"Nenoliedzami Latvijas zinātniekiem ir potenciāls sasniegt augstus rezultātus arī pasaules līmenī, bet nedomāju, ka tas būtu farmācijas jomā, jo, lai vienas zāles uztaisītu, tam vajag veltīt divus Latvijas gada budžetus." Tā laikraksta "Diena" 17.jūnija numurā saka Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors un bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Pārbaudījām šo izteikumu un pieejamo informāciju lsm.lv, pieci.lv un "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors" un tik milzīgām summām pierādījumus neguvām. To, ka pārspīlējis, taču, viņaprāt, nedaudz, atzīst arī pats Ķīlis.
Šā gada Latvijas valsts budžeta izdevumi ir nepilni 7,5 miljardi eiro, tātad Ķīļa piesauktie divi budžeti būtu nepilni 15 miljardi eiro.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Latvijas lielākā zāļu ražotāja a/s "Grindeks" Pētniecības un attīstības departamenta vadītājs Ilmārs Stonāns Melu detektoram pauž, ka jaunu zāļu pilns izstrādes cikls maksā no 0,2 līdz 2 miljardiem eiro jeb vidēji vienu miljardu eiro.
Aptuveni pusi veidojot sākotnējie zinātniskie pētījumi, kuru rezultātā tiek identificētas potenciālās zāles. "To parasti realizē valsts pētniecisko institūciju ietvaros, un tikai starptautiskie farmācijas giganti to mēģina darīt paši," norāda Stonāns. Savukārt otru izmaksu pusi veido reglamentētie dzīvnieku drošības pētījumi un klīniskie pētījumi, kuriem ir jāparāda jauno zāļu drošība un efektivitāte. Šī daļa varot būt ļoti atšķirīga, jo atkarīga gan no potenciāli ārstējamajām slimībām, gan no valstīm, kur tās tiktu izmantotas.
Vairāk nekā divas reizes lielāku skaitli pērn nosauca Tafta universitātē Bostonā bāzētais zāļu attīstības pētījumu centrs (The Tufts Center for the Study of Drug Development). Analizējot 10 lielu farmācijas uzņēmumu sniegto informāciju par vairāk nekā 100 medikamentiem, secināja, ka pilns vienu jaunu zāļu izpētes un attīstīšanas cikls izmaksā vidēji 2,6 miljardus ASV dolārus.
Šo skaitli gan asi kritizēja vairāk citi pētnieki un organizācijas, norādot, ka pētījums tapis, lai ražotāji attaisnotu nepamatoto medikamentu sadārdzināšanu. To vidū bija arī starptautiskā palīdzības organizācija "Ārsti bez robežām". Tā norādīja uz bezpeļņas ražotāju publiskotajām izmaksām, kas esot pat 15 reižu zemākas.
Ķīlis Melu detektoram skaidro, ka, pētot izmaksas, izmantojis vairākus avotus, to vidū jau minēto Tafta centra ziņojumu. Viņa arguments, kas esot nostiprinājies, runājot ar investīciju konsultantiem - domājot par nākotni, jāņem vērā vēl straujāks izmaksu kāpums nekā līdz šim. Pēdējos gados, pēc centra informācijas, tas bijis aptuveni 9% gadā. Lielo sadārdzinājumu pētījuma autori skaidro ar to, ka daudz mazāka daļa medikamentu nekā kādreiz iztur klīnisko pētījumu fāzi un daudz ilgāks ir viss radīšanas process - aptuveni 10 gadi vienām jaunām zālēm.
Ķīlis lēš, ka 2025.gadā, kad līdz tirgum nonāktu šobrīd pašā izstrādes sākumā sākts medikaments, tie būtu vismaz 10 miljardi dolāru: "Tas gan nav divi Latvijas budžeti, kas ir dramatizējums, bet ir gana pāri vienam, lai būtu iespaidīgi."
"Grindeks", kura minētie skaitļi ir krieni mazāki, norāda, ka milzīgo izmaksu dēļ oriģinālu zāļu izstrāde un ražošana ir iespējama, tikai izmantojot visas starptautiskās kooperācijas iespējas.
Birka: Puspatiesība
