Robežpārkāpēji – nu jau Latvijas robežsargu ikdiena; nereti izraidītie izmēģina laimi vēlreiz

Nelegālo robežšķērsotāju plūsma uz Latviju pēdējo trīs gadu laikā ir kļuvusi par robežsargu ikdienu. Viņu vidū joprojām lielākais skaits ir Vjetnamas pilsoņi, kuriem Latvija ir kā tranzītvalsts, lai labākas dzīves meklējumos nokļūtu Eiropā. Šogad 11 mēnešos uz Latvijas “zaļās robežas” aizturēti 370 nelikumīgie robežas šķērsotāji, savukārt sadarbībā ar citu valstu robežsargiem 80 nelegālie robežšķērsotāji ar pārvadātājiem aizturēti jau Lietuvas un Polijas teritorijā.

Pāri robežai ar kājām, tālāk auto ar slēptuvēm

Robežpārkāpēju ceļš uz Eiropu notiek organizētu grupējumu pavadījumā. Lielākoties viņi tiek pārvesti ar auto, kājām jāiet pa zaļo robežu, apejot vien robežkontroles punktus. To paveicot, noteiktā vietā viņus sagaida pārvietotāji,  lai kopā tālāk dodos uz Eiropu.

Nelegālie robežšķērsotāji lielākoties Latvijā nokļūst caur Krievijas robežu, krietni mazāk mēģinājumu ir caur Baltkrievijas robežu.

Līdz šim robežpārkāpēji tika pārvietoti ar vieglajām automašīnām, bet pēdējā laikā novērota tendence, ka robežpārkāpējus jau tālāk no robežas sagaida kravas automašīnas, kurās izvietoti speciāli slēpņi migrantu pārvietošanai. “Pēc tam, kad ir izdevies nelikumīgi šķērsot robežu, viņi tiek savākti un

bieži vien pārvietoti nevis mikroautobusos, kā tas bija iepriekšējos gados, bet kravas mašīnās, maskējot, slēpjot, iekārtojot speciālas slēptuves.

To atklāšana jau uz iekšējām robežām imigrācijas norīkojuma patruļām, protams, ir apgrūtinoša un prasa papildu tehniskos līdzekļus un lielāku intensitāti," stāsta Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas priekšnieks Mariks Petrušins.

Robežpārkāpēji katru mēnesi

Pēdējo gadu laikā nelegālo robežšķērsotāju skaits Latvijā strauji palielinājies. 2014.gadā tika aizturēti 144 nelegālie robežšķērsotāji, 2015.gadā skaitlis kļuva četras reizes lielāks - gada laikā aizturēti 476 nelegālie robežšķērsotāji. Šogad 11 mēnešos tie ir 370.

Migrantu plūsma ir nedaudz samazinājusies. Tomēr, kā skaidro robežsargi, šai ziņā situācija joprojām ir saspringta.

“Sākot no maija, mums katru mēnesi tiek konstatētas nelikumīgas valsts robežšķērsošanas pazīmes, aizturēti pārkāpēji,” stāsta Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga.

Ne vienmēr nelegālos robežšķērsotājus izdodas aizturēt pierobežas teritorijā. “Bija arī 18.novembrī,  izdevās tos pārkāpējus aizturēt Daugavpilī, netālu no Medumiem. Bet Latvijas teritorijā vismaz,” piebilst Buliga.

Ceļā izmocītie migranti mēdz padoties paši

Nelegālie robežšķērsotāji izdomā arvien jaunus veidus, kā nokļūt Eiropā. Nupat bija gadījums Zilupes novadā: robežsargi par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturēja piecus Vjetnamas pilsoņus, kuri

ar kravas vilcienu nelikumīgi šķērsoja Latvijas - Krievijas robežu un, nonākot Latvijas teritorijā, izlēca no braucošā kravas vilciena.

Notikuma vietā tika aizturēts viens Latvijas pilsonis, kurš sagaidīja Vjetnamas pilsoņus, lai tālāk viņus pavadītu uz noteiktu pulcēšanās vietu.

Pērn par robežpārkāpēju pārvietošanu aizturētas 87 personas, šogad - 51. Liela loma šādu migrantu nokļūšanai uz Eiropu ir cilvēkiem, kas viņiem palīdz pārvietoties. Ja kaut kas noiet greizi, nelegālie robežšķērsotāju apjūk un pat īsti nezina, kur atrodas. Ziemas laikā viņi nereti ir nosaluši un vēlas nonākt ātrāk siltumā.

“Ir gadījumi, kad viņi šķērso upi, un kādas stundas sešas ir ceļā, viņus aiztur - viņi ir laimīgi, ka tiek siltumā, ka tiks pabaroti.

Agresiju neizrāda, padodas brīvprātīgi. Vienā gadījumā bija, kad aizturējām grupu, jau tika konvojēti un no meža iznāca vēl trīs cilvēki, un angļu valodā prasīja palīdzību, ka viņi ir aizbēguši, bet padodas," atklāj Grebņevas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Uldis Pīrāgs.

Robežšķērsotāju aizturēšanā liela nozīme ir kinologiem ar dienesta suņiem. Pateicoties sava kolēģa degunam, inspektore Inta Garkule maijā atrada un aizturēja divas personas no Vjetnamas: “Viņi bija tikai divi. Kad mēs notvērām vienu, viņš slēpās ūdenī. Un pēc tā pirmā pārkāpēja mēs mazliet tālāk, metrus 15-20 nogājām pa pēdām, un tur bija otrs cilvēks, kurš arī mēģināja slēpties. Bet, kad viņš izdzirdēja, ka mēs nākam, viņš mēģināja darboties - iet tālāk prom un pēc tam virzīties mums virsū. Izdzirdēja, ka tur sieviete kliedz “Stāt, Valsts robežsardze!”, laikam domāja, ka es neko nevarēšu izdarīt, bet mans suns ir mācīts, mēs viņu aizturējām.”

Vjetnamiešus pavada līdz Maskavai vai Hanojai

Pēc aizturēšanas imigranti tiek izvērtēti. Ja ir pārliecība, ka persona tiešām meklē patvērumu, viņa nonāk patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Muceniekos”. Taču, ja robežsargiem nav skaidrs ieceļošanas mērķis, nav zināma personas identitāte un ir aizdomas, ka persona melo, viņu tālākais ceļš Latvijā ved uz Daugavpils Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru.

No pašlaik 47 aizturētajiem 39 ir Vjetnamas pilsoņi, bet pārējie - Krievijas, Baltkrievijas, Moldovas, Irānas, arī Šrilankas pilsoņi.

Tā kā Latvijā lielākais nelegālo robežšķērsotāju skaits ir vjetnamieši un viņu mērķis nokļūt Eiropā ir vien  ekonomiskie apsvērumi, viņu ceļš pēc aizturēšanas ved atpakaļ uz savu mītnes zemi – Vjetnamu. 

“Latvijas Republikas robežsargi gādā biļeti, gādā tranzītu caur Krieviju un veic personu pavadīšanu līdz Maskavai. Tur pārņem Krievijas Federācijas Imigrācijas dienests, un viņi nokārto tranzīta nosēšanos Hanojas lidmašīnā," skaidro Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra priekšnieks Dainis Ļaksa.

Taču, ja persona ir nepilngadīga, Latvijas robežsargi to pavada līdz pašai Vjetnamas galvaspilsētai Hanojai.

Atgriežas, lai mēģinātu vēlreiz

Pirmos gadus vjetnamieši Latvijā prasīja patvērumu un slēpa savu patieso identitāti, tā aizkavējot personas noskaidrošanas laiku, līdz ar to paildzinot izraidīšanas procesu. Bet tagad viss notiek ātrāk. Vjetnamieši neslēpj savu identitāti. Ja līdzi nav personas apliecinošu dokumentu, tie tiek uz centru atsūtīti pa pastu.

Lietot mobilos telefonus vai internetu saziņai ar ārpusē esošajiem aizturētajām personām ir atļauts.

Vjetnamieši ir ieinteresēti nonākt ātrāk atpakaļ savā mītnes zemē, lai savu mērķi nokļūt Eiropā atkal sāktu no jauna.

Šogad viena persona no Vjetnamas jau trešo reizi nonāca Aizturēto ārzemnieku centrā,  ļoti daudziem tā ir otrā reize.

Galamērķis Eiropā nebūt nav Latvija, viņi lielākoties pat nezina, kurā valstī īsti nonākuši. Galamērķis ir Polija, Vācija - vietas, kur jau šobrīd izveidotas lielas vjetnamiešu kopienas un kur ir cilvēki, kas var palīdzēt nelegāli strādāt un pelnīt.

“Vēl pirms trim četriem gadiem ļoti daudz gāja gruzīņi laimi meklēt Eiropā, pēc tam viņus nomainīja Sīrija, Irāka, tagad parādījās Vjetnama. Attiecībā uz Vjetnamas pilsoņiem - nav no visas Vjetnamas, ir no noteiktām teritorijām, šie visi vjetnamieši ir Vjetnamas ziemeļu iedzīvotāji,” stāst Ļaksa.

Mantu aizturētajām personām nav daudz, maksimāli viena mugursoma un maiņas apģērbs, nauda gan ir līdzi, tās apjoms var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro. Pie vienas personas tikta  atrasti pat 18 tūkstoši eiro. Iespējams, šī summa bija jāmaksā tām personām, kuras organizē nelegālo pārvietošanu.

Centrā aizturētie ārzemnieki uzturas divus līdz trīs mēnešus. Ja ir problēmas noskaidrot identitāti un patiesos ieceļošanas nolūkus, centrā pavadītais laiks var sasniegt pat pusgadu.

Uzturēšanos centrā, kas vienai personai dienā ir no trim līdz sešiem eiro, un izraidīšanas izmaksas sedz Latvija un no Eiropas fondu līdzekļiem.

“Ja mēs runājam par Vjetnamas pilsoni, viņa izraidīšana maksā tuvu pie 900 eiro. Jāatzīmē, ka trīs ceturtdaļas no šiem izraidīšanas izdevumiem sedz Eiropas fondi un viena ceturtdaļa ir Latvijas valsts budžeta finansējums," saka Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas priekšnieks Mariks Petrušins.

Žogs palīdz robežsargiem 

Lai mazinātu nelegālo robežšķērsotāju vēlmi iekļūt Eiropā, uz Latvijas-Krievijas robežas tiek būvēts žogs. “Tā ir metāla konstrukcija, pats žoga augstums divi metri un plus vēl iet dzeloņstieples," stāsta Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga.

Žogs pa posmiem sasniegs 90 kilometrus, šobrīd izbūvēts ap 25 kilometriem. Paredzēts, ka uz Latvijas-Krievijas robežas žogam jābūt pabeigtam līdz 2019.gadam. Gan žoga, gan robežas sakārtošana izmaksās vairāk nekā 17 miljonus eiro.

Robežsargu darbu žogs atvieglo. Līdz šim neviens nav mēģinājis tam tikt pāri.

“Tas ir domāts, lai apturētu no mēģinājuma nelikumīgi šķērsot, un, ja mēģina šķērsot, tad tas robežas šķērsošanas process jau būs ilgāks. Protams, tehniski ir iespējams tās metāla stieples kaut kā pārkniebt, bet likumpārkāpēji atstās savas pazīmes, kas mums noder procesuālajās darbībās,” norāda Buliga.

Lai gan robežsargiem nelegālie imigrantu aizturēšana kļuvusi par darba ikdienu, Latgalē cilvēkiem nenākas saskarties ar šim personām, tāpēc šo problēmu viņi tik asi neizjūt.

2 komentāri
Hilarija
Kremļa parazitiem un salašņām migranti un kara begļi ir labs bizness !
Infografika parāda,
ka Vjetnama ir Krievijas galvaspilsēta.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti