Reformas izglītībā - vai ceļš uz vēl lielāku nevienlīdzību?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Vispārējā izglītība ilgus gadus stagnēja, jo atbildīgie ministri pārmaiņas veikt negribēja vai arī gribēja, bet nespēja. Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš gan grib, gan var, nupat jau tuvojas otram grāvim, gandrīz ik nedēļu piesakot arvien jaunas reformas. Taču lielā steigā bez pietiekamas diskusijas ieviešot tik daudz jauninājumu vienlaikus, ministrs riskē pieļaut arī nopietnas kļūdas.

Pirms dažām nedēļām Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts grozījumu projekts Vispārējās izglītības likumā. Tas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas diemžēl palikušas citu daudzo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktivitāšu ēnā. Viens no tiem ir plāns turpmāk ļaut Valsts ģimnāzijām savā struktūrā iekļaut ne tikai proģimnāzijas, proti, 7.-9. klases, kā tas ir tagad, bet arī sākumskolas posmu. Tas nozīmē, ka Valsts ģimnāzijās varēs uzņemt jau pirmklasniekus.

Augstāki mērķi tikai daļai veiksminieku

Meklējot, kur aug kājas šādam priekšlikumam, atklājās, ka tā plānots palīdzēt pašvaldībām, kurās Valsts ģimnāziju pašlaik nav. Lai kāda no esošajām vidusskolām šādu statusu iegūtu, atbilstoši esošajai sistēmai no tās būtu jānodala sākumskolas posms. To, protams, pašvaldības nevēlas, un IZM nākusi pretim, piedāvājot Valsts ģimnāzijās iekļaut visu pamatizglītības posmu, ja tās to vēlētos.

Kārlis Šadurskis preses konferencē, kas bija veltīta plānotajam vidusskolu tīklam, šim jaunumam pieskārās tikai garāmejot, minot jau pavisam citu iemeslu: "Lai bērni jau no mazotnes ieaug šajā vidē, kur tomēr ir ievērojami augstāks labas izglītības prestižs jauniešu apziņā nekā varbūt citās skolās. Esot šajā vidē jau no mazotnes, šo orientāciju bērniem iestādīsim uz augstākiem mērķiem." 

Lai kādi būtu reformas patiesie iemesli, tā būs kā lāča pakalpojums daudziem Latvijas bērniem.

Ne jau superskolu neesamība vai matemātiku nezinoši pirmklasnieki ir mūsu izglītības sistēmas problēma.

Kā atkārtoti secināts respektablos pētījumos, mūsu pirmais un galvenais trūkums ir aizvien augošā skolu un skolēnu nevienlīdzība, kuru šāda veiksminieku atlase no pirmās klases var tikai padziļināt. 

Latvija Eiropas valstu vidū izceļas ar to, ka gremdē bērnus no trūcīgām ģimenēm lauku vidē. Izglītības kvalitāte mazajās lauku skoliņās ir vājāka gan tāpēc, ka to pedagogi saņem mazākas algas, gan tāpēc, ka tur šiem bērniem ir daudz mazāka iespēja mācīties motivētu un vecāku atbalstītu vienaudžu vidū. Ar algu reformu un ķeršanos pie skolu tīkla IZM ir daudz darījusi, lai nākotnē šī segregācija mazinātos.

Taču nav iespējams sasniegt divus mērķus reizē - nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem un veidot superskolas "ar augstāku labas izglītības prestižu" jau no pirmās klases.

Ne bez iemesla gan Latvijā, gan citur pasaulē tiek slavēta Somijas pieredze, kuras izcilība un augstie mācību sasniegumi balstās tieši tajā, ka visas skolas, vai tās atrodas pilsētā vai laukos, ir vienādi labas. Un vienāda ir attieksme pret visiem bērniem neatkarīgi no viņu ģimenes situācijas.

Iecerētā reforma faktiski ir solis atpakaļ, pirmklasnieku vecākiem oficiāli pasakot, ka dažas skolas ir labākas par pārējām. Preses konferencē izskanēja, ka iestājpārbaudījumu uz Valsts ģimnāziju sākumskolas klasēm, protams, nebūs. Tas ir kā minimums naivi. Vai iestājeksāmeni vien ir spējīgāko skolēnu atlase? Tā pat vēl vairāk ir masveidīgā bērnu deklarēšana Rīgas centra adresēs, lai tikai dabūtu atvasi "Zālīšos", Franču licejā vai citā prestižā un lielā mērā tieši tāpēc kvalitatīvā skolā. Vai motivētāko vecāku sacensība, fiziski stāvot diennakti ilgās rindās pie labāko skolu durvīm reģionu centros. Vai tiešām turpmāk

tos, kuriem ir paveicies ar gudriem un turīgiem vecākiem, jau pilnīgi legāli no mazotnes "iestādīsim uz augstākiem mērķiem", bet pārējos "citās skolās" mācīsim, kā sanāk?

Ar vāju rezultātu - automātisks ceļš uz arodskolu

Kamēr Latvijā skolu un diemžēl arī skolotāju nevienlīdzība būs tik liela, strīdīga ir šajā pašā likumprojektā iekļautā norma par skolēnu sašķirošanu pēc devītās klases. Tā paredz, ka kritērijs tam, vai skolēns varēs mācīties vidusskolā, būs vērtējums pamatskolas beigšanas eksāmenos. Citiem vārdiem -

ar vāju rezultātu kādā eksāmenā pat nesapņo par mācībām vidusskolā.

Pagaidām netiek pateikts, kuri mācību priekšmeti varēs kļūt par liktenīgajiem un cik augsts būs slieksnis - četrinieks, piecinieks vai sešinieks beigšanas dokumentā.

Gandrīz katram no saviem skolas gadiem ir atmiņas par pedagogiem, kuri neprata iemācīt savu priekšmetu. Vai intereses vietā raisīja riebumu un vēlmi protestēt, kas ir tik raksturīgi svārstīgajam pusaudžu vecumam. Vai šādu skolotāju skolās vairs nav? Ir jaunieši, kuri, pateicoties labiem pedagogam un īstajai skolai, "nāk pie prāta" un mācībām atveras tikai vidusskolas gados. Turpmāk šādas iespējas vairs nebūtu.

Ministrijā neslēpj, ka viens no mērķiem ir tikt līdz sen definētajam mērķim 50:50 jeb vēlamajai audzēkņu proporcijai vidusskolās un arodskolās. Līdz šim tas nav izdevies, neraugoties uz vērienīgo arodskolu modernizāciju par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Jau tagad tajās mācās vairāk skolēnu ar vājām sekmēm un uzvedības problēmām. Daudz lielāks ir audzēkņu atbirums. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pirms pāris gadiem sacīja, ka profesionālā izglītība šobrīd ir svarīgākā Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa. Taču

pasakot, ka skolēniem ar sliktu vērtējumu kādā priekšmetā ir ceļš tikai uz arodskolu, to prestižs drīzāk tiks gremdēts, nevis celts.

Neskaidrojot tracina sabiedrību

Stājoties amatā, Šadurskis pārņēma priekšteces Mārītes Seiles labi iesākto pedagogu algu reformu un atšķirībā no viņas guva partijas un koalīcijas kolēģu atbalstu. Tā bija sāpīga lielai daļai pedagogu, bet daudzu mazo skoliņu drīza slēgšana, kas nāca ar to komplektā, - arī vecākiem. Patlaban ministrijas paspārnē notiek vērienīga izglītības satura maiņa, kas savukārt nes līdzi skolas gaitu sākumu no sešiem gadiem. Šīs visas ir vajadzīgas, bet ārkārtīgi nepopulāras un sarežģītas reformas, kuru praktiskās puses skaidrošanai bija un joprojām būtu jāvelta vislielākās pūles.

Tā vietā tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas reformas, tās pietiekami neskaidrojot un turpinot tracināt sabiedrību. Spilgts piemērs ir nesenā vēsts, ka ministrija plāno atteikties no speciālajām skolām. Sākotnējo ziņu, kas tapa pēc jau minētā likuma grozījumu projekta izsludināšanas, pārķēra ziņu aģentūra LETA un portāli, ļaujot auditorijai vārīties sašutumā par realitāti nezinošajiem ierēdņiem, kas visus speciālo vajadzību bērnus gribot salikt parastajās klasēs un skolās. Maldinošais virsraksts un tā radītais troksnis šoreiz pārmāca atsevišķu žurnālistu vēlākos centienus saprast reformas patiesos nolūkus.

Patlaban Latvijā ir 58 speciālās skolas, no kurām mazākajās mācās vien pāris desmit bērnu. Šīs dziļos laukos paslēptās izglītības iestādes nereti kalpo kā vietas, kur, izmantojot apšaubāmas diagnozes, bērnunami mēdz aizsūtīt savus nepaklausīgākos audzēkņus. Pietrūka informācijas, ka reforma īstenībā nozīmē ar laiku pelnīti slēgt vien vājākās speciālās skolas, daļu bērnu integrējot parastajās, bet pārējās stiprināt un pārņemt valsts paspārnē. Joprojām trūkst skaidrojuma, vai un ar kādiem papildu resursiem, iekļaujot īpašo vajadzību bērnus, skolas varēs rēķināties.

Lēmumiem jābūt skolēnu labā

Pie sasteigtām un diskutablām reformām var minēt arī divos lasījumos Saeimā mainīto pedagogu kvalifikācijas pakāpju un līdz ar to algu piemaksu piešķiršanas kārtību, to pilnībā uzticot pašu izglītības iestāžu direktoru veidotām komisijām. IZM atrada vienkāršāko veidu, kā atbrīvoties no līdzšinējās birokrātiskās un daudzu kritizētās mapīšu sistēmas. Latvijā jau tagad skolu direktoriem ir liela autonomija - diemžēl bez pozitīvas ietekmes uz skolēnu sasniegumiem.

Mūsu direktoru vidējais darba stāžs ir 13 gadi, bet 16% amatā pavadījuši pat vairāk nekā 20 gadu, un tas ir daudz, salīdzinot ar citām OECD valstīm. Tikai

laiks rādīs, vai vēl lielākas pilnvaras bez papildu atbildības nodrošinās nepieciešamo objektivitāti skolotāju vērtēšanā.

Atšķirībā no pedagogu vērtēšanas sistēmas "skolēnu sašķirošanas" priekšlikumu vētīšanai vēl ir laiks gan valdībā, gan Saeimā. Jācer, ka lēmumu pieņēmēji, analizējot ministrijas piedāvājumu, mazāk domās par skolu un pašvaldību ērtībām, izcilību par katru cenu vai iztērētiem Eiropas miljoniem, bet vairāk par visiem Latvijas bērniem, kuru nākotni viņi var ietekmēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti