REPORTĀŽA no Naujenes: Pēc krīzes ģimenē piedzīvo gan atdzimšanu, gan turpina ciest

Nepilngadīgas, ar bērnu zem sirds, bez izglītības, izdzītas no mājām vai: dzīvesbiedrs lieto alkoholu, rīko skandālus, ir agresīvs, pielieto fizisku un emocionālu vardarbību gan pret sievieti, gan bērniem - šādās situācijās palīdzību sniedz dažādi krīzes centri. Viens no tādiem atrodas Daugavpils novadā - Naujenes mātes un bērna atbalsta centrs “Avotiņi’. Reizēm pēc krīzes cilvēki spēj atgriezties jaunā dzīvē un kvalitātē, reizēm - problēmas ieilgst.

Mātes un bērna atbalsta centrs “Avotiņi” ir Naujenes bērnunama struktūrvienība. Sākotnēji, kad tika izveidots atbalsta centrs, palīdzība tika sniegta jaunajām māmiņām. Centrs tika izveidots ar Eiropas struktūrfondu atbalstu, 2005. gadā par vairāk nekā 170 tūkstošiem eiro tika rekonstruētas telpas, iegādāts aprīkojums un apmācīti speciālisti. Tolaik reģionā šāds centrs bija vienīgais. 2014. gadā, kad projekts noslēdzās, tā darbību pārņēma pašvaldība. Tad tika nolemts, ka pakalpojums jāpiedāvā ne vien jaunajām māmiņām, bet ikvienai ģimenei, kas nonākusi krīzes situācijā. 

Viņš atvainojas, taču atpakaļ vairs neiešu

Latvijas Radio ir ieradies Naujenes bērnunama centrālajā ēkā. Vadītāja aicina tur esošos bērnus aizvest žurnālisti uz blakus ēku, kur uzturas gan bērnunama bērni, gan mātes un bērna atbalsta centra klientes. Šobrīd tur uzturas divas sievietes. 

Bērni pieķeras žurnālistei pie abām rokām. Nav jūtama ierastā pirmā mirkļa satikšanās kautrība. Drīzāk samulst žurnāliste. Ejot meitenes smejas, žurnāliste sarunājas ar puiku. Viņš nedzīvo bērnunamā, bet gan kopā ar mammu un savu jaunāko brāli izņemts no ģimenes un ievietots atbalsta centrā. Puika interesējas, vai žurnāliste saprot krieviski, jo viņa mamma nerunā latviski. Ieejot vienstāva ēkā dzeltenā krāsā, bērni paskaidro iekšējās kārtības noteikumus - pie ieejas durvīm jānovelk apavi, ar virsjaku jāiet tālāk.

Pa ceļam var sastapt divus kaķus. Kā paskaidro bērni, mājdzīvnieki šeit dzīvo. Ēkā gaitenī vēlāk var manīt snaužam arī neliela izmēra suni. Lai gan savā starpā bērni sarunājas krieviski, ar žurnālisti viņi mēģina runāt latviski.

Bērni žurnālisti aizved uz vienu no istabām, tajā gaida divas sievietes, mātes un bērna atbalsta centra “Avotiņi” klientes. Viena ir stāvoklī, viņa ir 26 gadus veca. Drīz jāpiedzimst mazajam. Otra sieviete vecāka, dzīvo šeit kopā ar diviem puikām: vienam astoņi un otram seši gadi. Atbalsta centrā atrodas kopš novembra. Sieviete no sākuma nevēlas runāt, jo neesot ko teikt, tomēr pēc laika ir gatava sarunai.

Sieviete ar bērniem atrodas atbalsta centrā, jo vīrs regulāri lieto alkoholu, ir agresīvs un rīko mājās skandālus.

“Dzer katru dienu. Miera nav, ne vienu vien reizi ir “kodējies”, un ne vienu vien reizi bijām tajā centrā, tad mūs šeit atveda,” stāsta sieviete.

Sieviete, sakot, ka bijusi vēl vienā centrā, domā Latgales reģionālo atbalsta centru „Rasas pērles", kas atrodas Rugāju novadā. Sievieti atveda uz Daugavpils novadu, lai “Avotiņos” dzīvotu līdz brīdim, kad sociālais dienests atradīs citu dzīvokli. Sieviete nolēmusi, ka vairāk pie vīra neatgriezīsies.

“Ko darīt? Nekas cits neatliek, ar tādu dzīvot kopā arī nav iespējams. Esmu rakstījusi arī policijai iesniegumu pret viņu," viņa norāda.

Vīrs nekur nestrādā. Kopā nodzīvojuši 10 gadus. Dzeršanu un vardarbību cieta jau vairākus gadus. Tagad ir iesniegusi prasību, lai saņemtu alimentus.

“[Viņš] atvainojas, bet es viņam nepiedošu, un es pie viņa neatgriezīšos, lai atvainojas, cik grib. Ar bērniem visādi apgājās, runāja visādas rupjības. Pret bērniem nav cieņas. Es nolēmu bērnu dēļ, un man pašai apnika to visu klausīties. Es nevaru vairāk ar viņu kopā dzīvot," stāsta sieviete.

Šobrīd vecākajam dēlam naktīs bail gulēt, rādās murgi. Atbalsta centrā apmeklē psihologu. Istaba, kas ģimenei atvēlēta, ir neliela, tomēr ģimene ar sadzīves apstākļiem ir apmierināta. Sarunas laikā viena no bērnunama darbiniecēm atver durvis un aicina doties pusdienās. Puikas jautā, kas ēdams. Noskaidrojot, ka pusdienās ir biešu zupa, salāti un gaļa, mammas mudināti, puikas dodas ēst, nosakot, ka salātus neēdīs.

Viena, ar māti nekontaktējas, taču tēvs ir draugos ar varmāku

Otra sieviete, kas atrodas atbalsta centrā, arī cietusi no vardarbības. Viņas dzīvesbiedrs pat tad, kad sieviete bija stāvoklī, turpināja izturēties vardarbīgi.

Centrā nonāca, jo kārtējās konfliktsituācijas aculieciniece bija viena no novada sociālā dienesta darbiniecēm, kura mudināja sievieti doties uz atbalsta centru.

“Man apnika tas, ka viņš mani sit.  Bērnam, kura nav, novēl nāvi. Es to necietīšu. Es viņu brīdināju. Es teicu, ja vēl bērnu aizskarsi, šķirsimies. Viņš man neticēja, tagad pārliecinājās,” stāsta sieviete. 

Sieviete ar vīrieti kopā bija vairāk nekā divus gadus. Jau pašā sākumā vīrietis bijis agresīvs. Sieviete stāsta kādu atgadījumu, kad viņa palikusi pie draudzenes, un naktī vīrietis atnāca un sarīkoja skandālu.

“Viņš piedzērās. Viņš zināja, ka es tur atrodos. Tur bija pirmais stāvs. Pulkstenis trīs naktī. Piedzēries. Izsita logu un uzlauza durvis.  Viņai bija bērns, viņš arī nobijās, visu nakti negulēja. Es ko tādu negribētu piedzīvot. Es nezinu, kas viņam ir galvā," atminas sieviete.

Sieviete vīrietim piedevusi vairākus pāridarījumus. Šobrīd vīrietim ir noteikts aizliegums tuvoties, bet viņš vienalga mēģina ar viņu kontaktēties un lūdz piedošanu. Vismaz šobrīd sieviete negrasās vīrietim piedot. “Raksta, ka mīl un grib redzēt bērnu, bet es tam neticu, jo es ne vienu vien reizi esmu viņam piedevusi," saka sieviete. "Šos 2,5 gadus, ko esmu ar viņu kopā nodzīvojusi, uzreiz bija tādi strīdi... Bet es ticēju, ka viņš labosies, un piedevu viņam. Bet tas, ka es piedodu un atgriežos atpakaļ, un ticu, nav uz labu, bet uz sliktāku," viņa klāsta.

Sieviete šobrīd ir viena. Ar savu māti nekontaktējas, taču ar tēvu nevēlas to darīt, jo viņš ir draugos ar varmācīgo vīrieti.

Sieviete vienkārši baidās, ka informācija par viņu un viņas turpmāko atrašanās vietu var tikt izstāstīta viņas gaidāmā bērna tēvam.  “Es jau sev izvirzīju mērķi, ka es būšu viena, kamēr nesatikšu to cilvēku, kurš mīlēs manu bērnu, mani un nepacels pret mani rokas, un neapvainos manu bērnu. Un tas, ka es būšu viena, tas mani nebiedē. Ļoti daudz mammas bērnus vienas audzina, un ir ne viens bērns, bet vairāki, nekas, izaudzina," stāsta sieviete.

Iesniegumus pret varmākām neraksta

Šie ir tikai divi no stāstiem, kādēļ sievietes, nonākušas krīzes situācijās, meklē palīdzību. Naujenes bērnu un mātes atbalsta centrā “Avotiņi” ar sievietēm strādā sociālais darbinieks, psihologs, tiek sniegts gan atbalsts, gan meklēti risinājumi, kā mainīt esošo situāciju.

“Palīdzam māmiņām pašām nokārtot lietas, kas saistītas ar dzīvošanu, lai būtu, kur dzīvot, lai būtu kaut kāds drošs finansiāls atbalsts: vai sociālais dienests palīdz, vai palīdz radi, mēģinām atjaunot ģimeniskās saites, kuras kādreiz pārtrūkušas”, atzīst mātes un bērna atbalsta centra “Avotiņi” vadītāja Lilita Gasjaņeca.

Protams, kā norāda mātes un bērna atbalsta centra “Avotiņi” vadītāja Lilita Gasjaņeca,

ne vienmēr ir pārliecība, ka klientes, izejot no atbalsta centra, neatsāks iepriekšējo dzīvi. Ir klientes, kuras centrā pēc palīdzības vērsušās vairākas reizes.

“Atved dažas māmiņas, un viņām nav gaiša plankuma uz ķermeņa. Viņas ir tā sasistas, un bērni nobaidīti līdz nāvei. Protams, tas viss pāriet. Bet diemžēl ļoti bieži māmiņas neraksta iesniegumu. Varmāka paliek uz brīvām kājām. Grūti pierādīt viņai, ka to nedrīkst darīt, ka nedrīkst atļaut sevi tā pazemot. Paiet laiks, viņa atgriežas pie viņa. Tas ir sāpīgi, bet tā ir cilvēka izvēle," stāsta Gasjaņeca.

Nepilngadīgās ar bērnu mēdz palikt vienas - bez atbalsta

Ir arī pozitīvi stāsti, ka krīzes situācija tiek pārvarēta. Jaunās māmiņas ieguvušas pamatu zem kājām, nepieciešamo atbalstu un prasmes, lai spētu parūpēties gan par sevi, gan bērnu.

“Mums bija viena māmiņa, kura baidījās no bērna. Viņai nebija tādas saprašanas, kā viņam pienākt,"

sacīja Gasjaņeca.

"Ilgs laiks pagāja, kad viņa pati varēja pabarot bērnu. Vajadzēja iemācīt tādas lietas, kuras normāli cilvēki uzskata par pašsaprotamām. Ir cilvēki, kuri to neprot.

Mēs ļoti bieži sekojam savām māmiņām, kā viņas dzīvo, un tieši šī māmiņa, kura baidījās no bērna, viņa tagad ir vienreizēja māmiņa.

Un vēl būs viņai bērniņš, lai viņi dzīvo laimīgi. Galvenais, ka bērni ir ģimenē”," pauž Gasjaņeca.

Ja runā par jaunajām māmiņām, tās, kuras dzemdē, vēl esot nepilngadīgas, atbalsta centrā nonāk dažādu iemeslu dēļ. Ir tādas, kas augušas bērnunamā, un viņām nav neviena tuvinieka, kas varētu palīdzēt, bērna tēvs nav zināms vai atsakās palīdzēt. Ir arī tādas, kurām ir tuvinieki, bet viņi nevēlas palīdzēt. Meitenes paliek vienas, nezinot, ko darīt.

“Ja meitenei nav tāda atbalsta, kur viņai griezties, kur viņai skriet, tāpēc viņa skrien pie sociālā dienesta darbinieka, kurš palīdzēs. Viņa nevar griezties pie savas mammas, kura guļ tādā reibuma stāvoklī, ka viņa neatceras, kā viņu sauc," norāda Gasjaņeca. "Ļoti bieži tā sanāk: "Kāpēc tu šeit nokļuvi?  - Man nav kur griezties. Es pat pastāstīt nevaru, vai mani piekaus par to, vai izmetīs ārā, vai es palikšu uz ielas, vai vispār dzīva nebūšu". Tāpēc viņas šeit nonāk," saka "Avotiņu" vadītāja.

Tikai ārkārtas gadījumā bērnus nošķir no vecākiem

Lai gan atbalsta centrs ir Naujenes bērnunama struktūrvienība, līdz šim neviena no jaunajām māmiņām pati no savas gribas nav vēlējusies atstāt bērnu. Protams, ir gadījumi, kad bērns ir jāšķir no miesīgās mātes.

“Prioritāte it, lai bērni paliktu pie māmiņas, [nošķiram] kad izejas pavisam nav," saka Gasjaņeca. "Kad bērns pamests novārtā vai viņš nav vajadzīgs, vai nonācis briesmu situācijā - tikai tad mēs varam pieņemt lēmumu: "Jā, es griezīšos pie bāriņtiesas''," norāda direktore.

Maldīgi domāt, ka lielākās briesmas sievietes un bērnus sagaida uz ielas

Kamēr klientes atrodas atbalsta centrā, ar arī viņu ģimeni strādā sociālie darbinieki. Klientes atbalsta centrā var pavadīt no trim mēnešiem līdz pat gadam, tomēr, ja nepieciešams, arī ilgāk. No atbalsta centra kliente ar bērnu uz rokām iziet vien tādā gadījumā, kad ir pārliecība, ka krīzes situācija ir pārvarēta un mātei ar bērnu ir, kur iet. Viena klienta uzturēšana atbalsta centrā pašvaldībai mēnesī izmaksā vairāk nekā 250 eiro. Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova norāda, ka atbalsta centrā nonāk gan vietējā Daugavpils novada, gan arī citās pašvaldībās dzīvojošie cilvēki, kam nepieciešama palīdzība.

“Es neteikšu, ka tas pieprasījums ir liels, tomēr ļoti nepieciešams. Paskaitot no 2010.gada, bija tādi mēneši, kad četras māmiņas bija, bija mēneši, kad piecas, bija mēneši, kad nevienas”,

norāda Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.

Arī turpmāk atbalsta centrs sniegs palīdzību gan jaunajām māmiņām, gan tām, kas savā ģimenē piedzīvojušas krīzi.

“Noteikti ir nepieciešams. Mēs to saglabāsim, un pašvaldība finansēs, jo mēs nevaram paredzēt tās situācijas, kādas var veidoties. Tiem cilvēkiem, kas šajā krīzes situācijā ir nonākuši, tas pakalpojums vajadzīgs "uz sitiena"," saka Jegorova.

Ir maldīgi domāt, ka lielākās briesmas sagaida sievietes un bērnus, atrodoties uz ielas. Ļoti bieži vardarbība notiek mājās, kad ģimenes locekļi apdraud otru gan emocionāli, gan fiziski.

Jābūt drosmei, lai to pārtrauktu, meklētu palīdzību un par to ziņotu arī policijai. Naujenes bērnu un mātes atbalsta centrā “Avotiņi” nonākušajām sievietēm ir bijusi drosme mēģināt vardarbību pārtraukt. Atvadoties no sievietēm, kas dalījās savās krīzes situācijās, tiek saņemts sveiciens Jaunajā gadā ar laba vēlējumiem un cerību, ka dzīve mainīsies.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti