"Strauji sarūk ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā" – ar šādu virsrakstu 21.septembrī aģentūra LETA publicēja informāciju, kas izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas sēdē. Pēc tam plašsaziņas līdzekļos parādījās šādi politiķu komentāri: ka investori "baidās šeit investēt"- un tāpēc arī izved kapitālu; ka kritums bijis vienlaicīgs ar Krievijas "agresīvo uzvedību". Un ka bankas uzskata Latviju par "riska zonu" – tāpēc "Swedbank" izvedusi no Latvijas gandrīz 400 miljonus eiro. "Melu detektors" pārbaudīja, cik korekta ir izskanējusī informācija.
Vai "Swedbank" izved kapitālu no "riska zonas"?
Par to, ka bankas, iespējams, uzskata Latviju par riska zonu, liecina "Swedbank" mātesstruktūras lēmums paņemt no Latvijas un novirzīt citiem projektiem gandrīz 400 miljonus eiro. Šādu interpretāciju pirms pāris nedēļām piedāvāja viens no telekanāliem.
Pats fakts atbilst patiesībai - marta beigās Latvijas "Swedbank" paziņoja, ka samazina pamatkapitālu no 942 līdz 575 miljoniem eiro, - par 367 miljoniem eiro. Oficiālais paskaidrojums: kapitāla struktūras optimizācija.
Bet vai tas nozīmē, ka banka uzskata Latviju par "riska zonu"? Var šķist, ka sava loģika tajā ir. Taču praksē loģika bieži vien ir otrāda. Piemēram, 2009.gadā, pašā krīzes karstumā, kad Latvija patiešām bija riska zona – tā pati "Swedbank" nevis samazināja, bet palielināja pamatkapitālu – par 137 miljoniem latu (līdz 543 miljoniem latu), kurus šeit ieguldīja Zviedrijas mātesbanka. Un tas 2009.gadā nebija vienīgais gadījums, bet kopīga prakse: skandināvu "mātes" aktīvi palielināja savu Latvijas meitasbanku kapitālu – un tieši tāpēc, ka laiks bija nemierīgs un vajadzēja palielināt finanšu "spilvenu".
Savukārt stabilākos laikos bankas bieži vien izmaksā iepriekšējos gados uzkrātās dividendes, - un arī tas ir normāli.
Bet vai citi neizved?
Pēc datiem no Latvijas Bankas, kas administrē statistiku par ārvalstu investīcijām, to kopējais apmērs jūnija beigās sasniedza 13,237 miljardus eiro. Dati par gada sākumu bija augstāki – 13,545 miljoni eiro. Tas ir, pēc sešu mēnešu rezultātiem, ir fiksēts samazinājums – par 308 miljoniem eiro jeb par 2,3%.
No vienas puses – ir saskatāms neliels samazinājums, turklāt dinamika ar mīnus zīmi konstatēta pirmoreiz vairākos pēdējos gados.
No otras puses, pats svārstību apmērs nav kritisks – līdz šim ik ceturkšņa pieaugums kopš 2014.gada bija 200 līdz 300 miljoni eiro.
Turklāt samazinājums šogad ir galvenokārt šī atsevišķā ""Swedbank" faktora dēļ. Nākamās nozares, kas seko bankām pēc ārzemju investīciju apjoma - tirdzniecība, lauksaimniecība un rūpniecība - pusgadā saņēmušas ārvalstu investīcijas 230 miljonu eiro apmērā.
Vai tas ir ģeopolitikas un Krievijas dēļ?
Šī ārvalstu investīciju statistikas versija apstiprinājumu negūst.
Ir loģiski pieņemt - ja ārzemju investori nopietni "nobītos no Krievijas", tad uzkrātajām ārzemju investīcijām būtu jāsamazinās jau 2015.gadā. Taču pagājušajā gadā tās pieauga, turklāt visai jūtami – no 12,311 miljardiem līdz 13,545 miljardiem eiro jeb par 10%. Tostarp uzkrātais investīciju apmērs no pašas Krievijas palielinājies vēl straujāk – par 11,7% jeb no 1,057 miljardiem eiro līdz 1,181 miljardam eiro.
Vai kritums turpinās?
Vairs nē. Latvijas Banka uzskaita tiešo ārvalstu investīciju apmēru katru mēnesi.
Un dati par jūniju, jūliju un augustu jau ir ar plusa zīmi – attiecīgi par 114, 16 un 207 miljoniem eiro. Un tas jau atkal ir pretrunā ar trauksmes cēlāju loģiku par stabilām negatīvām tendencēm vai par negatīvu Krievijas ietekmi (no kuras, pēc trauksmes cēlāju loģikas, maijā investori baidās, bet augustā jau vairs ne).
Bailes un statistika
Tomēr ir jāatzīst –
ārzemju investīciju statistika nav pats precīzākais biznesa noskaņojuma rādītājs.
Pirmām kārtām, uzņēmumu (tostarp ārzemniekiem piederošo) kapitāla samazināšanai nebūt ne vienmēr ir saistība ar risku novērtējumu attiecīgajā valstī. Bieži vien šādām darbībām ir drīzāk tehnisks raksturs (kapitāla struktūras optimizācija) vai arī investori vienkārši izmaksā dividendes.
Otrkārt, augošā (pat lēni) ekonomikā ārzemju investīciju pakāpenisks pieaugums ir normāla parādība tīri tehniskā ziņā. Jo, ja uzņēmumi gūst peļņu un pat daļu no tās atstāj biznesā – arī tas ārzemju investīciju statistikā tiek atspoguļots kā "pluss", pat ja jauni investori šajā laikā valstī nav ienākuši.
Par to, ka investorus ir pārņēmušas nenosakāmas bailes no kaut kā, varētu liecināt biznesa Latvijā masveida slēgšana vai pārdošana, turklāt tieši vietējiem, nevis citiem ārzemniekiem (tikai šādā gadījumā statistikā atspoguļojas (ārzemju kapitāla pazemināšanās, citādi tā ir vienkārši viena ārvalstu investora nomaiņa pret citu). Taču šāda masveida aiziešana arī netiek novērota.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Ja runa ir vienkārši par noskaņojuma cikliskumu, ir lietderīgāk skatīties nevis uz ārvalstu investīciju kopējo statistiku, bet konkrēti uz vienu segmentu – to jauno investoru skaitu, kas Latvijā sāk jaunus projektus "no nulles". Tādi investori var ienākt šeit aktīvi vai arī, gluži otrādi, uz kādu laiku "paņemt pauzi". Un šajā gadījumā, pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) datiem, ir manāms pieauguma kritums – vismaz par vairākiem desmitiem procentu. No otras puses, traģēdija – intereses kritums vairākas reizes – nav vērojama.
Lūk, LIAA dati par 2016.gada pirmajiem sešiem mēnešiem par tiem jaunajiem ārvalstu tiešo investīciju projektiem (greenfield), kas tiek īstenoti ar šīs institūcijas starpniecību:
- investēt Latvijā nolēmuši 10 uzņēmumi, 2015.gadā pavisam - 31;
- Latviju apmeklējuši 44 potenciālie investori, pagājušā gadā — 168;
- tiešo ārvalstu investīciju apmērs bijis 11,5 miljoni eiro, visā pagājušajā gadā – 37 miljoni eiro;
- izveidotas 250 jaunas darba vietas, visā pagājušajā gadā – 630.
Diemžēl aģentūra nav sniegusi statistiku salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo pusi – ir tikai dati par visu pagājušo gadu. Tāpēc galīgos secinājumus varēs izdarīt vēlāk un ar precizējumu, ņemot vērā mērogu – ar LIAA starpniecību tiek īstenoti tikai jaunie projekti. Gadījumi, kad tiek iegādāts jau strādājošs vietējais bizness, šajā statistikā neietilpst.
Tāpat ir sarežģīti izteikt apgalvojumus, tieši kādi iemesli varēja ietekmēt aktivitātes samazināšanos. Var minēt daudzas versijas – sākot no Krievijas aviācijas, kas lido pie Latvijas robežām (jau minētā vietējā telekanāla secinājums) un beidzot ar Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas palēnināšanos. Taču pierādījumi nez vai ir iespējami.
