Melu detektorā Juris Jansons. Vai tiešām Igaunijā vidusskolēni mācās tikai valsts valodā?

Runājot par plānoto pāreju uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā, LNT raidījumā “900 sekundes” tiesībsargs Juris Jansons izmantoja Igaunijas piemēru un apgalvoja, ka tur vidusskolās “visa izglītība vai, teiksim, priekšmeti notiek valsts valodā”. Lsm.lv "Melu detektors" pārbaudīja amatpersonas teikto un secināja, ka tas neatbilst patiesībai.

Tiesībsargs intervijā izteicās kritiski par Latvijas pielaidīgo attieksmi attiecībā uz mācību valodu skolās un sacīja: “Kaut vai mēs varam pieminēt to pašu Igauniju -  visa izglītība vai, teiksim, mācību priekšmeti notiek valsts valodā. Protams, ir pieļaujami atsevišķi priekšmeti, kas ir kādā mazākumtautību valodā, bet tas ir ar valdības atļauju.”

No 4:35

Igaunijas Pamatskolu un vidusskolu likums patiesi nosaka, ka mācību valoda vidusskolās ir valsts valoda. Taču šis pats

likums arī skaidro, ka mācības notiek valsts valodā tad, ja igauniski tiek mācīti vismaz 60% no mācību apjoma.

Tas nozīmē, ka realitātē Igaunijā tiek pieļauta tāda pati valodas proporcija, kāda pašlaik pastāv Latvijas mazākumtautību vidusskolās - vismaz 60% tiek mācīti valsts valodā un 40% citā valodā, piemēram, krievu. 

To “Melu detektoram” apstiprināja arī Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijā. Vispārējās izglītības departamenta vecākā eksperte Kersti Kivirūta informēja, ka šogad proporciju - 60% valsts valodā un atlikušie 40% citā - izmanto 27 vidusskolas jeb 11% no Igaunijas vidusskolām. Gadu laikā šādu skolu skaits kaimiņvalstī ir samazinājies. 

Igauņu valodā obligāti jāmāca igauņu literatūra, vēsture, ģeogrāfija, mūzika un pilsoniskā izglītība, nosaka Igaunijas valdībā apstiprinātā vidējās izglītības mācību programma. Citi priekšmeti, ja vien tiek ievērota noteiktā proporcija, var tikt mācīti kādā citā valodā.

Jansons arī apgalvoja, ka atsevišķu priekšmetu mācīšana mazākumtautību valodās ir pieļaujama tikai ar valdības atļauju.

Melu detektora birkas

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

Arī tas neatbilst patiesībai. Ja vidusskolā vismaz 60% mācību satura tiek mācīti igauniski, šāda saskaņošana nav vajadzīga. Valdības atļauja nepieciešama vien tad, ja pašvaldībai piederošā skolā vai atsevišķās klasēs citu valodu plānots noteikt par vienīgo mācību valodu. Šāda atļauja jāsaņem arī tad, ja apmācību plānots veikt bilingvāli, proti, 50% mācību satura valsts valodā un 50% - citā. Kā norādīja Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijā, šajā mācību gadā nevienai skolai šāds saskaņojums nav sniegts.

Ko atbildēja Juris Jansons?

Dokumenti

Tiesībsarga atbilde LSM.lv par izglītību Igaunijā.doc

Lejuplādēt

34 KB

Tiesībsarga birojs atbildē norāda, ka Jansona apgalvojums tomēr bijis patiess, jo viņš raidījumā esot īsi ieskicējis ārvalstu piemēru, norādot uz Igaunijas izglītības programmu akreditācijas kārtību, kura ir citāda nekā Latvijā. Viņa teiktais arī neizslēdzot jau minētajā Igaunijas likumā noteikto par mācībām citā valodā. 

Biroja atbildē iekļauta norāde uz 2014.gadā tā publicēto pētījumu “Bilingvālā izglītība”, kuru arī raidījumā pieminēja Jansons un kas, visticamāk, bija pamats viņa apgalvojumam. Pētījumā, kurā apkopota citu valstu pieredze, Igaunijai veltītajā sadaļā attiecībā uz vidusskolām ir lakoniska norāde, ka mācību valoda tajās ir igauņu, taču ar valdības atļauju vidusskolās vai noteiktās klasēs tā var būt arī cita. Taču pētījumā nav izskaidrots, ka realitātē nosacījums “mācību valoda ir valsts valoda” atļauj līdz pat 40% satura mācīt citā valodā un ka tas tiek izmantots arī praksē.

Birka: Tukšas pļāpas

4 komentāri
Jānis Lietavietis
Jautājums gan netiek skatīts pēc būtības, tā valodas proporcija nav jāmaina dēļ tā, ko dara kaimiņi, bet gan dēļ tā, ko vajag mūsu pašu valstij. Vai mums vajag pilsoņus, kas vāji orientējas mūsu valstī notiekošajā un balso vadoties pēc svešvalodās esošās propagandas, vai tomēr mums vajag, lai pilsoņi teicami pārvalda valsts valodu un spēj pilnvērtīgi un patstāvīgi iesaistīties valsts dzīvē. Šis jautājums nav jāpadara lieki emocionāls, valstij vajag pilsoņus ar tādām un tādām prasmēm un valsts maksā tikai par tādu izglītību, kas to pilnībā nodrošina. Ir absurdi maksāt par nepilnvērtīgu pilsoņu sagatavošanu.
kails_perverss
Ja pie mums ievēro tos noteiktos procentus cik jābūt valsts valodā, tad no kuras irsas izlien tie kas neko nesajēdz no valsts valodas? Tā kā šitam ir jāpieliek punkts. Grib mācīties piem, kaut to pašu krievu valodu, lūdzu priekšmeti krievu val, krievu lit. Par īsu, ņem papildnodarbības tajā priekšmetā, ja tik ļoti patīk.
Valdis Bērziņš
Atsevišķi komentētāji galīgi neapjēdz raksta būtību - runa ir par likumdošanu, nevis dažiem gadījumiem skolu praksē. Stulbi.
Anonīms lietotājs 17725
Žurnālists vispār pēc būtības sajēdz, ko raksta? Kādas vēl tukšas pļāpas? P.S. “Tāda pati proporcija kā Latvijas skolās” - jūs aizbrauciet uz kādu mazākumtautību skolu, pirms paši kaut ko publicējiet. Tur ne tuvu ne 60% stundu nenotiek valsts valodā. Bieži vien tur latviešu valoda vispār ir dzirdama tikai pedagogu pārbaužu laikā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti