Dienesta izmeklēšana, tehniskas problēmas un daudz neziņas gan mediķiem, gan pacientiem raksturo e-veselības ieviešanu Latvijā. Tikmēr Igaunijā vairs nesaprot, kā iespējams strādāt bez e-veselības. Tur ārstu kabinetos papīra grēdas aizstājis dators un identifikācijas (ID) karšu lasītājs, bet katram pacientam pietiek ar identifikācijas karti, lai nopirktu recepšu zāles.
Ārsta kabinets bez papīriem
Ģimenes ārstei Marjei Okai kabinetā ir tikai divas A4 formāta lapas. Abas pie sienas. Uz vienas bērna zīmējums. Bet visa informācija par pacientiem ir datorā – vienotajā sistēmā e-veselība jeb "e-tervis".
Sistēmas izstrāde ilga piecus gadus, ieviešana vēl divus. "Bija ļoti daudz šaubu, pat baiļu, kas notiks. Uztraucās gan ārsti, gan pacienti, pat farmaceiti. Bet tagad, lai gan bija daudz problēmu, es nevaru iedomāties savu darbu, piemēram, bez e-receptes. Ir tik viegli, tik ātri un e-veselība atrisina tik daudz problēmu," saka ārste Marje.
"Vecam cilvēkam, tādam kā es tas ir ļoti labi, jo papīri taču mēdz pazust. Šad tad tur neko nevar saprast. Es esmu ļoti apmierināts," saka pensionārs Valdeks.
Arī ģimenes ārste Ruta Kalda atzīst, ka tagad pats svarīgākais darba instruments, protams, līdzās pieredzei un zināšanām ir viņas elektroniskā identitātes karte. Tieši ar šo karti viņa pieslēdzas sistēmai, kurā ir katra pacienta dosjē.
Tajā pašā laikā informācija datorā nenozīmē, ka ārste vairs neskatās uz slimnieku: "Kad es sēžu un runāju ar pacientu, es nekad, nekad neskatos datorā. Visu vajadzīgo informāciju esmu apskatījusies un pārbaudījusi jau pirms tam. (..) Kad es gribu apskatīties, kādas zāles viņš lietojis, klikšķinu šeit. Te ir viss saraksts no 2011.gada."
Sistēma arī brīdina, ja pacientam ir izrakstītas zāles, kuras nedrīkst lietot vienlaicīgi. Dzeltenais brīdinājums pieļauj zāļu kopīgu lietošanu. Ja aplis būtu sarkans, vienas zāles obligāti jāaizstāj ar citām.
"Visa informācija par pacientu ir vienā datu bāzē. Ja viņš ir bijis pie kāda speciālista vai slimnīcā, vai bijusi kāda neatliekamās palīdzības brigādes vizīte, tas viss ir šeit, datorā," stāsta Ruta Kalda.
Ļoti daudz darba igauņu ģimenes ārsti uztic savām māsām. Medicīnas māsai Kati Nomistei ir savs kabinets, savs dators un sava piekļuve e-veselībai. Tieši viņa runā ar pacientiem pa telefonu, pieraksta uz vizītēm, pagarina receptes, izskaidro izmeklējumu rezultātus.
"Jā, protams, tas ir ļoti labi! Tagad visu var izlasīt un saprast, kas tur rakstīts, kas domāts. Mēs varam apskatīties, ko speciālisti iesaka. Redzam, vai pacients zāles vispār ir nopircis. Tas atvieglo mūsu darbu," stāsta medmāsa.
Ērti hroniskajiem pacientiem
E-veselības izstrādātāji atzīst – ne viss bijis veiksmes stāsts. Piemēram, elektroniskais pieraksts pie ārsta tā arī nav iedzīvojies, un cilvēki labprātāk piesakās uz vizītēm, zvanot pa telefonu. Savukārt pērn par populārāko e-rīku daudzi Igaunijas iedzīvotāji atzinuši e-recepti.
Lai nopirktu ārsta izrakstītas zāles, pietiek ar personu identificējošu dokumentu. Der arī autovadītāja apliecība. Ja zāles pērk kādam citam, jāzina arī viņa personas kods. Aptiekā ievada sistēmā arī pircēja datus. Recepšu zāles nopirkt anonīmi nevar.
"Ja ārsts izrakstījis recepti, viss ir skaidrs. Izlasāms, ko tieši vajag, kā zāles lietot. Tagad zāles var izsniegt ļoti ātri," stāsta "Benu" aptiekas farmaceite Astrīda Olberga.
Sistēmas priekšrocības īpaši novērtē diabēta pacienti, astmas slimnieki – tie, kas bez zālēm ikdienu nevar iedomāties. "Ja ir pacienti ar hroniskām saslimšanām, viņi zvana ārstam un saņem recepti uz pusgadu. Protams, ārsts var nozīmēt dažādus izmeklējumus un koriģēt zāļu lietošanu. Var mainīt devu.
Hroniskiem pacientiem šī sistēma ļoti atvieglo dzīvi. Nav jāsēž rindā pie ārsta kabineta," stāsta farmaceite.
Visbiežāk gan savus datus e-veselībā ver vaļā topošās māmiņas. Viņas ar prieku skatās ultrasonogrāfijas attēlus, kuros var redzēt gaidāmo mazuli. Farmaceite pati informāciju par sevi nemeklē: "Tas mums tāds joks, ka farmaceiti un provizori ir ļoti veseli, mēs neslimojam. Es nezinu daudz par sevi, jo sen neesmu bijusi pie ārsta. Bet manas kolēģes gan skatās. Var apskatīties arī to, cik tas ir izmaksājis. Piemēram, kad slimnīcā veic kādu sarežģītu operāciju, pēc tam pacienti apskatās, cik valsts par to samaksāja."
Ārsti sistēmai pieslēdzās lēnām
E-veselības ieviesēji Igaunijā ļoti labi apzinājās, cik svarīgi ir informēt katru iedzīvotāju par to, ko viņš iegūs no e-veselības. Šim mērķim tērēja pat vienu piekto daļu no visas e-veselības ieviešanai paredzētā budžeta.
Madis Tīks ir ģimenes ārsts, kurš savulaik vadīja Igaunijas Ģimenes ārstu asociāciju un tika iekļauts e-veselības izstrādes darba grupā. Vēl pēc neilga laika viņš kļuva par e-veselības fonda valdes priekšsēdētāju.
"Iepriekšējais valdes priekšsēdētājs nespēja pietiekami labi saprast ārstus un viņu vajadzības, jo viņš bija IT speciālists. Un tad viņi aicināja mani kļūt par šī fonda vadītāju. Un no 2007.gada līdz 2011.gadam es vadīju visu e-veselības ieviešanu Igaunijā. Es biju personīgi atbildīgs par e-veselības ieviešanu," stāsta Madis Tīks.
Igauņi e-veselības ieviešanai gatavojās vairākus gadus. Vispirms darbu sāka pacientu portāls, tad e-recepte.
Ārsti sistēmai pieslēdzās lēnām. Daži no darba aizgāja, sakot, ka ar e-veselība nestrādās. Tie pārsvarā bija pensijas vecuma mediķi un farmaceiti.
Lielākā daļa no nepieciešamajiem miljoniem tika ņemta no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. "No 2005.gada, kad sākām izstrādi, līdz 2010.gadam, kad sistēma tika palaista un pieskaitot vēl divus gadus tieši sistēmas uzturēšanai, tas maksāja desmit miljonus eiro jeb 7,5 eiro katram Igaunijas iedzīvotājam. Bet šī summa ietvēra arī sistēmas maiņu visiem aprūpes nodrošinātājiem," stāsta Madis Tīks.
"Tehnoloģija nekad nav galvenā problēma"
Personas datu drošību Igaunijā sargā īpašs likums. Ja kāda pacienta datus skatās ārsts, kurš pacientu neārstē, viņam atņem licenci, un viņš Igaunijā strādāt vairs nevar. Savukārt pacients pats savā profilā var izvēlēties – ko ļaut un ko neļaut redzēt dakteriem.
"Ir dažādas iespējas. Var aizvērt vienu konkrētu ārstniecības epizodi, var aizvērt visas. Var liegt skatīties tikai konkrētas lietas, piemēram, pausto attieksmi pret orgānu ziedošanu vai atteikšanos no asins pārliešanas. Ir ļoti daudz dažādu sadaļu," stāsta bijušais "E-veselības fonda" vadītājs.
E-veselība ir kārtējais Igaunijas veiksmes stāsts. Madis Tīks atzīst, ka daudzu valstu pārstāvji brauca uz Igauniju, lai mācītos no viņu pieredzes. Tagad viņš kļuvis par konsultantu un izstrādā e-veselību Somijā.
Savulaik viņš piedāvāja palīdzību arī Latvijai. "Es vadīju vienas dienas semināru un, man liekas, tieši tobrīd jūs bijāt nomainījuši iestādes, kas atbild par e-veselību. Es vairs neatceros, kura tā bija 2011.gadā. Tas bija mūsu seminārs par to, kā sistēma strādā. Mēs teicām, ka varam piedāvāt konsultāciju. Bet jutām lielu aroganci. Tie uzņēmumi, kuri bija uzvarējuši konkursā par e-veselības izveidi, augstprātīgi teica – mums jau ir zviedru konsultanti.
Es jau tad redzēju, ka trūkst paša galvenā – izpratnes par to, kas ir mērķis," par Latvijas e-veselības pirmsākumiem saka Tīks.
Un mērķis - vismaz Igaunijā - ir vienota izpratne par to, ka šie dati ir ļoti svarīgi gan pašam pacientam, gan ārstam, kurš var redzēt visu informāciju kopā, gan aptiekai, lai izsniegtu vajadzīgās zāles, gan ierēdņiem, kuri seko, kā tiek tērēta veselības aprūpes nauda.
"Tehnoloģija nekad nav galvenā problēma! Jūs vienmēr varat atrast uzņēmumus, kas atrisina tehniskās problēmas. Bet ir grūti iet tālāk, ja nav vienprātības lietotāju vidū, ja jūs neesat lietotājiem draudzīgs, ja jūs uzspiežat savu pakalpojumu, bet lietotāji par to ir nelaimīgi."
Tikmēr Latvijā e-receptes fikcija?
Vēl mirkli pirms septiņiem vakarā Māra Nātras ģimenes ārsta prakse Valkā ir pilna. Viņš ir viens no tiem Latvijas ģimenes ārstiem, kas atbalsta jauno sistēmu. Noslēdzis līgumu par e-veselības izmantošanu, iegādājies jaunu datoru, nopircis ID kartes lasītāju. Arī interneta pieslēgums ir labs.
"Uzinstalēju, sagatavoju datoru, un man pagāja apmēram 45 minūtes, kamēr man atvērās e-veselības portāls. Domāju – tagad man katru rītu būs jānāk uz darbu 45 minūtes ātrāk, lai atvērtos šis portāls. Ceru, ka tā bija sagadīšanās," saka ārsts.
Agrāk dakterim daudz varēja palīdzēt māsas. Tagad vairs nē, jo pretēji Igaunijai Latvijas sistēma māsu neatzīst par tiesīgu ielūkoties pacienta datos.
"Nacionālais veselības dienests ir aizmirsis, ka ir tāda ārstniecības persona kā māsa, un nav savlaicīgi vērsies Saeimā, lai mainītu Ārstniecības likumu," saka Nātra.
Pirms diviem gadiem Latvijas profesionālākā ģimenes ārsta titulu ieguvušais Māris Nātra ir tiešs: "E-recepte ir brāķis un fikcija." Līdz šim viņš izmantoja sistēmu "Profdoc", ar kuru recepti varēja izrakstīt un izdrukāt ātri.
"Tagad mēs ņemam rokā recepti, jo ir jāievada nevis elektronisks, bet reāls e-receptes numurs. Darba nespējas lapām numuru ģenerē sistēma, bet šeit ir vajadzīga papīra recepte. Es joprojām pirkšu papīra receptes, lai ierakstītu numurus. Šī sistēma nav spējīga radīt sistēmai numuru.
Pacientam es izrakstīšu elektronisko recepti, un vienlaikus viņam būs aptiekā jāuzrāda vai nu šāda te receptes veidlapa vai receptes identifikācijas kods, kas man būs jāizprintē," stāsta ārsts.
Māri kaitina arī tas, ka ļoti lielai pacientu daļai e-receptes vismaz pagaidām izrakstīt nedrīkst, piemēram, grūtniecēm, bērniem līdz diviem gadiem, tiem, kam apmaksā apdrošināšana, cukura diabēta pacientiem, astmas slimniekiem.
Līgumā ar valsti ārstiem jāatbild par visu, arī par drošu operētājsistēmu un lietām, ko viņi pat nesaprot. "Visa vaina gulstas uz mani, viņiem ir tikai tiesības no manis prasīt," stāsta Nātra.
