Projektam «e-veselība» varētu prasīt vēl 18 miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Iecere ambicioza, kapacitāte – nepietiekama. Sarežģītā e-veselības sistēma nozarei izrādījusies ciets rieksts. Tā top jau sešus gadus, bet pērn solītais "izrāviens" tā arī nav noticis, raisot bažas, vai projekts nepiedzīvos līdzīgu sakāvi kā "skolas.lv" vai "kulturaskarte.lv".

NVD: Bija vēlme visu izdarīt ātrāk nekā iespējams, taču izgāšanās nedraud

Aizķeršanos radījušas gan iepirkumu pārsūdzības, gan atšķirīgo sistēmu salāgošana. E-veselībai iztērētā summa jau tuvojas 10 miljoniem, bet jaunais nozares ministrs uzskata: sistēmai vajadzēs vēl daudz naudas, saturisku un juridisku uzlabojumu. Projekta pilnveidei nākamajā Eiropas fondu periodā cerības tiek liktas uz vēl apmēram 18 miljoniem eiro. E-veselības ieviesēji gan ir krietni optimistiskāki – lai gan sistēmu ieviesīs pakāpeniski, esot cerība, ka elektroniskās receptes, slimības vēstures un citus e-veselības funkcijas varēsim lietot jau nākamgad. Tāpēc rodas jautājums, vai e-veselības sistēma nav uz izgāšanās sliekšņa.

Vēl pērnā gada sākumā Nacionālajā veselības dienestā (NVD) valdīja cerība, ka līdz šodienai e-veselības sistēmu jau ērti varēs lietot gan ārsti, gan pacienti. Pa šo laiku mainījusies dienesta vadība, bet iecerētā datu apmaiņa starp ārstiem, aptiekām un valsts izstrādāto centrālo sistēmu joprojām nenotiek. "Šis ir ļoti liels projekts, iespējams, pat vislielākais, kāds ir īstenots," atzīst par projektu atbildīgā Nacionālā veselības dienesta  jaunā vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Iepriekš kā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece viņa e-veselības projektam sekojusi jau no sākuma, bet tagad secina: visu gribējies izdarīt ātrāk, nekā tas ir iespējams. NVD vadītāja gan nepiekrīt, ka projekts draudētu izgāzties. "Ja dienestam ļauj strādāt, ko dienests pašlaik arī dara kopā ar sadarbības partneriem, tad domāju, ka mēs šo projektu varam realizēt.

Protams, vienmēr paliek atklāts jautājums par termiņu, bet ir lietas, kas šajā projektā jau strādā. Protams, viņš varbūt nav tik ideāls, kādu mēs visi viņu gribējām redzēt," saka Mūrmane–Umbraško.

Belēvičs: Elpa aizraujas, cik vieglprātīgi nauda ir tērēta

Elektroniskā pieraksta, elektroniskās veselības kartes, e-recepšu un citu e-veselības komponentu izstrādei līdz šim iztērēti septiņi miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, par nepilniem pieciem miljoniem vēl turpinās e-veselības otrā kārta šo funkciju papildināšanai.

"Es iepazīstos ar to, un man elpa aizraujas, cik ārkārtīgi vieglprātīga ir bijusi pieeja līdz šim naudas tērēšanā e-veselības projektiem," - tik skarbs par līdzšinējo pieeju e-veselības tapšanā ir veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš amatā stājās pērnruden.

Viņaprāt, Veselības ministrija kā pasūtītājs savulaik līdz galam nav zinājusi, ko grib, un nav gana uzraudzījusi projektu virzību.

"Pasūtītājs nav zinājis, ko viņš grib, tāpēc par to naudu, kas šobrīd ir iztērēta, lai arī izpildītāji saka, ka kaut kas ir sataisīts, nevar iegūt pārliecību, ka tas viss kopā funkcionē. Un tas noteikti prasīs papildus naudas, īpaši ņemot vērā to, ka esenciālas e-veselības daļas neviens pat nav iedomājies pasūtīt," saka ministrs.

Lai e-veselības sistēmu saglābtu, Veselības ministrija šomēnes plāno vērsties valdībā ar priekšlikumiem e-lietām atvēlēto Eiropas fondu apguvei nākamajā periodā par summu, kas pusotru reizi pārsniedz līdzšinējās e-veselības sistēmas izmaksas.

"Naudas būs nepieciešamas ne tikai programmatūras izstrādei, kas apvienos jau izstrādātās daļas, lai neteiktu, ka nekas nav izstrādāts, un arī tāda serveru centra izveidei, kur glabāsies visi šie dati. (..) Mēs pašlaik skaitām kopā un (..) nāksim ar priekšlikumu par apmēram 18 miljoniem eiro," norāda Belēvičs.

Mierina, ka sistēmu līdz ar nākamo gadu varēs izmantot

Ministra kritiku par sistēmas trūkumiem gan noraida par e-veselību atbildīgajā NVD – serveru iegāde projektā esot, arī dažādās sistēmas ir salāgotas un testa vidē jau strādājot.

"Piemēram – vai no portāla, ko izstrādājis "Lattelecom", var izrakstīt kādu medicīnisko dokumentu, kas glabājas elektroniskajā veselības kartē, ko izstrādājis Datorzinību centrs - to mēs pārliecinājāmies, ka tas strādā. Vai, piemēram, recepti var izrakstīt no portāla un tā saglabājas e-recepšu informācijas sistēmā, ko izstrādāja SIA "ABC Software" kopā ar "In-volv"? Tas strādā, un šo produktu mēs plānojam virzīt uz produkcijas vidi," skaidro NVD E-veselības departamenta direktors Mārtiņš Smilga.

Pirms tam gan vēl jāveic drošības pārbaudes, jānovērš kļūdas, kopā ar lietotājiem jātestē lietošanas ērtums, bet Smilga vērtē, ka 2016.gada 1.janvārī gan ārsti, gan pacienti sistēmu jau varēs lietot, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi.

Slimnīcas un ārsti piesardzīgi par jaunās sistēmas kvalitāti un funkcionalitāti

Taču tieši par to bažījas lietotāji, tostarp Stradiņa slimnīca, kas jauno sistēmu jau sākusi testēt.

"Gan ne mēs būsim gatavi visu darīt tā, kā rakstīts noteikumos, gan man nav pārliecības, ka arī centrālā sistēma būs gatava to visu pieņemt. (..) Man vislielākās pārdomas ir tieši par šiem noteikumiem," atzīst "Stradiņu" E-veselības nodaļas vadītāja Ieva Vītola.

Daudzas slimnīcas, poliklīnikas un ģimenes ārsti līdz šim ieguldījuši privātās, lokālās e-veselības sistēmās, jo valsts e-veselības grūtais ceļš mazinājis cerības uz vienotu sistēmu, kur ziņas par pacientu sekotu viņam dažādās medicīnas iestādēs. Šādas privātas sistēmas lieto arī teju puse ģimenes ārstu. Neiegādājoties šīs jau gatavās sistēmas, valsts pa daļai izgudrojusi riteni no jauna, uzskata Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

"Neapšaubāmi, e-veselība tādās pamatlietās no valsts ir vajadzīga. Bet es nedomāju, ka šī valsts programma uz minimālajām lietām būs tā pati labākā. Ja mēs, tie aktīvie ģimenes ārsti, jau uz savām nopirktajām ārstu biroju programmām strādājam daudz plašāk un, jāsaka, priekš pacienta arī veiksmīgāk," spriež ģimenes ārste.

Privāto veselības informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu lietotāji pauduši bažas, ka to salāgošana ar valsts sistēmu nozīmēs papildu izmaksas. "Mēs nodrošināsim viņiem šo pieslēgšanos savā pusē, bet tās izmaiņas sistēmā, kas viņiem ir jāveic savā pusē, no valsts budžeta netiks segtas," apstiprina NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško.

Runājot par praktisko e-veselības ieviešanas gaitu, nesen sāktas apmācības ārstiem, gada otrajā pusē testēs e-receptes un elektroniskās darba nespējas lapas. Taču skaidrs, ka pilnībā funkcionāla šī sistēma no nākamā gada vēl nebūs.

Pārsūdzību un citu aizķeršanos dēļ darbs pie e-veselības otrās kārtas līdz vasarai vēl nebūs galā, kā to paredz Eiropas noteikumi. Ja neizdosies termiņu par pusgadu pagarināt, pastāv risks, ka Eiropas nauda būs jāatmaksā.

Līdz sistēmas ieviešanai gaidāms saspringts darbs

Otrās kārtas ieviesēja "Lattelecom" pārstāvis Jānis Kirilka skaidro, ka pirmie pasūtījumi no NVD saņemti vien februārī, bet jau savā piedāvājumā "Lattelecom" bija norādījis, ka pasūtījuma izpildei vajadzēs deviņus mēnešus.

Turklāt pasūtījumi līdz šim veikti vien par ceturto daļu no summas. "Tā problēma jau paliek – ja mums šobrīd pasūta, mums tāpat ir vajadzīgi deviņi mēneši, citādāk mēs mānītu pasūtītāju, ja teiktu, ka kaut kādu iemeslu dēļ to varam izdarīt ātrāk. (..) Tas fiziski nav iespējams," uzsver Kirilka.

"Lattelecom" pārstāvis e-veselības projektu vērtē kā ļoti sarežģītu, jo informācijas apmaiņa jānodrošina starp ļoti daudzām iestādēm. To atzīst arī NVD vadītāja un aicina būt pacietīgiem. "Nozarē tomēr strādā 20 000 ārstniecības personu, un lai šo produktu palaistu un ar to varētu strādāt, tam tomēr ir jābūt kvalitatīvam. To nevar palaist ar trūkumiem. Jūs arī droši vien negribētu vilkt žaketi ar vienu piedurkni, jo šuvējai nebija laika piešūt otru. Mums ir jāpiešuj šī atlikusī piedurkne, un tad arī mēs to izliksim sabiedrībai," situāciju līdzībās skaidro Mūrmane-Umbraško.

E-veselības ieviešanas izvērtējumam pieķērusies arī Valsts kontrole (VK). Revīzija noslēgsies jūlijā, un tās gaitu revidenti pagaidām nekomentē.

Kā skaidro VK 3.departamenta direktore Inga Vārava, šī revīzija kontroles plānos iekļauta jau pirms pusotra gada, kad vēl bija cerības vērienīgo projektu noslēgt šā gada sākumā. Tam, ka tagad jārevidē vēl neieviesta sistēma, gan esot savas labās puses.

"Lietderības revīzijā jau patiesībā ir ļoti aktuāli, ja revidenti var iesaistīties procesa gaitā un sniegt ieteikumus no malas, lai sasniegtu mērķi ar zemākiem rezultātiem, nodrošinātu efektīvāku sadarbību vai sniegtu ieteikumus situācijas uzlabošanai. Tas taču patiesībā ir ļoti labi. Arī tagad, ja redzam, ka aktīvs darbs [pie e-veselības] vēl turpināsies līdz gada beigām, mēs ceram sniegt arī savu ieguldījumu situācijas uzlabošanā," saka Vārava.

Revīzijas ietvaros par e-veselības sistēmu iztaujāti ārsti un farmaceiti, lai gan atsaucība nav bijusi tik liela kā cerēts. Skaidrotas arī iedzīvotāju zināšanas par ieguvumiem no elektroniskām slimības vēsturēm, zāļu receptēm, pierakstiem. Rezultātus revidenti vēl neatklāj, bet noprotams, ka pacientiem priekšā liels skaidrošanas darbs. Vārava pauž cerību, ka e-veselības sistēmu nepiemeklēs tikpat bēdīgs liktenis kā Izglītības ministrijas informācijas sistēmu "skolas.lv". Pašlaik svarīgākais esot vairot ārstu un pacientu uzticību e-veselībai. Jo bez tās sistēma darboties nespēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti