam. Tas izklausās apmēram tā – mans īpašums ir mans bērns, bet viņa apgādību uzticu citam un par svešu naudu.

Bērni nokļūst pilnā valsts apgādībā, jo Izglītības ministrijas, nevis pašvaldības budžets seko bērnam uz internātu. Vidēji viena bērna uzturēšanās internātskolā mēnesī izmaksā 300 eiro. Jāņem gan vērā, ka izvēlētie internātskolas pakalpojumi Latgalē ir pat četras reizes lētāki nekā Rīgā un ka tie atrodas 200 kilometrus tālāk no pagaidu mājām.


dati: Tiesībsarga birojs
 

Jelgavas bērnunama direktore Maija Neilande, kas bērnu izvešanu no Jelgavas pamato ar pusaudžu izolēšanu no nelabvēlīgas vides, apgalvo – šī sistēma nebūt neesot iestādei izdevīga. Piemēram, kabatas nauda un citi sīki izdevumi tiekot doti audzēkņiem līdzi.

"Ēdināšanas nauda mums ir tikai tik, cik ir. Rēķinot, tie ir brīvlaiki, nu reizi mēnesī, kad bērns ir iestādē. Tur skola viņam nemaksā, ēdināšana ir izrēķināta ārā. Visas brilles, visas zāles, kas bērnam jālieto, mēs visu iegādājam un dodam līdzi," stāsta Neilande.  

Tiesībsarga birojs aprēķinājis, ka gadījumā, ja bērna dzīvesvieta deklarēta bērnunamā, bet viņš faktiski dzīvo internātā un vēl ārstējies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, tad valsts kopā ar pašvaldību šiem mērķiem iztērē nepilnus divus tūkstošus eiro mēnesī. 


dati: Tiesībsarga birojs
 

IZM plāno sistēmu iekustināt

Tomēr par absolūti absurdu šādu situāciju sauc ne vien bērnu tiesību aizstāvji, bet arī Izglītības ministrija, kas finansē internātskolas.

Valstī ir 15 vispārējās un 59 speciālās internātskolas. To uzturēšana izmaksā vairākus miljonus eiro gadā. Valsts maksā pedagogiem algu, uztur bērnus un skolu saimniecības.

Tagad sistēmu plānots iekustināt, nogriežot finansējumu, saka ministrijas vecākā eksperte Modra Jansone.

"Šo skolu lomai ir jāmainās. Ir pagājis laiks, ir mainījusies sabiedrība un šo skolu lomai arī būtu jāmainās no tā, ka šajās iestādēs tiek veidota tāda ļoti nošķirta vide bērniem no varbūt sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai ģimenēm, kas [bērnus] atdod pilnā valsts aprūpē un vairāk neinteresējas," norāda Jansone.  

Adamovas internātskola, no kuras Jelgavas bērnunama audzēknis, pēc bērna liecībām, atgriezies ar zilumiem, jo darbiniece piekāvusi ar augstpapēžu kurpēm, un Aleksandrovas pamatskola Dagdā ir iecienītas bērnu "izsūtīšanai".

Bērnus tur nogādā policijas pavadībā. Neatkarīgi no tā, ka Jelgavā 2.internātskola būtu tikpat piemērota skolēniem. Taču šāda prakse ļauj bērnunamam saglabāt lauvas tiesu pašvaldības naudas, jo bērna dzīvesvieta formāli ir bērnunams, un vienlaikus valsts par bērna aprūpi maksā cita novada skolai.

Internātskola noliedz bērnunama naudas saņemšanu

Adamovas skolas direktors Jānis Puriņš pretēji bērnunama vadītājas sacītajam teic, ka skola pati apmaksā ēdināšanu un citas lietas.

"Mēs veicam mums uzticētos pienākumus godam un gribam, lai mūs atbalsta. Lai netiktu likvidētas šādas skolas. Jo domas ir visādas, integrēt bērnus vispārizglītojošās skolās. Būs konflikti, nebūšanas, rezultāta nebūs," saka Puriņš.

Skolu budžets ir atkarīgs no audzēkņu skaita, tāpēc arī institūciju bērnus pieņemt ir izdevīgi. Adamovas budžets vidēji ir pusmiljons gadā. 

Publiskajā telpā tiek uzturēti vēstījumi no internātiem, ka tie gan mācēšot bērnus disciplinēt, kontrolēt un izolēs no nelabvēlīgiem draugiem.

"Te bērnam vienmēr ir jābūt, jāzina, kur viņš ir, brīvība viņam ir, bet viņš tiek pieskatīts, pieaugušajiem jāzina, kur viņš ir. Un tad viņi pieņem, sākumā ir pretreakcija, bet pēc tam viņi to pieņem kā dzīves nepieciešamību – tātad laikā ir jāceļas, tātad tikos ir rīta vingrošana, sagatavošanās mācībām, brokastis, mācības, launags, pusdienas, vakariņas," klāsta Adamovas internātskolas direktors Puriņš.

"Nav bērniem tās brīvības, bet tas bērnus ar šādu diagnozi, kādi mācās mūsu skolā, ieliek rāmjos," piebilst direktors.

Bērnunamu audzēkņi psihoneiroloģiskajās slimnīcās

Vēl dāsnāk valsts maksā par bērnu atrašanos psihoneiroloģiskās slimnīcās. Vairāki simti bērnu tajās nonāk katru gadu, un kopumā visā Latvijā teju 40% ārstēto bērnu nākuši no bērnunamiem.

Slimnīcā "Ģintermuiža" pagājušajā gadā ievietoti 85 nepilngadīgie, aptuveni puse no Jelgavas, tai skaitā bērnunama. Šogad palātās pabijuši jau 27 bērni, puse nākusi no ģimenēm, otra puse no institūcijām.

Ainažu bērnu pshinoeiroloģiskajā slimnīcā pērn stacionēti 104 bērni, šogad jau 30. Ainažu pacienti šādās slimnīcās gulējuši ne reizi vien. Veselības ministrija pērn tam tērējusi nepilnus divus miljonus eiro, un tā gadu no gada. 

Bērnus, kas dzīvo aprūpes iestādēs, psihoneiroloģiskajās slimnīcās ievieto desmitiem reižu biežāk nekā bērnus, kas dzīvo ģimenēs, secinājis Tiesībsargs.

Ārstēšanās psihoneiroloģiskajā slimnīcā valstij katru dienu izmaksā ap 36 eiro. Daugavpilī pakalpojums ir lētāks, Rīgā pārsniedz 50 eiro. Jelgavā un Ainažos tas sasniedz 30 līdz 40 eiro dienā.

Par katru bērna ārstēšanu slimnīca saņem vairāk nekā 1000 eiro. Miljoniem lielas izmaksas veidojas tāpēc, ka ārstēšanās ilgst gandrīz mēnesi. Tas ir izdevīgi arī bērnunamiem, jo pašvaldības piešķirtā nauda tiem paliek tik un tā.

Ģintermuižas slimnīca atzīst – ne visi bērni tajā nonāk pamatoti

Vai tas kādam patiešām ir izdevīgi? Un cik pamatota vēl ir ārstēšana ar medikamentiem?

"Es konstatēju, ka tās meitenes nav, un man citi bērni pastāsta, ka tā meitene ir aizvesta uz Ģintermuižu. Tad, kad viņa bija atbraukusi atpakaļ, viņas seja bija uzblīdusi. Tad gan es viņu satiku, dienu pēc atbraukšanas. Viņas seja bija uzblīdusi, viņa bija visa mazās, nosētās pumpiņās, viņa bija uzpampusi un kasījās. Es jautāju arī šai audzinātājai, kā tiek palīdzēts bērnam? "Mēs vienkārši sakām, lai viņa nekasās, ka tas pāries"," stāstīja viena no ekspertu grupas dalībniecēm, psiholoģe Andrija Likova.

Viņa bērnus Jelgavā intervējusi un novērojusi, lai atbildētu uz jautājumu, cik pamatota ir ārstēšana ar medikamentiem.

Psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ģintermuiža" Narkoloģijas nodaļas vadītājs Genadijs Vihņēvičs Latvijas Radio vaļsirdīgi atzīst, ka bērni ne vienmēr nonāk slimnīcā pamatoti.

"Vienmēr nav. Tā ir arī varbūt mūsu subjektīva attieksme. Mums bieži vien ir tāda sajūta, ka bērnu iestādes grib tikt vaļā no saviem bērniem. Un tāpēc viņi ir gatavi sūtīt jebkur viņus, lai tikai viņi nebūtu viņiem acu priekšā," saka Vihņēvičs.

Viņš apliecina, ka to saka arī bērni. "Tā mums diemžēl izskatās, un tad, kad mēs sākam kaut ko viņiem teikt, viņi saka – "a no mums prasa, lai mēs kaut ko darītu ar viņiem, tur bija viena epizode, kad viņa bija kaut ko palietojusi". Nu, ziniet, tāda attieksme…" stāsta slimnīcas pārstāvis.

"Tas nav katrā bērnunamā, protams. Mums ir atsevišķi bērnunami, kuri ļaunprātīgi izmanto tādu lietu, kā kaut kur aizsūtīt savus bērnus," atzīst Vihņēvičs.  

Daudzi bērnunamu bērni iepriekš gulējuši vēl citās līdzīga profila slimnīcās, un speciālisti dodot vien rekomendētos medikamentus, citiem zāles nedodot vispār. Aizsūtīt atpakaļ uz bērnunamu nav iespējams, skaidro Vihņēvičs.

"Viņu taču nosūta ar narkologa nosūtījumu. Mums nav tiesības neņemt, kamēr mēs saprotam, kas tur īsti ir, mums vajag viņu izmeklēt, savilkt visus galus. [..] Narkologiem, man liekas, daudziem ir pilnīgi vienalga. Viņi izpilda mehānisku funkciju, uzrakstīt papīru," saka Vihņēvičs.  

Konstatē neatbilstības bērnu medicīnas kartēs

Aizdomas par nepamatotu ievietošanu stacionārā pirms dažiem gadiem bija nonākušas līdz Veselības inspekcijai, bet pārkāpumus toreiz nekonstatēja.

Tomēr arī tagad eksperti, kas uzturējās bērnunamos un vēroja notikušo, norāda, ka krasas nesakritības ir bērnu lietās un medicīnas kartēs. Personas dokumentos ir bērna vēsturiskie dati par viņa ģimeni un nonākšanu bērnunamā, bet medicīnas kartē ir slimības vēsture.

Secināts, ka medicīnas kartes neuzrāda diagnozes, kas rakstītas bērnu lietās, piemēram, smaga garīga atpalicība, vidēji smaga garīga atpalicība. Šādas diagnozes vērtētāji ieteikuši izņemt, jo ir aizdomas, ka bērnu lietās tās pierakstītas mehāniski un apzināti, šādas diagnozes dod pamatu manipulēšanai ar bērna mācību spējām un ārstēšanas paņēmieniem.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija minētās nesakritības, ka bērniem ir nepieciešamas brilles, bet to nav, un citas epizodes nodevusi atbildīgajai Veselības inspekcijai.

Tomēr Veselības ministrijas preses sekretāra Oskara Šneidera vārdā žurnālistiem norāda – par šādiem pārkāpumiem ministrijai neesot nekas zināms.

"Bija arī ārā, protams, sniegs un sals. Tiek atvērts logs. Telpā jau bez loga atvēršanas ir tikai plus 18 grādi. [..] Ļoti plānas segas, gultasveļa ļoti nonēsāta. Man, protams, paralēli vienmēr rodas jautājums par to, ja mēs aptuveni varam lūkoties uz to finansiālo situāciju, ka katru mēnesi vidēji 500 eiro iestāde saņem par katru bērnu, lai varētu nodrošināt viņu vajadzības, tad kur ir tas rezultāts? Tas arī nav zināms," saka psiholoģe Andrija Likova.  

Pidžamu nav, nav arī individuālo drēbju, bērni mainās apģērba gabaliem. Mazākajiem bērniem vienīgās rotaļlietas ir puzles.

Iespējams, ir pamats uzskatīt, ka problēmas apmērus ilgstoši notušējusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Piemēram, pirms diviem gadiem, komentējot, ka ārsti bieži vien neatklāj psihisku saslimšanu, bet norāda uz ļoti dziļām, ielaistām, sociāli pedagoģiskām problēmām, inspekcija uzsvērusi, ka bērni arī kļūstot arvien agresīvāki un grūtāk pakļaujami.

Nesakritīgie medicīnas dokumenti ir gadiem nerisināta problēma, kas rupji ietekmē bērnu turpmāko dzīvi. Vēl inspekcija gadiem varētu būt pievērusi acis uz internātskolu problemātiku, lietodama frāzi, ka nav jau tik traki.

Tagad atbildīgo politikas nozaru veidotāji liek lielas cerības uz jauno inspekcijas vadītāju Ilonu Kronbergu.

Šobrīd ir uzsāktas trīs administratīvo pārākumu lietas par vardarbību. Sniegta arī informācija bērnunamam, ka Bērnu aizsardzības likums nosaka, - ja ir uzsākta administratīvo pārkāpumu lietvedība, tad darbinieki ir jāatstādina. Ir atstādinātas trīs aprūpes personas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti