Pacients mirst no smadzeņu audzēja, bet inspekcijā uzskata – pats vainīgs, jo smēķēja

Imantam Lapiņam bija 68 gadi, kad viņš nomira no vēža. Viņš ārstējās gandrīz gadu, un ārsti noteica citas diagnozes – insults, vēlāk epilepsija. Jau pēc viņa nāves ģimene nolēma pieprasīt kompensāciju no ārstiem par nepareizām diagnozēm, taču Veselības inspekcija secināja, ka pacients pats vainīgs, jo neklausīja ārstu ieteikumiem un smēķēja, ziņo LTV 7 raidījums “Ļičnoe delo”.

Vairākas diagnozes

Inta Lapiņa ar vīru Imantu kopā nodzīvoja vairāk nekā 30 gadus – viņi bija oficiāli laulāti, vēlāk šķīrušies, bet turpināja dzīvot kopā. 2014.gada augustā Imants Lapiņš bezsamaņā nonāca slimnīcā un viņam noteikta diagnoze - insults. Ārstu prognozes bijušas bēdīgas, tomēr jau nākamajā dienā viņš atvēris acis un piecēlies no gultas. Saskaņā ar sievas stāstīto piecas dienas pie viņa nāca ārsti, arī tika vesti studenti, lai demonstrētu retu gadījumu, kad cilvēks bez sekām pārdzīvojis insultu.

Pacients tika izrakstīts no slimnīcas, taču jau pēc mēneša atkal zaudējis samaņu. Viņam tika noteikta jauna diagnoze – epilepsija, jo bijuši arī krampji. Vīrietim veikti izmeklējumi, un 2015.gada februārī veikta operācija, lai paplašinātu miega artērijas.

Taču jau pēc pusgada, 2015.gada augustā, Imants Lapiņš atkal bezsamaņā nonāca slimnīcā. “Un te ārsts saka – viņam ir smadzeņu audzējs. Viņš rādīja man attēlus, kas uzņemti 12.februārī un kur redzams, ka tur ir pusotra centimetra veidojums. Bet 12.februāra izrakstā tas netika minēts. Tad jau bija sešu, septiņu centimetru [veidojums]. Un es vēl vaicāju par apstarošanu. Viņš teica – jā, līdz trīs centimetriem. Ja tas būtu izdarīts februārī, viss būtu labi,” stāsta Inta Lapiņa.

Tad pacientam tika nozīmēta ārstēšana saskaņā ar noteikto diagnozi - vēzis. “Nozīmēja ķīmijterapiju pēc mēneša. Pēc tam zvana no slimnīcas un saka – ziniet, saplīsa aparāts, nenāciet 21.oktobrī, bet 28. Tad 28.[oktobrī] atnācām, bet aparāts ir saplīsis. Atnācām jau 3.novembrī – aparāts saplīsis.”

Imants Lapiņš no smadzeņu audzēja mira 2016.gada 30.janvārī. Sieva ir pārliecināta, ka viņu jau sākotnēji nepareizi ārstēja. Slimnīcas nosaukumu un ārstu vārdus gan viņa atklāt nevēlas.

Vērsās inspekcijās

Inta Lapiņa vērsās ar iesniegumu Veselības inspekcijā, lai saņemtu kompensāciju no Ārstniecības riska fonda, no kura tiek izmaksātas kompensācijas pacientiem vai viņu tuviniekiem ārstu kļūdu gadījumos. Maksimālā izmaksa par pacienta nāvi ir 140 tūkstoši eiro, un no tās tiek rēķināta ārsta kļūdas proporcija. Tas tad izmaksāts cietušajiem.

Nodarīto kaitējumu izvērtē Veselības inspekcija, taču saskaņā ar Intas stāstīto pusgadu pēc dokumentu iesniegšanas ar viņas vīra lietu netika strādāts. “Kad es teicu, ka nākšu ar tiesu izpildītāju, lai fiksētu, kas ir lietā, kas nav, tad parādījās pirmais pieprasījums ģimenes ārstam un radioloģijas ekspertam,” stāsta Inta.

Inspekcija secinājusi, ka Imants Lapiņš nogalinājis pats sevi ar smēķēšanu un citiem kaitīgiem ieradumiem.

Kompensācijas izmaksa tika atteikta. Mirušā pacienta tuvinieki grasās vērsties tiesā.

Mainīta slimības vēsture?

“Mūsu sistēma, kas ir orientēta uz pacientu ātru apriti, ātru peļņu, ātru darbu, nav gatava absorbēt komplicētus gadījumus. Viņus nav, kur likt. Mēs redzam daudzus pacientus ar izgulējumiem, pacientus ar neveiksmīgām operācijām un infekcijām pēc ķirurģijas,” saka plastikas ķirurgs Olafs Libermanis, kuram pieder arī uzņēmums, kas konsultē par pieteikumiem Ārstniecības riska fondā.

Viņš arī stāsta, ka pārbaudes lietās tiekot mainīta pat slimības vēsture, kur pēkšņi uzrodoties izmeklējumu apraksti, kuru agrāk nebija. “Veselības inspekcija pēkšņi sāk liegt pārstāvjiem un tuviniekiem iepazīties ar lietu. Līdz pat tam, ka mirušo sāk apvainot, ka viņš pats smēķējis ar nodomu, lai kaitētu savai veselībai un novestu sevi līdz smadzeņu komplikācijām,” saka Libermanis.

LTV raidījums, saņemot Imanta Lapiņa radinieku pilnvaras, guva iespēju iepazīties ar viņa slimības lietas un Veselības inspekcijā izskatāmās lietas materiāliem. Izrakstos no slimnīcas, kuriem nav iespējams pievienot kādus dokumentus, nav atrodami apraksti par vēzi pēc Lapiņa pirmās datortomogrāfijas, taču tie parādās Veselības inspekcijas lietā.

Veselības inspekcijā gan atsakās žurnālistiem komentēt konkrētu cilvēku lietas.

Pilnu sižetu krievu valodā varat noskatīties šeit:

2 komentāri
Anonīms lietotājs 17722
68 gadi... tur jau par testamenta rakstīšanu un lietu sakārtošanu sen laiks domāt, bet kādam laikam šķita, ka viņš dzīvos mūžigi.
Alegers Alegers
Pasvītroju - es nekādi neslavēju un neglorificēju padomju laikus, bet medicīnas aprūpe toreiez bija ļoti augstā līmenī. Ja tavs rajona (ģimenes - pēc tagadējās klasifikācijas) ārsts nevarēja noteikt tavu veselības problēmu avotu, tad viņš tevi nosūtīja uz slimnīcu, kur tevi turēja tik ilgi (sarežģītos gadījumos pat izsauca profesorus no Maskavas, vai pat tevi ar lidmašīnu transportēja uz turieni, jo Maskavā bija savākts viss PSRS medicīnas zieds), kamēr noteica diagnozi un ārstēšanas metodes. Tagad viss ir otrādi - vairākus gadus atpakaļ es lūdzu ģimenes ārstu nosūtīt mani uz slimnīcu, naivi cerot, ka tur atradīs manu veselības problēmu avotu. Bet slimnīcā man ārsts izvalbīdams acis teica: "mēs neko neizmeklējam, mēs tikai "ārstējam", kā ir noteicis ģimenes ārsts. Viņam ir jāizmeklē jūs..." Un tā es palikos ne izmeklēts, ne izārstēts, jo ģimenes ārsts arī nezināja ko izmeklēt...
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti