2015. gads kļuva par pagrieziena punktu Tadžikistānas politikā. Valdības izvērstā cīņa pret politisko opozīciju vainagojās ar Tadžikistānas Islāma renesanses partijas un politiskās kustības "Grupa 24" darbības aizliegumu. Pēc šiem notikumiem ziņās par Tadžikistānu aizvien biežāk redzami virsraksti par opozicionāru arestiem, cilvēktiesību aktīvistu apspiešanu un pretvalstiski noskaņoto personu vajāšanu, atspoguļojot nu jau par pierastu kļuvušu taktiku cīņā pret valdībai nevēlamu viedokļu izplatīšanos sabiedrībā. Tomēr Tadžkistānas valdības izvērstās medības skar vairs ne tikai politiskos aktīvistus un opozicionāru politisko spēku dalībniekus, bet arī viņu ģimenes locekļus un radiniekus. Šāda situācija ilgtermiņā raisa bažas par radikalizācijas pieaugumu Tadžikistānas sabiedrībā.
Politiskā opozīcija Tadžikistānā un kas no tās palicis
Jau vairāk nekā 17 gadus Tadžikistānas parlamentārās vēlēšanās
dominē Tadžikistānas Tautas demokrātiskā partija, padarot gandrīz neiespējamu opozicionāro partiju nonākšanu pie reālas politiskās varas valstī.
Par "Status Quo"
Laura Jesaulkova ir lsm.lv un jauno politikas pētnieku kopprojekta - rubrikas - "Status Quo" autore. Rubrikā tiek analizētas starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz Tālajiem Austrumiem. "Status Quo" latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
Jau 2014. gadā Tadžikistānas Islāma renesanses partija paziņoja par valdības centieniem to nomelnot pirms nākamajā gadā paredzētajām parlamentārajām vēlēšanām un nepieļaut partijas līderu iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā. Rezultātā partijas demonizācija un valdības paziņojumi par tās nelegālajām aktivitātēm radīja ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, neļaujot Tadžikistānas Islāma renesanses partijai atkārtot 2005. gada panākumus un pārvarēt 5% barjeru.
Minētās vēlēšanas kļuva par ievadu šī paša gada augustā sekojošam Tadžikistānas Islāma renesanses partijas darbības aizliegumam un pasludināšanai par teroristisku organizāciju, aizverot partijas pārstāvniecības visā Tadžikistānā. Līdzīgu likteni 2014. gadā piedzīvoja arī Tadžikistānas valdību kritizējošā kustība "Grupa 24", kura tika pasludināta par ekstrēmistisku organizāciju pēc protesta akciju rīkošanas ar mērķi vērsties pret Tadžikistānā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un autoritāro pārvaldi.
Jauna taktika cīņā pret opozīciju
Pēc Tadžikistānas Islāma renesanses partijas un kustības "Grupa 24" aizlieguma, valdības cīņa ar politiskajiem aktīvistiem turpinājās ar jau ierastu metožu pielietošanu – aktīvistu arestiem, protesta akciju apspiešanām un medijos publicētās informācijas kontroli. Taču no Tadžikistānas izbraukušo Tadžikistānas Islāmas renesanses partijas dalībnieku aicinājumi Tadžikistānas sabiedrībai apvienoties cīņai par politiskajām pārmaiņām, kā arī kustības "Grupa 24" un citu mazāku kustību ārzemju pārstāvniecību aktīvā darbība ārpus Tadžikistānas provocēja
valdības pārēju uz jaunas taktikas izmantošanu opozīcijas iegrožošanai – no valsts izbraukušo politisko aktīvistu radinieku un ģimenes locekļu vajāšanu.
Kamēr šī gada jūlija sākumā Vācijā notika pirmais Tadžikistānas Islāma renesanses partijas, kustības "Grupa 24" un citu opozīcijas spēku apvienotais kongress ar mērķi apspriest Tadžikistānā nepieciešamās pārmaiņas, vietējās autoritātes radīja spiedienu uz politisko aktīvistu ģimenēm, draudot izrēķināties ar disidentiem gadījumā, ja tās neatrunās viņus no politiskajām aktivitātēm.
Kā starta signāls masveida politisko aktīvistu ģimeņu vajāšanai kļuva Tadžikistānas prezidenta Stratēģisko pētījumu centra vadītāja vietnieka
paziņojums jūlijā par politiskās opozīcijas radīto apdraudējumu valsts drošībai un nepieciešamību autoritātēm darīt visu iespējamo opozīcijas pretvalstisko aktivitāšu pārtraukšanai.
Pēc šī publiskā izteikuma aizvien biežāk kļuva zināms incidentiem, kādi notika ar politiskā aktīvista Bobojana Kajumzoda ģimeni – pēc aktīvista vārdiem, viņa vecākiem tika izteikti draudi konfiscēt īpašumu, ja viņi neapturēs sava dēla politisko darbību. Šādus un līdzīgus draudus par īpašuma konfiskāciju, aizturēšanu, dokumentu atņemšanu un aizliegumu izbraukt no valsts saņēmušas arī daudzas citas politisko aktīvistu ģimenes.
Kā viena no jaunajām, tradīcijās aizgūtajām metodēm ir arī publiskā kaunināšana. Viens no Tadžikistānas Islāma renesanses partijas pārstāvjiem izklāstīja to, kā viņa māte noģērbta un ciemata iedzīvotāju priekšā publiski kaunināta par sava dēla politisko darbību. Šādu represiju dēļ politisko aktīvistu ģimenes locekļi Tadžikistānas sabiedrībā tiek aizvien vairāk izolēti, pateicoties bailēm tikt apsūdzētiem kontaktos ar opozicionāriem un viņu ģimenēm.
Vai Tadžikistānā ir gaidāms jauns radikalizācijas vilnis?
Tadžikistānas valdības jaunās vajāšanas metodes raisa bažas par valsts nākotni, ņemot vērā to, ka
valsts iekšienē pieaugošā neapmierinātība ar valdības represīvo politiku draud pavairot to cilvēku skaitu, kuri būtu gatavi cīnīties ar pastāvošo politisko iekārtu un iesaistīties radikālās grupās.
Zīmīgi ir arī tas, ka politisko aktīvistu un viņu ģimenes locekļu vajāšana skar ne tikai jautājumu par politiskās opozīcijas iegrožošanu, bet arī islāma nākotni Tadžikistānas politikā.
Jau kopš pilsoņu kara (1992 – 1997) laikiem Tadžikistānas Islāma renesanses partija bija galvenais politiskais spēks, kas pārstāvēja islamticīgo intereses. Partijas darbības aizliegums un gadu vēlāk sekojošie konstitucionālie grozījumi par citu reliģisko partiju dibināšanas aizliegumu atspoguļo Tadžikistānas valdības pieaugošo kontroli par islāma praktizēšanu valstī ar vairāk nekā 95% islāmticīgo.
Nacionālās drošības vārdā Tadžikistānā norit prezidenta atbalstīta antiradikalizācijas kampaņa, kuras ietvaros vairāk nekā 13 000 vīriešiem piespiedu kārtā noskūtas bārdas un aizvērti 160 apģērbu veikali, kuros iespējams iegādāties hidžābu. Gluži tāpat spēkā stājušies ierobežojumi, kuri aizliedz Tadžikistānas pilsoņiem vecumā līdz 40 gadiem doties svētceļojumā uz Meku. Tādejādi tiek aizskartas to cilvēku intereses, kuri vēlas redzēt lielāku islāma lomu sabiedrībā.
Situācija Tadžikistānā rada iespaidu par valdības izvēli neieklausīties tās iedzīvotājos. Tādējādi arī pielietotās metodes cīņā pret radikalizāciju draud radīt pretēju efektu un kļūt par pamatu jaunam sabiedrības radikalizācijas vilnim un radikāli noskaņoto grupu skaita pieaugumam. Tas, vai pašlaik izvērstās medības Tadžikistānā novedīs pie šī apdraudējuma īstenošanās, ir jautājums bez tūlītējas atbildes, taču jau tagad iespējams saskatīt pēdējo divu gadu laikā valdības atstātās rētas Tadžikistānas attīstībā. 
