Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa") apgalvo, ka piketētāji, kas dienā, kad Saeima trešajā lasījumā lēma par savaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā, pulcējās pie Saeimas, ir "šaura interešu grupa", kas līdzīga organizācijām, kuras "pēc Eiropola datiem tiek saistītas arī ar iekšzemes terorismu un nacionālās drošības apdraudējumu". "Melu detektors" pārbauda šo informāciju.
Citāts no Saeimas 15. jūnija debašu stenogrammas:
Šobrīd uz deputātiem izdara spiedienu šaura interešu grupa, kura it kā pārstāv dzīvnieku intereses. Šādas līdzīgas organizācijas Eiropā pēc Eiropola datiem tiek saistītas arī ar iekšzemes terorismu un nacionālās drošības apdraudējumu. (2011.gadā Hāgā Eiroparlamenta un Eirojust konferencē dalībnieki vienojās apvienot spēkus pret šādiem ekstrēmistiem.) Arī Latvijā šī organizācija ar apbrīnojamu centību un organizētību faktiski terorizē deputātus. Šis ir ļoti spēcīgs spiediens gan uz valdību, gan uz Saeimu, un šī likumprojekta pieņemšanas gaitā man nācās par to pārliecināties.
Ne visi dzīvnieku aizstāvji ir teroristi
Deputātei taisnība, Nīderlandē notika konference, kuras temats bija dzīvnieku aizstāvju organizāciju vardarbīgās metodes. Tā gan norisinājās 2010., nevis 2011. gadā, kad publicēta preses relīze, uz ko Jūlija Stepaņenko atsaucās.
Svarīgi norādīt, ka konferencē tika runāts par organizācijām, kuras izmanto noziedzīgas metodes, piemēram, paštaisītus spridzekļus (improvised explosive devices) vai degierīces (improvised incendiary devices), aizdedzina automašīnas vai ēkas, atbrīvo izmēģinājumu dzīvniekus vai atver kažokzvēru būrus fermās. Tāpat par ekstrēmistiem tiek dēvēti tie, kuri uzbrūk cilvēkiem, ielaužas privātīpašumā, veic draudu zvanus vai sūta draudu vēstules. Tātad – ne visus dzīvnieku aizstāvjus var dēvēt pat teroristiem vai ekstrēmistiem, runa ir par likuma pārkāpšanu, aizstāvot dzīvnieku tiesības, nevis dzīvnieku aizstāvēšanas akcijām kopumā.
Līdzīgus secinājumus, par to, kas ir terorisms, var izdarīt, aplūkojot Krimināllikuma 88. pantu, kur minēta spridzināšana, dedzināšana, bojāšana, iznīcināšana, miesas bojājumu nodarīšana, kaitējums cilvēku veselībai un draudi.
Atsevišķs terorisma vai ekstrēmisma veids
Dzīvnieku un vides aizstāvjus (piemēram, Animal Liberation Front un Earth Liberation Front), tāpat arī pro life jeb pret abortu organizācijas, kā arī rasistiskas grupas (piemēram, Kukluksklanu) un citas kustības mēdz dēvēt par teroristiem vai ekstrēmistiem, ja tie izmanto vardarbīgas metodes. Tas ir atsevišķa terorisma vai ekstrēmisma veids, kas pievēršas vienam jautājumam (single-issue terrorism vai special-interest terrorism). Kā minēts Eiropola terorisma ziņojumā (skat. 55. lpp), šādu grupu vai indivīdu mērķis ir mainīt konkrētu politiku vai praksi kādā sabiedrībā, tiem neinteresē politiskā, sociālā vai ekonomiskā sistēma kopumā (šāds skaidrojums izmantots arī pārējos Eiropola ziņojumos, kā arī akadēmiskās publikācijās, piemēram, Valda Voina promocijas darbā juridiskajā zinātnē)
Pētniece Reičela Monagana, kura par politisko vardarbību raksta jau 20 gadus, norāda, ka šādas izpausmes parasti tiek dēvētas par ekstrēmismu, nevis terorismu, jo nerada draudus valstij. Lielbritānijā, kā skaidro Monagana, likumpārkāpēju sodīšanai arī atturas izmantot terorisma likumdošanas iespējas, drīzāk papildina esošo likumus un izskata kā kriminālpārkāpumus.
Vai "Dzīvnieku brīvība" un citi aktīvisti ir teroristi?
Jūlijas Stepaņenko teiktais debatēs liek secināt, ka cilvēki, kuri aktīvi atbalstīja savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā un citās atrakcijās, ir "šaura interešu grupa", kas līdzīga organizācijām, kuras "tiek saistītas arī ar iekšzemes terorismu un nacionālās drošības apdraudējumu." Aktīvisti "ar apbrīnojamu centību un organizētību faktiski terorizē deputātus," debatēs teica deputāte.
Lai biedrību "Dzīvnieku brīvība" un citus aktīvistus, kuri ieradās protestēt pie Saeimas ēkas, sūtīja vēstules deputātiem un citādi izrādīja savu attieksmi, varētu dēvēt par teroristiem, tiem būtu jāizmanto noziedzīgas metodes, piemēram, jāspridzina, jādedzina, jānodara miesas bojājumi vai jādraud kaitēt cilvēka veselībai vai dzīvībai – tātad jāpārkāpj likums. Ja deputātes rīcībā ir informācija par konkrētiem gadījumiem, jāvēršas policijā, turklāt arī tad vispārināšana nav pieļaujama – jāpierāda konkrēta ļaundara vaina, neskarot tos, kuri izsaka viedokli demokrātiskā ceļā.
Jūlijas Stepaņenko atbilde
Deputāte argumentācijai izmantojusi trīs avotus: Eiropola preses relīzi par konferenci Nīderlandē, Eiropola 2015. gada ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm, kā arī Elšbetas Poslušnas (Elżbieta Posłuszna) grāmatu "Environmental and Animal Rights Extremism, Terrorism, and National Security". Atbildē komentējot Latvijas situāciju, Stepaņenko citēja deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) teikto debatēs: "Kad es nācu gar piketētājiem, man šķita, ka viņiem galvenais būs mani saplosīt, nevis uzzināt, kā es balsošu."
Neviens no šiem avotiem nenorāda uz "Dzīvnieku brīvības" un citu aktīvistu saistību ar teroristiskām vai ekstrēmistiskām aktivitātēm – īpašuma bojāšanu, draudiem un citiem noziegumiem, taču atbildē "Melu detektoram", tāpat arī lūgumā par likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu, ko nosūtījusi Valsts prezidentam, Jūlija Stepaņenko apgalvo, ka Valsts policijā ir uzrakstīts iesniegums par draudiem, kas saistībā ar likumprojektu izteikti viņas tuviniekiem.
Pēc lūguma apstiprināt, vai šāds iesniegums ir, Valsts policija jūnija beigās atbildēja, ka tas saņemts 9. maijā – tātad nedaudz mazāk kā pirms diviem mēnešiem, divas dienas pirms likumprojekta skatīšanas otrajā lasījumā. Tikusi sākta resoriskā pārbaude, kas nozīmē, ka policijas rīcībā nav pietiekami daudz informācijas, lai varētu pieņemt lēmumu par kriminālprocesa vai administratīvās lietvedības uzsākšanu. Pēc pārbaudes Valsts policijai jāpieņem lēmums uzsākt vai atteikties uzsākt kriminālprocesu vai administratīvo lietvedību, pārsūtīt iesniegumu citai iestādei vai atstāt to bez izskatīšanas.
Melu detektora birkas
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Secinājumi
Jūlija Stepaņenko avotus izmantojusi selektīvi – argumentācijā nav iekļauti jaunākie (2016. un 2017. gada) Eiropola pārskati, kuros norādīts, ka 2015. un 2016. gadā Eiropas Savienības valstīs, šāda terorisma gadījumi nav konstatēti: 2015. gadā dzīvnieku tiesību aizsardzības grupas izmantojušas nevardarbīgas demonstrācijas, tiešsaistes aktivitātes un tiesvedību, Lielbritānijā bijuši atsevišķi iebiedēšanas gadījumi un nelieli kriminālpārkāpumi (skat. ziņojuma 43. lpp), līdzīgi teikts arī par 2016. gadu – aktīvisti lielākoties bijuši miermīlīgi un darbojušies likuma robežās, rīkojot demonstrācijas un darbojoties tiešsaistē, Beļģijā aktīvisti slepeni filmējuši kažokādu fermās notiekošo (skat. ziņojuma 48. lpp).
Deputāte informāciju ievietojusi neatbilstošā kontekstā – par teroristiem vai ekstrēmistiem var dēvēt aktīvistus, kuri pārkāpj likumu, nevis dzīvnieku tiesību aizstāvjus kopumā. Demokrātiska protesta pielīdzināšanu terorismam var uzskatīt arī par panikas celšanu.
Jūlijas Stepaņenko minētais arguments par tuviniekiem izteiktajiem draudiem nav izmantojams šajā kontekstā, pirmkārt, vismaz pagaidām nav zināms, vai lieta tiks ierosināta, otrkārt, nav zināms, kas un kādus draudus izteicis, treškārt, vismaz pagaidām nav pārbaudāma gadījuma saistība ar protestētājiem, kuri pulcējās pie Saeimas vai citādi pauda savu viedokli.
