Ar vizīti Bulgārijā noslēdzas Francijas prezidenta Emanuela Makrona trīs dienu vizīte Centrāleiropā un Austrumeiropā. Kopš trešdienas, 23. augusta, viņš ir pabijis Austrijā, kur tikās arī ar Čehijas un Slovākijas premjerministriem, ceturtdien viesojās Rumānijā, bet piektdien vizīšu ciklu noslēdz Bulgārijā un kļūst par pirmo Francijas prezidentu, kurš valsti apmeklē pēdējo desmit gadu laikā.
Šis ir notikums, kam rūpīgi seko līdzi gan pašā Francijā, gan citur Eiropā, gan, protams, valstīs, kurās Francijas prezidents ir izvēlējies viesoties, gan tajās, kuras šoreiz palikušas ārpus saraksta, proti – Polijā un Ungārijā.
Trīs galvenie mērķi
Tikko kā aizvadījis pirmās simts dienas amatā, Francijas prezidents Emanuels Makrons rīkojas tā, kā iepriekš neviens no viņa vismaz nesenākajiem priekštečiem. Francijas prezidenta ārvalstu vizīšu steidzamāk apmeklējamo zemju sarakstā Centrāleiropa un Austrumeiropa ir retums.
Taču Emanuels Makrons dara to, ko solīja priekšvēlēšanu kampaņā, proti, iezīmē sevi kā tādu Francijas prezidentu, kam rūp visa Eiropa un ne tikai Vācija, kā viņš pats izteicies agrāk.
Par šīs viņa vizītes galvenajiem uzskata trīs mērķus – pirmkārt, padziļināt sadarbību ar tām valstīm, ar kurām Rietumeiropai attiecības ir labas un ar kurām, kā raksta daži mediji: "Rietumi vēlas runāt". Otrkārt, aizstāvēt un izskaidrot Francijas darba tirgus intereses, jo Makrons ir liels Eiropas Savienības Pagaidu darba ņēmēju norīkošanas direktīvas kritiķis un pretinieks, iebilstot pret faktu, ka joprojām bagātākajās valstīs ienāk kompāniju noalgotais Austrumeiropas lētais darba spēks, kas izkonkurē vietējos ar zemāku samaksu un pieticīgākām prasībām. Treškārt, saprast, kuru valstu vadītāji būs viņa pusē, atjaunojot līdz ar viņa ievēlēšanu atdzimušo Francijas un Vācijas Eiropas apvienošanas dzinējspēku.
Valstu izvēle
Noprotams, ka, plānojot vizīti, Makrons domājis vismaz trīs soļus uz priekšu.
Pirmkārt, Austrija, kas, tiesa, neierakstās Centrāleiropas vai Austrumeiropas blokā, nākamā gada otrajā pusē pārņems Eiropas Savienības prezidentūru un pie viena ir vieta, kur Francijas prezidents neitrāli un ērti var tikties gan ar vietējo varu, gan arī ar kaimiņienēm – Slovākiju un Čehiju, apejot obligāto Višegradas valstu četrinieku, kurā ietilpst "grūtie bērni" Polija un Ungārija, kas šoreiz Makrona ceļojuma plānos nav.
Rumānija, īpaši valodas dēļ, allaž ir bijusi Francijai tuva, un Elizejas pils Rumānijā redz lielu potenciālu, ar laiku pat līdera pozīcijas reģionā, apsteidzot Poliju.
Bulgārija, savukārt, jau tūdaļ pēc Igaunijas, janvārī kļūs par Eiropas Savienībā prezidējošo valsti, un tai būs svarīga loma sarunās par Eiropas Savienības ciešāku integrāciju, ko Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele ļoti vēlas.
Ārpus saraksta - Polija un Ungārija
Kādēļ brauciena maršrutā nav iekļautas Polija un Ungārija, Francijas prezidents tiešos vārdos nepaskaidro, taču tas nepārprotami ir politisks signāls. Polijas medijos izsaka vairākas iespējas, proti, ka šādi Makrons vēlas norādīt, ka Polija un Ungārija to pašreizējā politiskā kursa dēļ arvien vairāk tiek izolētas, vairs nav būtiskas līderes un šobrīd svarīgas sarunu partneres. Lēš arī, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Emanuels Makrons ieturēs pātagas un burkāna pozīciju –
Makrons nekautrēsies būt soģis un nerunās ar valstīm, kas ir pret Eiropas ciešāku integrāciju, Merkele – ievēros mierīgāku nostāju un turpinās dialogu.
Polija un Ungārija patlaban ir sarežģītas partneres, jo patlaban to politika daudzos jautājumos konfliktē ar Eiropas Savienības vairumu, gan par likuma, tiesu varu, mediju brīvību, attiecībām ar Krieviju, imigrāciju un tā tālāk. Tās vēlas saglabāt lielāku neatkarību daudzos Eiropas Savienības kopējos lēmumos un projektos, savukārt Makrons un Merkele ir par ciešāku visas Eiropas Savienības satuvināšanos un integrāciju.
Emanuels Makrons Baltijā?
Jau pavisam drīz, 29. septembrī, Igaunijā, Tallinā notiks Digitālais samits, uz kuru būs aicināti visu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, un, Franciju kā allaž pārstāvēs prezidents Emanuels Makrons. Līdz ar to šī būs pirmā iespēja Makronam Francijas prezidenta amatā būt Baltijas valstī, kur viņš, protams, sastaps arī pārējos divus – Latvijas un Lietuvas līderus.
Zināms, Latvijas vēstniecība Francijā aktīvi strādā, lai Makronam būtu arī divpusējas tikšanās ar Latvijas līderi.
Baltija nav Francijas "rūpju bērns", taču ir svarīgi, ka līderi pārrunā abpusēji svarīgus jautājumus.
Turklāt Makrons ir uzaicinājis visus trīs Baltijas valstu prezidentus uz Parīzi 9. aprīlī, kur Orsē muzejā arī atklās vēsturisko izstādi "Simbolisms Baltijas valstu mākslā" par godu Baltijas valstu simtgadei.
Francijas prese raksta, ka prezidents ir nodomājis līdz gada beigām apmeklēt visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Francijas prezidenti Latviju ir apmeklējuši jau iepriekš, un Makrona priekštecis Fransuā Olands viesojās Rīgā, pirms diviem gadiem Austrumu partnerības samita laikā.
Francijas mediji – ausīgi
Francijas medijos prezidenta Emanuela Makrona vizītei ir pievērsta liela uzmanība. Par to raksta un runā. Un arī uzdot tos pašus jautājumus, kurus citi -
kādēļ Makrons netiekas ar Polijas un Ungārijas vadību un, cik sekmīgs viņš būs sarunās par nodarbināto direktīvu, lai aizstāvētu Francijas darba tirgu. Šis, starp citu, ir drīzāk iekšpolitisks jautājums.
Makronam, kura popularitāte pašmājās diemžēl pēdējā laikā ir kritusies, ir svarīgi uz Parīzi pārvest ziņas, ka Centrāleiropā un Austrumeiropā, no kurienes lielākoties ienāk lētais darba spēks, viņu saprot. Polija, starp citu, būtu viena no tām zemēm, ar kuru tieši par šo jautājumu runāt būtu bijis vissvarīgāk.
Protams, Francijas jaunā prezidenta vizīte un interese par reģionu ir ļoti būtiska arī pašām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Makrons patlaban ir pasaules līmeņa politikas spēlētājs ar skaidru vīziju par Eiropas attīstību, kritisks pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku, nav vairījies ar ciešu rokasspiedienu konfrontēt ASV līderi Donaldu Trampu un tajā pašā laikā spēj saglabāt labas attiecības ar politiskajiem pretiniekiem. Aizvien spēcīgāka kļūst arī viņa koalīcija ar patlaban Eiropā ietekmīgāko politiķi Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
