Lietuva cenšas atraisīt samezglojušās attiecības ar Poliju

Pēdējās nedēļās Lietuva nosūtījusi Polijai uzreiz vairākus signālus par vēlmi stiprināt attiecības. Tāpat Lietuvas Seims īpašā deklarācijā aicinājis Varšavu tomēr pieķerties Polijas pusē "iesaldētajiem" Eiropas projektiem, kas tiešā veidā skar arī Latviju. Runa ir par Baltijas savienošanu ar pārējo Eiropu - gan dzelzceļa ("Rail Baltica"), gāzes (GIPL), un elektrības (LitPolLink) jomā.

Trīs signāli, kurus devusi pērn pie varas nonākusī koalīcija, ir Lietuvas valdības nodoms atļaut dokumentos lietot uzvārdus ar burtiem, kuru nav lietuviešu alfabētā; Lietuvas Seima pieņemtā rezolūcija par starpparlamentu sadarbību; kā arī ilggadējā strīda atrisināšana starp valsts dzelzceļu kompāniju un Lietuvā darbojošos poļu "Orlen" koncerna filiāli. 

Valdības signāls: Lietuvas poļi

Konteksts

Daži Lietuvas – Polijas attiecību momenti

23.08.2015 Pēc stāšanās amatā Polijas prezidents Andžejs Duda dodas savā pirmajā ārvalstu vizītē – uz Igauniju. Komentētāji šo soli dēvē par demonstratīvu diplomātisku  pļauku Lietuvai, kas liecina par saspīlējumu abpusējās attiecībās.  

1.09.2015 Lietuvā notiek Lietuvas poļu protesta akcijas saistībā ar valodas reformu nacionālo minoritāšu skolās. 

11.09.2015 Polijas parlaments praktiski vienbalsīgi pieņem rezolūciju, kura pauž satraukumu par Lietuvā dzīvojošo etnisko poļu tiesību apspiešanu. 

15.09.2015 Polijas valdība apstiprina Nacionālo programmu dzelzceļu attīstībai līdz 2023.gadam ar kopējo kapitālieguldījumu apjomu 15,9 miljardi eiro. vēl augustā papildu projektu sarakstā esošā “Rail Baltica” daļa pierobežā finansējumu nesaņems. 

16.09.2016 Polijas Ārlietu ministrijas Politikas kabineta direktors Jans Pariss paziņo: “Mums jāpaskaidro Polijas karavīriem, ka viņiem jāatbalsta Baltijas valstis. Un tas ir sarežģīti, jo mums ir problēmas ar poļu minoritāti Lietuvā. Paradoksāli, taču pašlaik poļu minoritātes situācija Baltkrievijā ir labāka, nekā Lietuvā”.  

24.09.2016 Polija paziņo, ka atliek gāzesvada GIPL būvniecību. Šis vads savienotu tās gāzes sistēmu ar Lietuvu. Kā iemeslus Polija min tehniskus sarežģījumus un vides aizsardzības jautājumus. Jauna trase būs par 400 km garāka par iepriekš plānoto un prasīs papildu projektēšanu. 

Lietuvas valdība 19.jūnijā apstiprināja likumprojektu, kas atļauj pases sākumā ierakstīt uzvārdu, izmantojot burtus w, q, x, kuri nav atrodami lietuviešu, bet ir atrodami poļu alfabētā.

Tomēr Lietuvas poļiem iespēja ierakstīt uzvārdu paredzēta tikai lapā ar papildinformāciju, nevis pamata laukumā. Tas nav lēmums, kuru grib redzēt Polijā.

Poļi ir Lietuvas lielākā nacionālā minoritāte. Saskaņā ar 2011.gada datiem 6,6% Lietuvas iedzīvotāju identificēja sevi kā poļus. Tas ir nedaudz vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Polijas Starptautisko attiecību institūta pētniece Kinga Rasa (Ras) intervijā Rus.lsm.lv atzīmēja: starp divpusējo attiecību pamatproblēmām ir izglītība poļu valodā, uzvārdu rakstība, kā arī neatrisinātais privātīpašuma jautājums.

"Tam ir vienkārši risinājumi," viņa uzsvēra, piebilstot, ka tomēr pastāv arī sarežģīta valstu abpusējo attiecību vēsture, kas ilgusi nevis desmitgades, bet gadsimtus. 

Vitis Jurkonis, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politzinātņu institūta pasniedzējs, sarunā ar Rus.lsm.lv atzina, ka pēdējā laikā poļu-lietuviešu attiecības, "maigi sakot, nav bijušas īpaši labas".

Viņa nosaukto problēmu saraksts ir ļoti līdzīgs Kingas Rasas minētajam, taču īpašumtiesību vietā Jurkonis min vietvārdus poļu valodā vietās, kur dzīvo daudz poliski runājošo. Tāpat viņš norāda, ka gan lietuviešu, gan poļu politiķi saviem mērķiem izspēlē "etnisko" kārti.

"Jāatzīst, ka vietējā poļu partija Viļņā ļoti manipulē ar šo jautājumu. Turklāt paši tās politiķi ne īpaši daudz dara, lai risinātu reģiona sociālās un ekonomiskās problēmas. Un arī pati Varšava varētu paplašināt savas investīcijas. Pēc Krimas aneksijas saprotams, ka šis reģions ir spēcīgi pakļauts Kremļa propagandas ietekmei. Tas ir svarīgs jautājums arī poļiem Varšavā. Tiklīdz noklust strīdi ap šiem jautājumiem, Kremlis iemet savas trīs vai piecas kapeikas, lai ne Varšava, ne Lietuva nespertu ne soli uz priekšu," norāda Jurkonis. 

Seima signāls: rezolūcija par dialoga pastiprināšanu

27.jūnijā Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Poliju paplašināt stratēģisko dialogu. Tajā atrodams, piemēram, jautājums kopīgi apspriest komunistiskā režīma noziegumus un kopīgi iestāties pret Astrajvecas atomelektrostacijas (AES) būvēšanu Baltkrievijā. Tiek minēta Polijas loma Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā ar "veco" Eiropu, un tiek minēti arī "LitPol Link", GIPL un "Rail Baltica" projekti. Rezolūcija faktiski atzīst, ka Polija ieņem līdera lomu Austrumu partnerībā. Visbeidzot, tur tiek izteikts atbalsts Polijas atjaunotajai izmeklēšanai par Smoļenskas aviokatastrofu, aicinot Krieviju sadarboties.

Visi šie punkti ir svarīgi, norāda poļu eksperte Kinga Rasa, "taču šajā rezolūcijā pilnībā iztrūkst divpusējo attiecību, kas būtu svarīgas parlamentārā līmenī. Tā ir vairāk par reģionālo sadarbību. Tas ir pozitīvi, taču nepietiekami."

Kinga Rasa norāda, ka arī pašā Polijā pēdējā laikā parādījusies interese attīstīt attiecības  "ziemeļu virzienā". Piemēram, Polija vēlas kļūt par reģionālo gāzes "mezglu", kas, ja tiek izmantota sašķidrinātā gāze, varētu mazināt kaimiņvalstu atkarību no Krievijas gāzes.

Arī Lietuva vēlas kļūt par reģionālo līderi. Kā ziņots, gāzes kompānija "Lietuvos Duju Tiekimas" parakstījusi vienošanos par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV uz Klaipēdu. Kompānija plāno glabāt importēto gāzi Inčukalna pazemes glabātavā.

Kas attiecas uz Astrajvecas AES, vēl šī gada martā Polija visnotaļ augstā līmenī paziņoja, ka neiepirks enerģiju no Baltkrievijas, kad tā palaidīs savu jauno AES.

Oficiāli Lietuva aicina vēl ilgi pirms AES palaišanas vienoties par tās faktisku boikotu, apņemoties neiegādāties enerģiju no baltkrieviem.

Tieši to, ka Varšava iepriekš koncentrējusies uz rietumu virzienu, Vitis Jurkonis min kā skaidrojumu "Rail Baltica" projekta buksēšanai Polijas pusē. Savukārt Kinga Rasa norāda, ka ziemeļu (t.i., Baltijas) virziens kļūst nozīmīgs, kas savukārt var ietekmēt infrastruktūru arī Polijas robežas pusē.

Polija — dabisks līderis

Attiecībā uz Polijas kā politiskā līdera atzīšanu Jurkonis uzskata, ka "Polija ir ļoti svarīgs, stratēģisks spēlētājs gan pēc mēroga, gan finansiālajiem resursiem.

Tāpat arī Austrumu partnerībā. Moldovai par piemēru var būt tādas mazas valstis kā Latvija, Lietuva un Igaunija. Tādai valstij kā Ukraina ir vajadzīgi citi piemēri."

Jurkonis piekrīt, ka Baltijas valstu alianse ar Poliju un Višegradas valstīm varētu reģiona balsi padarīt svarīgāku Eiropas Savienībā: "Šī balss būtu svarīgāka, varētu paveikt vairāk — pretoties korupcijai, agresijai Ukrainā, kā arī sarunāties ar partnervalstīm". 

Ilgi gaidītais signāls: Tarifu strīda atrisināšana ar "Orlen Lietuva"

Dienu pēc tam, kad Seims pieņēma rezolūciju, noslēdzās gadiem ilgušās nesaskaņas starp "Orlen Lietuva", kas ietilpst poļu koncernā "Orlen" un Lietuvas dzelzceļa kompāniju ("Lietuvos geležinkeliai"). "Orlen", viens no lielākajiem kravu pārvadātājiem Lietuvā, pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu. Strīda risināšanā iesaistījās arī Eiropas instances, draudot ar lieliem sodiem.

Tieši "Orlen lieta", kā ne vienu reizi vien norādījuši eksperti, ir saindējusi attiecības starp Lietuvu un Poliju. "Lietuvos geležinkeliai" sāka piekāpties tikai pēc tam, kad nomainījās šīs firmas ilggadējais vadītājs. Savukārt kadru maiņas kompānijas vadībā notika pagājušā gada decembrī, faktiski uzreiz pēc Seima vēlēšanām.

Kas tālāk? 

“Orlen” jautājums bremzēja ne vienu vien Lietuvas mēģinājumu attīstīt "Polijas virzienu", bez kura Lietuvai (un Latvijai) vienkārši nav sauszemes ceļa uz Rietumeiropu. Tāpat Poliju un Baltijas valstis vieno cieša sadarbība un partnerība ar ASV. Polijā viesojās ASV prezidents Donalds Tramps, un viena no galvenajām vizītes tēmām bija enerģija, konkrētāk, reģiona enerģētiskā neatkarība no krievu gāzes. Ir eksperti, kas tajā saskata nevis politisku soli, bet gan ASV ekonomiskās intereses. Tikšanās laikā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vēlreiz izteica Lietuvas pozīciju saistībā ar Ostraveckas AES, nosaucot to par draudu Lietuvas drošībai.

Ja normalizētos starpvalstu attiecības un tiks izveidota infrastruktūra uz Latviju, tai skaitā Inčukalnu, no Polijas varētu tikt piegādāta gāze, savukārt "Rail Baltica" kļūtu par maģistrāli no Tallinas līdz Berlīnei, nevis pēdējo lietuviešu staciju pirms robežas ar Poliju.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti