Pašvaldību deputātu algas atšķiras pat 420 reižu - jo tuvāki mēram, jo biezāks maks

Likums jau sešarpus gadu Latvijas 119 pašvaldībām liek ik mēnesi publiskot visu 1618 deputātu «uz rokas» saņemto algu. Viņiem visiem likums ir iedevis vienādus pienākumus un vienādas tiesības. Taču domnieku algas atšķiras pat 420 reižu. 

Izņemot Brocēnus, kas algas publiskot nemaz negrasās, pārējās pašvaldības to dara. Taču domes gudrības vai tās trūkuma dēļ no atklātības cenšas vairīties dažādiem veidiem – daļa algas publicē novēloti, daudzviet sarakstus noslēpj dziļi domes lapā, bet vēl daļa deputātu algas sajauc kopīgā sarakstā ar sētniekiem un skolotājiem. Tomēr deputātu algas ir ne tikai ļoti atšķirīgas, bet arī parocīgs rīks, lai ar ievēlētajiem manipulētu domes vadība.

Ielūkoties pašvaldību deputātu makos ikviens var nu jau teju sešus gadus. Noteikumu obligāti publicēt amatpersonu vārdus un iepriekšējā mēnesī «uz rokas» saņemto atalgojumu likumdevējs pieņēma ar lielām grūtībām – par to nobalsoja tikai 52 deputāti.

Saeima tādas izmaiņas likumā ieviesa pēc tam, kad par mūsdienu Robinu Hudu sauktais jeb tā dēvētais Neo uzgāja «caurumu» Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās un sāka publiskot amatpersonu algu sarakstus. Galvenais secinājums toreiz bija tāds, ka lielai daļai publiskajā sektorā strādājošo ekonomiskā krīze naudas makus nemaz īsti nav skārusi.

Tā sauktais Neo ar savulaik ātri iegūto slavu nu pats bruģē ceļu politikā. Tikmēr pašlaik nav īsti skaidrs, cik liels ieguvums bijis politiķu lēmums publiskot amatpersonu algas.

Internetā izliktām ik mēnesi jābūt arī Latvijas 119 pašvaldībās ievēlēto 1618 deputātu algām.

 

Baltinava nepublicē neziņas dēļ; Brocēni slēpj apzināti

Iedzīvotāju skaita ziņā mazākais – Baltinavas novads – algu publicēšanā ir viens no lielākajiem grēkāžiem. Domē sešos gados nav sapratuši Valsts pārvaldes iekārtas likumā vienkāršiem vārdiem uzrakstīto, ka katru mēnesi jāpublicē amatpersonu vārdi, amati un izmaksātā alga. Dati tur pieejami tikai par 2015. gada rudeni, turklāt Baltinava pretēji likumā noteiktajam algas publicējusi tikai ik pa trim mēnešiem.

«Es vienīgi varu pajautāt grāmatvedībā, lai sagatavo, ja jums tik ļoti nepieciešams tas ir,» domes pārstāve Evita Broka sola runāt ar grāmatvežiem. Tomēr, visticamāk, tīšu algu slēpšanu Baltinavai pārmest nevar. Pēdējie pieejamie dati rāda, ka turienes deputāti «uz rokas» saņem no nepilniem četriem līdz dažiem desmitiem eiro.

Cita aina varētu atklāties Brocēnu novadā, kura dome algas publikai nerāda vispār. Sazvanītā domes darbiniece sākotnēji algas meklē domes interneta lapā, taču neatrod. Pēc pāris dienām e-pastā skaidrojumu atraksta Brocēnu novada pašvaldības iekšējā auditore Santa Kalniņa, kura vispirms atvainojas, ka «Brocēnu novada pašvaldības mājaslapā tiešām vēl nav ievietota jaunākā informācija, jo mājaslapa ir izveidota jauna un pēdējās nedēļas turpinās darbs pie tās pilnveides». Viņa gan uzsver, ka iepriekš tikusi publicēta tikai informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

«Mūsu rīcībā nav informācijas par normatīvajiem aktiem, kas pieprasītu mājaslapā publicēt informāciju par darbiniekiem izmaksāto atlīdzības apmēru katru mēnesi. Ja vēlaties šādu informāciju saņemt, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, lūgums iesniegt Jūsu prasību rakstiski,» vēstulē raksta auditore.

Savukārt «uz rokas» izmaksātās algas Brocēni publicēt negrasās.  

Budžeta tēriņu lietās Brocēni bēdīgu slavu iemantoja pirms pāris gadiem, kad domes grāmatvežu kabinetos paviesojās Valsts kontroles revidenti. Viņi atklāja, ka šaubīgos ceļos aizplūduši vairāki miljoni eiro, pārkāpumi tika atklāti arī deputātu algu izmaksās. Revidenti domes vadību par katastrofālo grāmatvedības kārtošanu informēja novembrī. Mēnesi vēlāk domes galvenā grāmatvede tika apbalvota par ilggadēju darbu un tika pie prēmijas. Pērnvasar pret domes vadību un grāmatvedēm sāka kriminālvajāšanu, opozīcija neveiksmīgi centās varu gāzt, bet pašlaik novada vadībā nekas nav mainījies.

Pašvaldības savās lapās algas cenšas paslēpt

Lai apkopotu deputātu algu datus pārējās vairāk nekā 110 pašvaldībās, kas likumam tomēr klausa, Latvijas Radio bija nepieciešamas divas dienas. Domēm gudrības vai nu bijis par maz, vai arī gluži pretēji – tās izmanto visatjautīgākos rīkus, lai algas atrast būtu grūti. Tikai daļa tās publicē likumdevēja ieteiktajā budžeta sadaļā.

Vairākas domes savās lapās liek iet sarežģītus aplinku ceļus, bet, kad amatpersonu atalgojums atrasts, dažiem desmitiem pašvaldību jāpiezvana, lai atgādinātu, ka novembra vai decembra dati sen novecojuši.

Piemēram, Riebiņu novadā paziņo, ka deputātu algas nav pieejamas, jo atbildīgais cilvēks atvaļinājumā. Rojas novadā taisnojas, ka visas algu ziņas izgaisušas līdz ar mājaslapas uzlabojumiem.

Tikai Priekuļu, Ropažu, Rūjienas un vēl pāris novadu uzslavējami, jo algu sarakstus saglabājuši visus – datus var apskatīt kopš 2010. gada. Taču  grūtāk klājas ar algu salīdzināšanu, jo pašvaldības publicēšanai izvēlas visdažādākos dokumentu formātus, tostarp attēlu veidā. Turklāt daļa domju apskatei izliek tikai amatpersonas, kamēr Dagda neslēpj arī skolotāju un ārstu algas, Līvāni publicē šoferu un līnijdejotāju ienākumus, bet visatklātākais ir Inčukalna novads - tur astoņu lapu dokumentā kopā ar domniekiem arī sētnieki, sargi, pavāri un apkopēji, kas nav amatpersonas.

Pašvaldību domju deputātu atalgojuma amplitūda ir ļoti plaša. Viņiem visiem likums ir iedevis it kā vienādus pienākumus un vienādas tiesības. Visās domēs reizi mēnesī ir stundu vai ilgāka domes sēde, deputātiem jāapmeklē arī dažas komiteju sēdes.

Taču domnieku algas atšķiras pat 420 reižu – Rīgas varai pietuvināts deputāts «uz rokas» var saņemt 1657 eiro, kamēr Baltinavā sabiedrības labā strādā par nepilniem četriem eiro.

Aucē alga piesaistīta mēra samaksai, taču ierobežots sēžu ilgums

Auces novada domes priekšsēdētāja vietniece Vija Keršus (Zemnieku savienība) stāsta, ka līdzīgi kā citās domēs deputātiem noteikta darba stundas likme, kas piesaistīta mēra algai. «Bet tiek noteikts, ka ir ierobežojumi – domes sēde nevar ilgt vairāk par divām stundām, arī komiteju sēdēm ir divu stundu ierobežojums. Taču komiteju sēdēs jautājumu izskatīšana varbūt ir ilgāka,» paskaidro mēra vietniece.

Viņa deputātu algas sauc par mazām, turklāt

daudziem līdz domes mājai par savu naudu jānobrauc 20 kilometru. «Deputāti nesūdzas. Domāju, ka viņi līdz šim brīdim varbūt nemaz īsti nezina, ka tik maz saņem salīdzinājumā ar pārējām pašvaldībām,» nosaka Keršus.

Auces novada deputāti ar 20 – 30 eiro algām ir atbildīgi par to, kā sadalīt novada gandrīz septiņu miljonu eiro budžetu. Viena no domniekiem – Aija Mule (Reformu partija) ikdienā strādā vietējā sociālās aprūpes centrā. Viņa par savu lielāko panākumu četru gadu darbā sauc to, ka mājas aprūpes pakalpojums nu pieejams arī ārpus Auces – novada tālākajās vietās. 

Drīzāk nē – tā deputāte Mule atbild uz jautājumu, vai kandidēs nākamajās vēlēšanās. Domnieka pienākumi aizņemot daudz vakara un brīvdienu stundu.

Savukārt Zemnieku savienības deputāts Ģirts Ante ikdienā kā jaunais zemnieks vada savu saimniecību Vītiņos, taču Latvijas Radio sastop viņu no Auces pārdesmit kilometru attālajā Jaunpilī. Četras dienas nedēļā Kurzemes Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijā viņš strādā kā ciltslietu speciālists.

Uz jautājumu, ko četros domnieka gados paveicis viņš, Ante atbild – strādājis pie komunālo pakalpojumu jautājumiem. «Tā man ir vissāpīgākā joma, kur arī cenšos visvairāk iesaistīties. Plašas diskusijas domē bija par jaunajiem ūdens un kanalizācijas tarifiem, daļa tika apstādināti, daļa pārlaboti. Tagad uz jauno domes sēdi pieņemsim jaunu lēmumu par tarifiem,» stāsta deputāts Ante. Uz nākamo sasaukumu viņš labprāt kandidētu: «Ja mani uzaicinās, tad – jā. Manā skatījumā tas ir vairāk kā pienākums, varbūt daļēji kā misija.»

Jūrmalā darba daudz un atbildība liela, taču nebūšanās vainīgi citi

Kā misionāri jūtas arī Jūrmalas domes deputāti, taču kūrortpilsētā domnieku amatus pavada arī varaskāre, pilsētas daudzmiljonu budžets un iespēja saņemt vienas no lielākajām pašvaldību deputātu algām. Taču tur arī krasas atšķirības – opozīcijas deputāti «uz rokas» saņem virs sešsimt eiro, bet pie varas esošās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji un koalīcijas veidotāji – līdz pusotram tūkstotim.

«Zaļzemniece» Anita Adijāne vada divas komitejas un strādā vēl četrās, visa darbdiena aizrit domē. «Šodiena bija tāda raita – deviņos no rīta jau bija revīzijas komiteja, ko es vadu, tad desmitos bija otra komiteja, turklāt šodien ir arī iedzīvotāju pieņemšanas laiks,» līdz pēcpusdienai paveikto uzskaita Adijāne.

Uz jautājumu, vai Jūrmalas deputātu atalgojums ir adekvāts, deputāte atbild apstiprinoši, taču piebilst: «Mums kā deputātiem atlīdzība ir mazāka nekā pārvalžu vadītājiem vai izpilddirektoram, lai gan atbildība ir lielāka. Taču es domāju, ka adekvāts, jā.»

Par 20 eiro vairāk jeb 1481 eiro mēnesī iekrīt Adijānes partijas biedres deputātes Irēnas Kausinieces kontā. Mazliet mazāk viņa saņem Pumpuru vidusskolā, ko Kausiniece vada jau 25 gadus un kur viņu arī satiek Latvijas Radio vēlā pēcpusdienā skolēnu brīvlaikā. «Milzīgi garas darbdienas sanāk, milzīgi garas. Ja mājās esmu pēc septiņiem, esmu pilnīgi laimīga, domāju – ārprāts, vēl gaišs ārā, bet es jau esmu mājās!»

Deputāte Kausiniece smejas, ka kļuvusi ļoti sportiska, jo kā domes Jaunatnes un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Jūrmalā apmeklējot vairumu sporta spēļu. Brīvdienas mājās nesanākot pavadīt. Viņa ir arī Attīstības un vides komitejā, kā arī Sociālo un veselības jautājumu komitejā. Savukārt priekšsēdētāja vietnieces amats Izglītības un kultūras komitejā liek doties uz izstādēm un gādāt par visām skolām. Un tieši sporta un izglītības jomas pēdējā laikā vajā skandāli un nebūšanas - pērnā gada nogalē nokritusi skrūvīte izraisīja krīzi Jūrmalas sporta mehānismā, ziņoja raidījums «De facto».

Taču nu jau četrus mēnešus slēgto un par pieciem miljoniem uzcelto sporta halli deputāte Kausiniece min kā pirmo panākumu deputātes amatā: «Ir uzbūvēta jauna sporta halle, kas, tiesa, būvniecības grēku dēļ tagad ir ciet. Vakar tika izsludināts jauns iepirkums veikt vēl vienu ekspertīzi, vai to zāli varētu slēgt vaļā.»

Tāpat medijos apšaubīta Jūrmalas vēlme 16 miljonus eiro tērēt jaunai sporta hallei pie Lielupes skolas. Par to deputāti vēl strīdas. Savukārt pašas Irēnas Kausinieces vadītajā Pumpuru vidusskolā nogāzās pirms neilga laika atjaunotie griesti.

«Es šeit neredzu savu, deputāta, atbildību. Tiešām neredzu. Mēs, acīmredzot arī skolas, esam vainīgi, ģimenes pirmām kārtām, protams, - mēs nemācām cilvēkiem būt atbildīgiem par to, ko viņi dara,» stāsta Kausiniece.

VARAM: Ar deputātu algām var manipulēt mēri

Pašus deputātus uzņemties atbildību par savu darbu var piespiest tikai vēlētāji, kam vara dota reizi četros gados. Pašvaldību darbu uzraudze Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā ierasts, atgaiņājas, ka deputātu algu jautājumi tāpat kā lielākā daļa citu lietu ir pašu pašvaldību rokās. Ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) vien atgādina, ka Valsts kontrole savulaik mudinājusi precīzāk uzskaitīt deputātu darba laiku.

Taču Eglīts arī atzīst, ka ar deputātu algām var manipulēt mēri. «Negatīvais, ko saskata ministrija, ir tas, ka

deputātu atalgojums ir ļoti spēcīgs ierocis pašu pašvaldību vadītāju rokās, lai tas, kas ir opozīcijā, saņemtu 20 - 40 eiro, bet pozīcijas deputātu ieliekam komisijā un maksājam vairāk. Tā ir problēma, par ko jādomā, kā ar to tikt galā.»

Spilgts piemērs tam ir jau minētā Jūrmala, kur mēra Gata Trukšņa atkārtotā ievēlēšanā un vēlāk «zaļzemnieku» palikšanā pie varas izšķirošā izrādījās vienas «Saskaņas» deputātes Karinas Siņkevičas balss. Partijas disciplīnas neievērošana viņai maksāja biedra statusa zaudēšanu, taču deputāte ieguva amatus komitejās un gandrīz pusotra tūkstoša eiro algu «uz rokas».

Līdzīgi deputāti tiek «nopirkti» arī citās pašvaldībās, pētījumā secinājusi sabiedriskās politikas centra «Providus» eksperte Iveta Kažoka. «Ir ļoti viegli pakļauties varas kārdinājumiem un varai izvirst. Rezultātā pašvaldībās ir sastingusi un nedemokrātiska vara,» vērtē Kažoka.

Arī viņa norāda, ka pētījums atklājis – atalgojums ir spēcīgs ierocis domes priekšsēdētāju rokās: «Piepelnīšanās iespēju sagādāšana deputātiem pārvēršas no centieniem nodrošināt svarīgus balsojumus līdz koruptīvas vai sastingušas varas sargāšanai.»

Deputātu algu jautājumi atklāj vairākas problēmas. Pirmkārt, domes uz atklātību var piespiest tikai likumdevējs, kura paša slepenība pirms tam tiek izgaismota. Otrkārt, domes dara visu iespējamo, lai algas tomēr noslēptu vai publicētos datus vismaz padarītu nesalīdzināmus. Treškārt, vienīgais ieguvums no algu atklāšanas ir tikai ziņkāres apmierināšana, jo šo jomu valsts pārvaldē neviens nekontrolē un datus neanalizē. Ceturtkārt, par algu lielumu lemj paši deputāti, turklāt tās nav tieši saistītas ar kopējo pašvaldības maka biezumu.

Visbeidzot, algas ir arī ietekmīgs rīks varas maiņai vai, kas notiek biežāk, - tās ilggadējai noturēšanai.

7 komentāri
ņamņam
pašvaldiba - tas jau ir vārds, kas visu nosaka nekādu ilūziju un , ja vēl salikumā ar ZZS... tad taču pašsaprotama ir strēbšanas no siles līdz pēdējam
rOPIS
Ropažnieki ,malači!
g
Algas mazas, tāpēc nav motivācija strādāt. Maksātu vismaz 1500€ uz rokas darba kvalitāte uzlabotos.
delveris13
Nu te ir tikai viens ceļš . Ja neizdarības vai sliktākajā gadījumā ar nolūku tiek slēptas valsts iestādēs strādājošo algu apmēri tad atbildīgās jeb augstāk stāvošās personas ir nekavējoties jāatlaiž no ieņemamā amata !
kalašnikovs
No ko vēl var sagaidīt no muļķu zemes galvenajiem muļķiem!
Brīnis
Piekrītu "likumdevējam", bet gribētu papildināt - būtu jānosaka arī algu apakša un algu griesti visās pašvaldībās, tad nebūtu "gaismas nesēji" mazākajos novados un krāpnieki lielākajos. Ja pašvaldības budžets būtu par kādu noteiktu summu mazāks, tad valsts varētu kompensēt deputātu algas, lai tas nav pārāk liels slogs pašvaldības budžetam. Noteikt vajadzētu arī minimālās darba stundas, kuras deputātam ir jāstrādā darba vietā un arī maksimālās, lai nav šitie komisijās sēdētāji kuriem jāmaksā pusotrs tūkstotis eiro.
likumdevējs
Jau atkal likumdevejs nav spējis izdarīt savu darbu, par kuru, starp citu, saņem regulāru un nesliktu samaksu. Kas liedza: 1) noteikt vietu katras (piem., Izdevumi->Atalgojums) pašvaldības vai novada mājas lapā, kur publicējami algu saraksti? 2) noteikt, ka japublice tikai amatpersonu algas? Ja kāds īpaši grib, lai papildus publicē arī skolotāju un līgumstradnieku algas, bet amatpersonas, lūdzu, atsevišķi, pēc alfabēta un ar visām piemaksām. 3) noteikt datu formātu? Katra grāmatvedības sistēma spēj izeksportēt datus xls formā, to arī piekabiniet un lieta darīta. 12 ekselīši gadā, vai tas ir tik daudz? Galu galā tie rumpīši tiek apmaksāti no nodokļiem, varētu jau arī iespringt.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti