Prezidenta vēlēšanas Kirgizstānā – solis uz pārmaiņām vai skrējiens uz vietas?

2017. gada rudens kļūs par kārtējo pavērsiena punktu Kirgizstānas iekšpolitikā. Tās rādīs, vai nupat valstī notikušais referendums par konstitucionālajiem grozījumiem attaisnos ar to saistītās cerības par valsts politiskās pārvaldes sistēmas un sabiedrības dzīves uzlabošanu vai arī, gluži otrādi, apstiprinās ar to saistītās bažas par demokrātiskā procesa turpmāko degradāciju. Šī gada 19. novembrī nozīmēta kārtējo prezidentālo vēlēšanu diena Kirgizstānā, un cīņas starp valstī pastāvošajiem politiskajiem spēkiem varam novērot jau šobrīd. 

Prezidenta varas nodošana Kirgizstānā - tradicionāli politiski nemierīga

Par "Status Quo"

Laura Jesaulkova ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autore. Rubrikā tiek analizētas  starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

Gan saskaņā ar konstitūciju, gan sabiedrības acīs prezidents Kirgizstānā ir ne tikai augstākā vēlētā valsts amatpersona, bet arī vienotības un valsts varas simbols. Kirgizstānas iedzīvotāji ievēl prezidentu tiešās vēlēšanās uz sešiem gadiem, piešķirot tādas funkcijas kā premjerministra un citu valdības pārstāvju iecelšanu, ārpolitikas galveno virzienu noteikšanu, kandidatūru izvirzīšanu Augstākajā tiesā un atbildību kā valsts bruņoto spēku augstākajam vadonim. Lai arī prezidenta loma un funkcijas ir skaidri definētas, prezidentālās vēlēšanas Kirgizstānā bieži vien norit nemieru, politisko skandālu un korupcijas apsūdzību pavadībā.

Atskats vēsturē rada visai drūmu iespaidu par to, kā Kirgizstānā tiek nodota vara.

Pirmais Kirgizstānas prezidents Askars Akajevs ieguva prezidenta pilnvaras 1990. gadā, taču 2005. gadā pret korupciju un autoritārismu vērstās Tulpju revolūcijas rezultātā varu zaudēja un bija spiests bēgt vispirms uz Kazahstānu, bet pēc tam uz Maskavu. Tur arī viņš oficiāli atteicās no prezidenta pozīcijas. Otra Kazahstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva pilnvaru termiņš sastapās ar līdzīgi revolucionāru nobeigumu – gadu pēc prezidenta otrā termiņa sākuma Kirgizstānā izcēlās otra revolūcija, kuras izskaņā arī Bakijevs, līdzīgi kā pirmais Kirgizstānas prezidents, bija spiests pamest valsti 2010. gadā. Laikā pēc otrās revolūcijas līdz prezidenta vēlēšanām 2011. gadā prezidenta amatu ieņēma Roza Otunbajeva (Roza Otunbayeva).  Pēc oficiālām vēlēšanām amatu pārņēma Almazbeks Atambajevs (Almazbek Atambayev; Алмазбек Атамбаев), kura sešu gadu prezidentālais termiņš apritēs jau šī gada rudenī.

Vēlēšanas novembrī varētu kļūt par vēl nepieredzētām Kirgizstānas vēsturē, ja prezidentālā vara pirmo reizi valsts vēsturē pāries no viena vēlēta prezidenta otram vēlētam prezidentam mierīgā ceļā. Tomēr kārtējās konstitucionālās reformas un opozīcijas partijas līdera arests nedēļu pēc vēlēšanu datuma nozīmēšanas met kārtējo ēnu uz politisko situāciju Kirgizstānā.

Konstitucionālie referendumi - viens solis uz priekšu, divi atpakaļ

Pagājušā gada decembrī Kirgizstānā notika prezidenta atbalstīts referendums, kas tika prezentēts kā kārtējais solis pretim lielākai stabilitātei politiskajā pārvaldē un tradicionālo vērtību stiprināšanai sabiedrībā. Priekšlikums par pašlaik prezidentam esošo pilnvaru deleģēšanu premjerministram attiecībā uz ministru iecelšanu un atlaišanu balstījās solījumā par efektīvāku un demokrātiskāku valdības darbu.

Tai pašā laikā grozījumi par laulības definēšanu kā savienību starp vīrieti un sievieti, faktiski izslēdzot viendzimuma laulību legālu atzīšanu, bija aicinājums sargāt Kirgizstānā dominējošas tradicionālās vērtības. Referendumā piedalījās 42% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir līdz šim zemākā aktivitāte kopš valsts neatkarības iegūšanas PSRS.

79,6% nobalsoja par labu piedāvātajiem konstitucionālajiem grozījumiem, kuri stiprina izpildvaras pilnvaras un sašaurina cilvēktiesības un politiskās brīvības Kirgizstānā.

Prezidenta Atambajeva finansiālais ieguldījums referenduma labvēlīgā rezultāta nodrošināšanai ir raisījis pretrunīgu reakciju no prezidenta politisko sabiedroto un sabiedrisko organizāciju pārstāvju puses. Pastāv viedoklis par prezidenta Atambajeva plāniem pēc prezidenta pilnvaru termiņa beigām ieņemt premjerministra posteni, ar ko arī izskaidrojama viņa iniciatīva par izpildvaras ietekmes palielināšanu valstī. Tas ir radījis diskusijas par konstitucionālo grozījumu pretrunīgo raksturu un ar tiem saistīto politiskās demokrātijas iezīmju degradāciju Kirgizstānas politikā salīdzinājuma ar 2010. gada konstitucionālo referendumu.

2010. gada revolūcijas izskaņā notikušajā referendumā no 72% balsotāju 90% nobalsoja par jaunu konstitūciju, kas pieļāva brīvāku politisko sāncensību un Centrālāzijas valstīm neraksturīgi ievērojamu parlamenta varu salīdzinājumā ar valsts izpildvaru. 2016. gada referendums šo parlamentāro varu atkārtoti samazināja, piešķirot plašākas pilnvaras premjerministram un valdībai, kurā dominē pašreizējā prezidenta Sociāldemokrātiskā partija.

Prezidenta vēlēšanas - atskaites punkts tuvāko gadu politiskajai toņkārtai Kirgizstānā

Kamēr Kirgizstāna ārpolitikā uztur daudzveidīgus kontaktus un ir atvērta, iekšpolitikā daudzveidība tiek apspiesta. Ārēji Kirgizstāna nemainīgi turpina uzturēt attiecības ar ievērojamākajiem pasaules un reģionālās politikas aktoriem - ASV, Krieviju, Ķīnu, Eiropas Savienību, Vāciju, Japānu un Indiju. Stratēģiskā partnerība ar šīm valstīm ļauj Kirgizstānai diversificēt tās ekonomiskās, politiskās un enerģētikas saites, tādējādi stiprinot sava kā uzticama starpvalstu sadarbības partnera tēlu. Jāatzīmē, ka Kirgizstāna turpina arī aktīvu sadarbību ar ASV starptautiskā terorisma apkarošanas jomā, sniedzot savu ieguldījumu Centrālāzijas reģiona drošības uzturēšanā. Bet Kirgizstānas iekšpolitikā šāda dažādu politisko spēku mijiedarbība savukārt sastopas ar šķēršļiem, kuru skaits, visticamākais, pieaugs līdz ar rudens vēlēšanu tuvošanos.

Pēc tam, kad februārī tika paziņots prezidenta vēlēšanu datums, vairāki politiskie spēki izvirzīja potenciālos kandidātus priekšvēlēšanu sāncensībai. Tā kā konstitūcija ierobežo pašreizējā prezidenta kandidēšanu uz otru termiņu, Kirgizstānas politiskajiem spēkiem paveras iespēja izvirzīt savus kandidātus.

Kā pirmais šo iespēju izmantoja līdz 2016.gadam premjerministra amatu ieņemošais Temirs Sarijevs, kurš bija spiests atkāpties korupcijas skandāla dēļ. Bijušā premjerministra piemēram sekoja arī centriskās Onuguu Progresa partijas līderis Bakits Torobajevs. Šī kandidāta partija atdalījās no koalīcijā vadošās Sociāldemokrātiskās partijas, kā galveno politiskās šķiršanās iemeslu minot tieši konstitucionālo grozījumu referendumu. Arī Republikas – Ata Jurt (Respublika – Ata Jurt) atbalstītais kandidāts Omurbeks Bababovs ir viens no bijušajiem premjerministriem.

Kandidātu skaits pieaug – bet Kirgizstānai pietuvojies arī tradicionāli nemieriem bagāts pavasaris, kas draud izjaukt prognozes par prezidentālās varas nodošanu valstī miermīlīgu politisku vēlēšanu ceļā. Par to liecina februāra beigās uzsāktie nemieri, kas izcēlās pēc opozīcijas partijas Ata - Meken (Ata – Meken) līdera Omurbeka Tekebajeva (Omurbuk Tekebayev) aizturēšanas, balstoties uz aizdomām par viņa līdzdalību korupcijas shēmās.

Tas, cik dziļas sekas minētais incidents atstās uz prezidentālajām vēlēšanās Kirgizstānā, kļūs skaidrāk redzams, tuvojoties rudenim. Bet neatkarīgi no tā, kādu politisko spēku pārstāves nākamais Kirgizstānas prezidents, turpmākos sešus gadus viņš vai viņa noteiks to, vai valsts attīstība spers soli uz priekšu vai turpinās savu ieilgušo skrējienu uz vietas.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti