Plašāki dzīvokļi par drošības cenu – sienas blokmājās nereti gāž patvaļīgi

Lai gan mājokļa nesošo sienu pārbūvei vajadzīgs projekts un saskaņojums ar būvvaldi un pretējā gadījumā draud sods, tomēr LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pārliecinājās – dzīvokļu īpašnieki legālo ceļu iet nesteidz un arī daļa atrasto celtnieku gatavi tam izlīdzēt.

Triecientempā būvēts

Pēc Otrā pasaules kara, kad Rīgā un arī citviet Latvijā bija nopostītas daudzas dzīvojamās mājas, Padomju Savienībā un Padomju Latvijā sākās celtniecības bums. Triecientempā būvēti jauni dzīvojamie masīvi, un, lai netērētu liekus resursus, viss notika atbilstoši tipveida projektiem – vienādas kā mājas, tā arī dzīvokļa plānojumi.

Dzīvokļus vajadzēja arī iebraukušajiem strādniekiem, kas strādāja jaunuzceltajās rūpnīcās, un tā Rīgā tapa Purvciems, Imanta, Ķengarags, Iļģuciems, Zolitūde, Mežciems, Pļavnieki, arī Ziepniekkalns, ko var uzskatīt par pēdējo padomju laika produktu. Sākotnēji pamatā būvēja piecstāvu ēkas – tām nevajadzēja liftus, astoņdesmito gadu sākumā modes kliedziens jau bija deviņstāvu nami, bet vēlāk pat 10 un 12 stāvu mājas.

Mūsdienās šis mantojums nekur nav zudis, un liela daļa Latvijas iedzīvotāju lielajās pilsētās šajās mājās dzīvo, iegādājas dzīvokļus tajās, pārdod un pērk, īrē un izīrē. Bet atšķirībā no padomju laika domāšanas šodien cilvēki grib un cenšas savā mājoklī ieviest atšķirības, tostarp dzīvokļu plānojumā. Pārmaiņu vārdā tiek likvidētas pat sienas, veidotas dažādas ailes, mazās istabiņas pārtop lielās viesistabās.

Lai šāda veida pārbūves neapdraudētu pārējo māju, likums nosaka, ka nepieciešams arhitekta izstrādāts un izplānots projekts, ko stingri ievērotu arī būvdarbu veicēji, garantējot izmainīto konstrukciju stiprību. Protams, celtnieki to var ievērot arī bez projekta, taču projekta esamība, ko apstiprina būvvalde, ir zināma garantija pārējiem mājas iedzīvotājiem, ka par to visu ir padomāts.

Lauztas sienas, savienoti dzīvokļi

Sludinājumu portālā ss.lv paši dzīvokļu saimnieki labprāt izrāda savus dzīvokļus, un bieži jau fotogrāfijās redzams, ka esošais plānojums ir mainīts: apvienotas istabas, apvienoti pat vairāki dzīvokļi vienā, lai viss gaiši un plaši. "Aizliegtais paņēmiens" dodas apskatīt dzīvokļus no 602.sērijas, kas pārsvarā sastopama deviņstāvu mājās, un 464.sērijas, kas tautā saukta par lietuviešu projektu. Visos izvēlētajos dzīvokļos, pēc fotogrāfijām spriežam, nesošās sienas nav gluži tādas, kādas tās bijušas kādreiz.

Trīsistabu dzīvoklī Pļavniekos nojaukta nenesošā siena starp koridoru un virtuvi, un izmaiņas skārušas arī nesošo sienu starp virtuvi un lielo istabu. Šajā sienā eja uztaisīta otrā pusē, tātad kāds betonā to ir izzāģējis. Kundze, kas sagaida potenciālos īrniekus, stāsta, ka izmaiņas ir saskaņotas un pat ir piedalījies arhitekts un izveidots projekts, kuru gan parādīt viņa nevar.

Taču būvvaldes datu bāzē attiecībā uz izmaiņām šajā dzīvoklī nekāds projekts nav atrodams.

Arī kādā dzīvoklī Mežciemā daļēji ir nojaukta nenesošā siena starp koridoru un virtuvi. Izmaiņas gan veiktas arī nesošajā sienā – durvju vietā izzāģēta pamatīgāka aile un izcirsti trīs logi. Izmaiņas esot veiktas 2002.gadā, un saimniece neatceras, vai tās saskaņotas. Būvvaldes datu bāzē liecina – arī šajā dzīvoklī saskaņota projekta nav.

Vēl vienā dzīvoklī Pļavniekos, kas izveidots no diviem, vidū izveidota liela halle, un nesošās sienas, kura tur savulaik bijusi, vairs nav. Taču viss esot nostiprināts ar dzelzsbetona konstrukcijām, kuras gan redzēt nevar, jo tās ir zem apmetuma. Projekts arī ir, pārliecinoši saka saimniece, taču būvvaldes datu bāzē tāds nav atrodams. Atliek akli uzticēties būvdarbu veicējiem, ka viņi par drošību ir padomājuši.

Izvēlētajā dzīvoklī Vecmilgrāvī trūkst vienas nesošās sienas. Viss esot darīts oficiāli caur būvvaldi, un atļauju vien esot nācies gaidīt pusgadu: "Tur taču ir pamatīgas metāla sliedes iekšā." Šoreiz kundze saka patiesību, liecina būvvaldes datu bāze.

Imantā kāda dzīvokļa statuss skan lepni – studijas tipa. Tas panākts ar nesošās sienas nojaukšanu starp virtuvi un istabu. "Kad es to sienu jaucu, visi kaimiņi atskrēja. Es uzreiz aizgāju uz namu pārvaldi, izņēmu atļauju. Remontam. Pārcelt durvis man ir tiesības. (..) Ja caur arhitektu, tas ir dārgs prieks. Maksā arhitektam, viņš tur mēnešus divus, trīs smadzenes pūderēs."

464.sērijas dzīvokļos visas sienas ir nesošās, bet tur ailes grieztas uz nebēdu. Mākleris apgalvo, ka daļu nesošās sienas iznest drīkst. Lieki teikt, ka būvvaldes datu bāzē nekādas būvatļaujas nav, tātad pārbūve nelegāla.

Gadījumā, ja dzīvokli pērk un izmanto komercbanku kredītus, bankas prasa stingru dokumentāciju, lai nekreditētu neko nelegālu vai puslegālu.

Savukārt īres dzīvokļi ir milzīga riska zona, kur var "uzķerties" uz patvaļīgi izbūvētiem dzīvokļiem.

Tāpēc pie aizdomām par pārbūvēm dzīvoklī vērts prasīt pārbūves projektu. Protams, riska zonā ir arī visi tie dzīvokļi, kas ir nelegāli pārbūvēti, bet netiek ne pārdoti, ne izīrēti un kurus neviens cits arī neredz.

Bez projekta nepiekrīt

Ne visi gan spējīgi uz šādu pārbūvi pašu rokām. Tāpēc "Aizliegtais paņēmiens" uzrunā vairākas portālā ss.lv atrastas strādnieku brigādes, kurām taujā par iespēju izgriezt divus metrus platu aili nesošajā sienā.

Pirmajā sazvanītajā brigādē saka, ka noteikti ir vajadzīgs projekts: "Nu, pēc būtības var jau arī sarunāt, vai ne, tur. Bet tur ir jāliek sliede iekšā. Pirmkārt, ja jūs aili taisāt. Tur jāliek iekšā ir konstrukcija. Jātaisa. Kaut arī pašiem priekš drošības tas ir jātaisa. (..) Tas drošībai vienkārši. (..)  Ja tā ir nesošā siena, tad noteikti jātaisa viss, kā pienākas."

Tātad sarunāt bez būvprojekta it kā var, taču sola, ka ailē iekšā liks sliedi un drošību garantēs.

Kādā citā brigādē paši taujā par projektu, jo bez projekta nedrīkst, un tas jāsaskaņo būvvaldē. Cenu arī vēl nenosauc, jo sākumā esot jāredz projekts.

Zvans nākamajiem, un arī tas pats – vispirms projekts, kas galīgi neesot lēts prieks, un tikai tad būvniecības darbi: "Jums jāatrod firma, kurai ir sertificēts būvdarbu vadītājs, kam ir sertifikāti, kurš strādā ne mazāk kā piecus gadus, kuram ir visas tās apdrošināšanas darbam celtniecībā. Un tikai tad jūs varat ar viņiem vienoties, jo šobrīd noteikumi dzīvokļu demontāžas darbiem ir kļuvuši ļoti stingri. Un procesā visi šie papīri savācas. Ir jāiet uz būvvaldi, pirmkārt. (..)

Tāpēc, ka 602.sērija ir 3.kategorijas māja, tas ir, bīstama māja."

"Būs jāmelo"

Neraugoties uz šo brīdinājumu, meklējot cītīgāk, izdodas atrast arī piekāpīgākus darboņus – nekādu būvprojektu nevajag, un apkārtceļiem eksistē vesela shēma.

"Namu pārvaldē jāpasaka, ka taisīsiet kosmētisko remontu bez nesošo sienu izmaiņām. Jāmelo būs. Un jums iedos atļauju, jūs varat darboties, nu trokšņot. Kad atbraucam mēs, jums tā skaņa ir. Pats sliktākais variants, ja policiju izsauc. Mēs sakām tā, ka mūs saimnieks ieslēdza un mēs nevaram atvērt jums durvis. Sliktākais variants vispār – ja kāds būvvaldē strādā un pasaka, lai būvinspektors atnāk paskatīties."

Arī kāds cits būvnieks par projektu īsti neinteresējas: "Mums it kā nav vajadzīgs, tas ir jums pēc tam tālāk saskaņošanai. Ja tur nebūs tā, ka tur kaut kas sabrūk, tad mēs to varam izdarīt bez visām projektētāju saskaņošanām. Tas tikai vajadzīgs principā jums, ja gribēsiet dzīvokli saskaņot ar būvvaldi, lai tas viss legāli. Bet mēs, mums tas nav vajadzīgs."

No kopumā apzvanītajām desmit brigādēm puse darbu uzņemas veikt bez projekta.

Ko gribu, to daru

Par jebkuru dzīvokļa pārplānošanu bez būvvaldes akcepta draud līdz 700 eiro sods privātpersonām, līdz 4300 eiro juridiskajām personām.

"Aizliegtais paņēmiens" uzrunā dažādus speciālistus, kas ikdienā saskaras ar cilvēkiem un viņu dzīvokļiem. "Tagad praktiski katrā mājā un katrā stāvā katrs dzīvoklis tagad tāds ir.

Ļoti daudz mājas, kur sienas nedrīkst nojaukt, tur vienkārši nojauktas un neviens uz to neskatās, vai tā siena ir nesošā.

Mēs jau mēģinām cilvēkus pārliecināt, cik mēs varam, bet viņi saka – mūsu kaimiņam sen jau nojaukta un nekas tur nenotiks," saka kāds speciālists, kas vēlējies palikt anonīms.

Tieši uz cilvēku nevērību pret savu mājokļu drošību norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes Būvražošanas katedras vadītājs, sertificēts nekustamā īpašuma eksperts Mārtiņš Vilnītis: "Man liekas, ka diezgan lielā daļā gadījumu problēma ir cilvēku attieksmē. Uzskata – tas ir mans dzīvoklis, es tur varu darīt visu, ko es gribu. Zināmā mērā nihilisms, varētu teikt – tas ir mans, un es varu darīt, ko gribu, un par pārējiem man vienalga."

"Visnopietnākais risks ir tas, ka dzīvokļa īpašnieks neapzinās savu atbildību par ēku kopumā. Viņš nav speciālists, viņš nemāk noteikt, kura ir nesošā siena, kura nav, un cik šī patvaļīgā būvniecība var ietekmēt ēkas kopējo stāvokli," norāda Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Patlaban Rīgas būvvaldes rīcībā fiksēti vairāk nekā 2000 patvaļīgas būvniecības gadījumu, tostarp privātmājās, dzīvokļos, veikalos un nedzīvojamās telpās.

Būvvaldes pārstāve uzskata, ka šobrīd ir par maz šķēršļu un neērtību, lai nelikumīgo būvniecību apturētu: "Būvvalde vērsās Tieslietu ministrijā un Ekonomikas ministrijā ar lūgumu rast iespēju veikt atzīmi Zemesgrāmatā par to, ka īpašumā ir konstatēta patvaļīga būvniecība. Tas netika atbalstīts, bet būvvaldei ir nodoms darīt to atkārtoti, papildus lūgt arī veikt atzīmi par to, ka ēka ir avārijas stāvoklī."

Ēka ar šādu statusu varētu zaudēt tirgus vērtību, kas varētu ierobežot nelegālās darbības, uzskata būvvaldē.

Jāņem vērā arī finansiālā puse:

strādnieki paplašināt aili nesošajā sienā bija gatavi par 200 eiro, bet kopā ar būvprojektu, saskaņojumu un remontdarbiem izmaksas kāptu līdz 4000 eiro.